Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Īpaša šķīrējtiesa palīdzētu ātrāk un efektīvāk risināt darba strīdus

Patlaban vienīgā institūcija Latvijā, kas risina no darba tiesiskajām attiecībām izrietošus strīdus, ir tiesa. Likumdošanā nav paredzēta alternatīva civiltiesisko strīdu risināšanas institūcija, kuras kompetencē ietilptu darba strīdu...

Saskaņā ar Darba strīdu likuma 2. panta pirmo daļu darba strīds ir jebkuras no darba tiesiskajām attiecībām izrietošas vai ar darba tiesiskajām attiecībām saistītas domstarpības starp darbinieku, darbiniekiem (darbinieku grupu) vai darbinieku pārstāvjiem un darba devēju, darba devējiem (darba devēju grupu), darba devēju organizāciju vai šādu organizāciju apvienību, vai nozares pārvaldes institūciju. Darba strīdus atkarībā no strīda priekšmeta un iesaistītajām personām iedala individuālos vai kolektīvos tiesību strīdos un kolektīvos interešu strīdos.

Gan individuālos, gan kolektīvos tiesību un interešu strīdus iespējams risināt pārrunu ceļā vai veidojot uzņēmuma iekšienē īpašas komisijas – to precīzu izveides un darbības kārtību nosaka Darba likums un Darba strīdu likums. Tomēr, neskatoties uz tajos noteiktajām alternatīvajām iespējām darba strīdu risināšanā, joprojām gan darba devēji, gan darbinieki strīdu gadījumos, apejot strīdu izskatīšanas komisijas, izvēlas uzreiz vērsties tiesā.

Vēršoties ar prasību tiesā, pusēm jārēķinās ar milzīgu pacietību un lieliem tiesāšanās izdevumiem. Uzsākot tiesvedību, jāalgo juristi vai zvērināti advokāti, kuri sastāda prasības pieteikumu un pārstāv tiesā, jāsamaksā tiesāšanās izdevumi – gan ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, gan valsts nodeva.

Lai gan lietas, kas saistītas ar darba strīdiem, it sevišķi par darbinieka atjaunošanu darbā un darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, tiesā tiek nozīmētas izskatīšanai iespējami savlaicīgāk, tomēr izskatīšana bieži vien ievelkas ne tikai tiesu noslogotības, bet arī procesa dalībnieku dēļ. Tāpat darba lietu izskatīšanā nav vienotas tiesu prakses, tiesneši bieži vien par līdzīgiem jautājumiem lemj atšķirīgi. Minēto iemeslu dēļ tiesa kā civiltiesisku strīdu risināšanas institūcija ir kļuvusi praktiski nepieejama un neefektīva.

Taču ir iespējams risinājums – darba strīdu risināšanas efektivitātes veicināšanai un uzlabošanai nepieciešams izveidot vienotu alternatīvu darba strīdu risināšanas institūciju pirmstiesas procesa stadijā, piemēram, Darba strīdu šķīrējtiesu. Tajā ikviens process, salīdzinot ar procesuālo kārtību valsts tiesā, būtu vienkāršāks un ātrāks. Darba strīdu šķīrējtiesa apvienotu sevī darba devēju organizācijas un arodbiedrības, kuras, pilnvarojot no sava vidus vienādu skaitu pārstāvju, pieņemtu lēmumu par konkrēto darba strīdu, tādējādi pārstāvot, aizstāvot un nodrošinot gan darba devēju, gan darbinieku intereses.

Minētā šķīrējtiesa varētu izskatīt visa veida darba strīdus un pieņemt atbilstošus lēmumus, tai skaitā lemt par:

·         darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu un darbinieka atjaunošanu darbā;

·         darba devēja pieteikumu, ja darbinieku arodbiedrība nepiekrīt ar darbinieku arodbiedrības biedru noslēgta darba līguma uzteikumam;

·         savlaicīgi neizmaksātas darba samaksas piedziņu;

·         atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpumu;

·         jautājumiem, kas skar darba koplīguma noslēgšanu, grozīšanu, izbeigšanu vai pildīšanu u.c.

