Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Kā pareizi piedzīt zaudējumus, ko radījis darbinieks?

Pēdējā laikā darba devēju vidū aizvien aktuālāki kļuvuši jautājumi, kas saistīti ar darbinieku civiltiesisko atbildību, – darba līgumā iekļaujamie noteikumi par darbinieku civiltiesiskās atbildības pamatu un apmēru, darbinieku kolektīvā...

Šādus jautājumus regulē Darba likuma 23.
nodaļa. Slēdzot darba līgumu, darba devējs ar darbinieku var
vienoties par darbinieka civiltiesiskās atbildības pamatu un apmēru
saskaņā ar Darba likuma 86., 87., 88. pantu, iekļaujot darba līgumā
attiecīgos punktus, noslēdzot līgumu ar darbinieku par kolektīvo
materiālo atbildību vai līgumu par darbinieka pilnu materiālo
atbildību. Tādā veidā darba devējs pasargā sevi un liek darbiniekam
uzņemties atbildību, ja viņa vainas dēļ darba vietai nodarīti
zaudējumi.
Gadījumos, ja darba devējs uzskata, ka darbinieks
viņam nodarījis zaudējumus, nepieciešams precizēt, ka darbinieks
bez attaisnojoša iemesla nav veicis darbu vai arī – ka veicis
prettiesiskas darbības, kuru rezultātā nodarīti zaudējumi.
Darbinieka rīcība atzīstama par prettiesisku ne tikai tad, ja viņš
pārkāpis likumu, bet arī tad, ja viņš, neizrādot nepieciešamo
rūpību, vispār nepilda vai nepienācīgi izpilda savus darba
pienākumus, kas konkretizēti darba līgumā un citos darba devēja
sagatavotos dokumentos. 
Saskaņā ar Darba likuma 79. panta pirmo
daļu darba devējam šādos gadījumos ir tiesības ieturēt no
darbiniekam izmaksājamās darba samaksas to zaudējumu atlīdzību, ko
viņam radījis darbinieks. Tam gan nepieciešama darbinieka
rakstveida piekrišana. 
Vienkāršoti sakot-lai darba devējs varētu
piedzīt zaudējumus no darbinieka, jābūt trim obligātiem
nosacījumiem – konstatētai zaudējumu esamībai, konstatētam, ka
zaudējumi radušies darbinieka rīcības dēļ, un apstiprinātam, ka
darbinieks piekrīt tam, ka darba devējs zaudējumus atvelk no viņa
darba samaksas. 
Piemēram, darba devējam veicot veikalā
inventarizāciju un konstatējot iztrūkumu veikala kasē vai produktu
daudzumā, darba devējs ir tiesīgs ieturēt iztrūkumam atbilstošu
summu no veikala pārdevēja, ja tas devis rakstisku piekrišana šāda
ieturējuma veikšanai. 
Darba devējs nedrīkst, neraugoties uz
darbinieka iebildumiem vai vispār neinformējot darbinieku, veikt
ieturējumu no darbinieka darba algas kā zaudējumu atlīdzību. Šādā
gadījumā Valsts darba inspekcija darba devēju var saukt pie
administratīvās atbildības un sodīt pēc Latvijas Administratīvo
pārkāpumu kodeksa 41. panta par darba tiesisko
attiecību regulējošo normatīvo aktu
pārkāpšanu.
Protams, darbinieks ir tiesīgs apstrīdēt
darba devējam radušos zaudējumu atlīdzības prasījuma pamatu vai
apmēru, nepiekrist ieturējumam no viņa darba samaksas un nedot
rakstisku piekrišanu ieturējumam no darba samaksas. Šādā gadījumā
darba devējam ir tiesības saskaņā ar Darba likuma 79. panta otro
daļu divu gadu laikā no zaudējumu nodarīšanas dienas vērsties tiesā
vai policijā ar iesniegumu par zaudējumu nodarīšanas faktu, lūdzot
attiecīgo darbinieku saukt pie kriminālatbildības par noziedzīga
nodarījuma izdarīšanu, piemēram, par mantas vai naudas summas
zādzību vai piesavināšanos.
Uzņēmējus, kuriem radušās neskaidrības vai
jautājumi šajā vai citos darba aizsardzības vai darba tiesību
jautājumos, aicinu bez maksas konsultēties Latvijas Darba devēju
konfederācijas Zemgales reģiona konsultāciju centrā Jelgavā,
Atmodas ielā 19, kā arī, zvanot pa tālruni 63020449 vai sūtot savus
jautājumus uz e-pastu jelgava@lddk.lv.

Blogi