Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Atvaļinājums pēc bērniņa piedzimšanas – gan mammai, gan tētim

Līdz ar bērniņa nākšanu pasaulē ģimenei ne tikai ir jaunas rūpes un pienākumi, bet arī rodas daudz praktisku jautājumu, un viens no tiem saistīts ar bērna kopšanas atvaļinājuma izmantošanu. Saskaņā ar Darba likumu ikvienam darbiniekam ir...

Saskaņā ar Darba likumu ikvienam darbiniekam ir tiesības izmantot bērna kopšanas atvaļinājumu, kas nav ilgāks par pusotru gadu. Kas būtiski, šādas tiesības vienlīdz ir abiem bērna vecākiem – gan tēvam, gan mātei. Turklāt abi bērna vecāki šādu atvaļinājumu var izmantot kopā vai atsevišķi, kā arī gadījumos, kad abi vecāki strādā pie viena un tā paša darba devēja. Katrā ziņā tā ir lieliska iespēja vīriešiem un sievietēm saskaņot un līdzsvarot profesionālos un ģimenes pienākumus.

Likumā bērna kopšanas atvaļinājums noteikts uz konkrētu laika periodu – pusotru gadu, taču to var izmantot līdz brīdim, kad bērns sasniedzis astoņu gadu vecumu. Atvaļinājums nav obligāti jāizmanto uzreiz, vienojoties ar darba devēju, to var „izņemt” arī pa daļām.

Bez šaubām, bērna kopšanas atvaļinājums ir samērā ilgs periods, kura laikā darbinieks neveic savus darba pienākumus, tādēļ darba devējam jāmeklē aizstājējs vai jāplāno citāda darbu pārdale. Tieši tādēļ darbiniekam ir pienākums vismaz mēnesi pirms šāda atvaļinājuma informēt darba devēju par atvaļinājuma vai tā daļas sākuma datumu un ilgumu. Tas nozīmē, ka ik reizi, kad darbinieks vēlas izmantot kaut vai daļu bērna kopšanas atvaļinājuma, neatkarīgi no tā ilguma par to laikus rakstveidā jāpaziņo darba devējam.

Tiesa gan, darbiniekam arī jāatceras, ka bērna kopšanas pabalstu valsts izmaksā tikai līdz bērna divu gadu vecumam, tādēļ, izmantojot atvaļinājumu, piemēram, laikā, kad bērns jau uzsācis skolas gaitas, šāds pabalsts nepienākas, un arī darba devējam šis periods nav jāapmaksā.

Praksē nereti nākas saskarties ar situācijām, kad atvaļinājums piešķirts uz noteiktu laiku, par ko izdots attiecīgs darba devēja rīkojums, bet darbinieks pēc kāda laika pārdomājis un vēlas atgriezties darbā ātrāk – pirms rīkojumā noteiktā atvaļinājuma termiņa beigām. Šādā situācijā darbiniekam jārespektē un jāņem vērā darba devēja izdotais rīkojums, un atgriezties darbā var tikai tad, ja panākta atbilstoša vienošanās ar darba devēju.

Laika periodu, kuru darbinieks pavada bērna kopšanas atvaļinājumā, ieskaita kopējā darba stāžā un darbiniekam tiek saglabāta līdzšinējā darbavieta. Ja kādu apstākļu dēļ tas nav iespējams (piemēram, konkrētā darba vieta darbinieka atvaļinājuma laikā tikusi likvidēta), darba devējam jānodrošina nodarbinātības nosacījumu un darba apstākļu ziņā līdzīgs vai līdzvērtīgs darbs.

Nav noslēpums, ka lielākoties bērna kopšanas atvaļinājumu izmanto bērna māte, tomēr ir vērts atgādināt, ka bērna tēvam jebkurā gadījumā ir tiesības uz 10 kalendāro dienu ilgu atvaļinājumu divu mēnešu laikā pēc bērna piedzimšanas (ja piedzimst, piemēram, dvīņi, tēvam pienākas 10 dienu atvaļinājums par katru jaundzimušo bērnu – tātad pavisam 20 dienu atvaļinājums). Par šo periodu tiek piešķirts paternitātes pabalsts. Jāatceras gan, ka pabalstu var saņemt tikai tad, ja jaundzimušā bērna tēvs ir sociāli apdrošināts.

Praksē gan paternitātes atvaļinājuma izmantošanas iespējas mēdz „pieklibot”, tādēļ darba devējam ieteicams iekšējos normatīvajos aktos (darba kārtības noteikumos) noteikt kārtību un pamatojumu šāda atvaļinājuma piešķiršanai. Parasti šāda atvaļinājuma izmantošanai nepieciešams darbinieka iesniegums, kuram pievienota bērna dzimšanas apliecības kopija. Ja bērna tēvs šādu atvaļinājumu nepieprasa un neizmanto divu mēnešu laikā kopš bērna dzimšanas, šādas tiesības zūd - vēlāk atvaļinājumu „izņemt” nav iespējams.

Darba devējus, kuriem radušās neskaidrības vai jautājumi šajā vai citos darba tiesību vai darba aizsardzības jautājumos, aicinu bez maksas konsultēties Latvijas Darba devēju konfederācijas Zemgales reģiona konsultāciju centrā Jelgavā, Pasta ielā 47, 308. kabinetā, kā arī, zvanot pa tālruni 63020449 vai sūtot savus jautājumus uz e-pastu jelgava@lddk.lv.

Latvijas Darba devēju konfederācijas reģionālo konsultatīvo centru darbība tiek nodrošināta Eiropas Savienības Sociālā fonda projekta „Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos” 1. aktivitātes „Darba devēju konsultatīvo centru izveide plānošanas reģionos un informācijas sniegšana darba devējiem par darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības normatīvo aktu praktisku piemērošanu” ietvaros.

Blogi