Šādā gadījumā darba strīdus varētu izskatīt daudz īsākā termiņā un, piemēram, gadījumos, kad ir runa par darbinieka atjaunošanu darbā, ietaupītu līdzekļus darba devējam, kuram nebūtu jāizmaksā kompensācija par ilgstošu laika periodu. Turklāt, ja lieta tiek skatīta mēnešiem un gadiem, šajā laika posmā iespējama arī darbinieka profesionālo prasmju samazināšanās. Tāpat pastāv iespējamība, ka darbinieks pēc konkrētā laika posma vairs nav ieinteresēts atgriezties iepriekšējā darba vietā. Šie aspekti ietekmē ne tikai darbinieku, darba devēju un darba procesu uzņēmumā, bet arī trešās personas –darbiniekus, kuri pieņemti darbā pēc tam, kad uzteikts darba līgums iepriekšējam darbiniekam. Tādēļ, izveidojot Darba strīdu šķīrējtiesu, tiktu krietni ietaupīti gan darba devēju, gan darbinieku līdzekļi un laiks.

Būtiski Darba strīdu šķīrējtiesas reglamentā būtu iekļaut iespēju izskatīt strīdu tikai rakstveida procesā, tādējādi izvairoties no ierašanās uz mutvārdu tiesas sēdi. Šāds regulējums izslēgtu nepatīkamo psiholoģisko momentu lietas izskaitīšanas laikā, ļaujot šķīrējtiesai lemt objektīvi, izskatot strīdu pēc būtības.

Protams, jāparedz iespēja Darba strīdu šķīrējtiesas lēmumus pārsūdzēt tiesā, taču, ja tie netiek pārsūdzēti tiesā, tos var nodot izpildei tiesu izpildītājam, piešķirot šiem lēmumiem izpildes dokumentu statusu. Līdzīgi darbojas, piemēram, Rīgas pilsētas Īres valde, kura izskata strīdus par dzīvojamo telpu izīrēšanu, uzturēšanu un apsaimniekošanu starp māju īpašniekiem (izīrētāju, valdītāju, apsaimniekotāju), dzīvokļu īrniekiem (īpašniekiem), dzīvojamo māju neapdzīvojamo telpu nomniekiem (īpašniekiem) un komunālo pakalpojumu sniedzējiem, tās lēmumi ir administratīvi, dažiem rekomendējošs raksturs, tos var pārsūdzēt tiesā.

Ņemot vērā to, ka patlaban nav vienotas tiesu prakses darba strīdu jautājumos, šādas šķīrējtiesas izveide varētu veicināt vienotas prakses veidošanos. Vienotas prakses izveidei darba strīdu risināšanā ir būtiska nozīme, lai darba devēji un darbinieki ticētu tiesu un darba strīdu risinājumu prognozējamībai. Šādas prakses neesamības dēļ tiesas patlaban bieži vien ir pārslogotas ar nepamatotām prasībām.

Rezumējot jāteic, ka Darba strīdu šķīrējtiesas izveide būtu neatsverams ieguvums tautsaimniecības attīstībā, un šādas institūcijas radīšanu ir vērts apsvērt valstiskā līmenī.

Aicinu darba devējus vai viņu pārstāvjus, kuriem ir neskaidrības gan darba strīdu, gan citos ar darba tiesībām un darba aizsardzību saistītos jautājumos, bez maksas konsultēties, ierodoties LDDK Zemgales reģiona darba devēju konsultāciju centrā Jelgavā, Atmodas ielā 19-231, zvanot pa tālruni 63020194 vai sūtot e-pastu: jelgava@lddk.lv.

 

Latvijas Darba devēju konfederācijas reģionālo konsultatīvo centru darbība tiek nodrošināta Eiropas Savienības  Sociālā fonda projekta „Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos” 1. aktivitātes „Darba devēju konsultatīvo centru izveide plānošanas reģionos un informācijas sniegšana darba devējiem par darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības normatīvo aktu praktisku piemērošanu” ietvaros.

Blogi