Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Jaunatnes politikas stratēģijas pašvaldībās

Biedrība „Jaunatnes līderu koalīcija” (JLK) ar 2012.gada janvāri ir uzsākusi īstenot projektu „Interešu aizstāvība jaunatnes politikas jomā Latvijas reģionos”. Projekts tiek īstenots Eiropas Sociālā fonda 1.5.2.2.2.apakšaktivitātes...

Jaunatnes likums nosaka, ka pašvaldības plāno darbu ar jaunatni, izstrādājot pašvaldības jaunatnes politikas attīstības plānošanas dokumentus. Šī norma ir spēkā no 2011.gada sākuma un šādam dokumentam – saukšu to par jaunatnes politikas stratēģiju -  šobrīd jābūt pieņemtam katrā pašvaldībā. Ar desmit pašvaldību jaunatnes politikas stratēģijām var iepazīties portālā www.jaunatneslietas.lv. Pieļauju, ka atsevišķu pašvaldību stratēģijas šajā portālā nav publicētas, vairākās pašvaldībās šobrīd notiek aktīvs darbs pie stratēģijas izstrādes. Tomēr aktuāls ir jautājums viens – kad visās pašvaldībās tiks apstiprinātas jaunatnes politikas stratēģijas, kāds būs to saturs, kā arī cik lielā mērā tiks nodrošināta jauniešiem iespēja līdzdarboties stratēģiju izstrādē?

Ir vairāki (apmēram 20) labās prakses piemēri, kā attīstīt jaunatnes politiku pašvaldībās Latvijā. No vairāk ka 100 pašvaldībām valstī!!!! Diemžēl, stipri ar pārsvaru uzvar „sliktā prakse”. JLK projekta jau esošie rezultāti parāda, ka daudzviet sarežģījumus rada pat vienkārša politiska lēmuma pieņemšana par jaunatnes politikas stratēģijas izstrādes uzsākšanu (Lēmums: Pieņemt zināšanai!). Daudzviet liegtas vai ierobežotas jauniešu garantētās tiesības iesaistīties jaunatnes politiku ietekmējoša pašvaldības lēmumu pieņemšanas procesā (netiek organizētas Jaunatnes lietu komisijas sēdes, kurās viedokli paust vēlas jauniešu organizācijas vai jauniešu iniciatīvu grupas / jaunieši netiek ielaisti novada domes sēdes norises telpā, u.c.).

Protams, var analizēt un diskutēt par jau apstiprināto stratēģiju atbilstību jaunatnes politikas pamatprincipiem un valsts jaunatnes politikas attīstības plānošanas dokumentos noteiktajam, bet tas ir labāk nekā nekas.

Bet ko darīt ar pašvaldībām, kuras ignorē Jaunatnes likumā noteikto pienākumu? Runāt atkārtoti ar pašvaldību un pārliecināt, ka likums jāpilda? Iesaistīt Izglītības un zinātnes ministriju, jo tās kompetencē ir nodrošināt pašvaldību darba ar jaunatni plānošanas, īstenošanas un novērtēšanas metodisko vadību? Varbūt iesaistīt plānošanas reģionus, jo viņi plāno attiecīgo pašvaldību darba ar jaunatni attīstību un sadarbību šajā jomā? Rakstīt sūdzību Tiesībsargam vai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai? Iesūdzēt pašvaldību administratīvajā tiesā?

Kā redzams, dzīvojam demokrātiskā valstī - iespējas ir! Bet varbūt vienkārši un draudzīgi, iesaistot nozares ekspertus, novadu jauniešu organizācijas, jauniešu iniciatīvu grupas soli pa solim īstenojam Jaunatnes likumā noteikto un uz jauniešu interesēm vērsto? Iesaistām jauniešus lēmumu pieņemšanā par viņu pašu dzīves kvalitātes attīstību? Sadarbojamies un iegūstam pievienoto vērtību novadu attīstībai? Rīkojamies!

Jaunatnes politikas eksperti: Andris Grafs, Inese Šubēvica

____________________________________________________________________________

Šī publikācija ir sagatavota projekta „Interešu aizstāvība jaunatnes politikas jomā Latvijas reģionos (Līgums Nr. 1DP/1.5.2.2./11/APIA/SIF/031/53) ietvaros. 92,07 % no projekta finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību. Apakšaktivitāti „Nevalstisko organizāciju administratīvās kapacitātes stiprināšana” administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu. Par šīs publikācijas saturu atbild Biedrība „Jaunatnes līderu koalīcija” un tā neatspoguļo Eiropas Savienības oficiālo viedokli

Blogi