Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Virsstundu darbs – kas jāzina darba devējam?

Ņemot vērā ekonomiskos apstākļus, kad daudzos uzņēmumos samazināts darbinieku skaits, taču darba apjoms saglabājies tāds pats vai nu jau sācis atkal pieaugt, darbinieki bieži vien strādā virsstundas. Taču ne vienmēr darba devēji apzinās,...

Latvijā spēkā esošais Darba likums strikti nosaka, ka virsstundu darbs pieļaujams tikai tad, ja darba devējs un darbinieks par to vienojušies rakstveidā. Vienošanās jānoslēdz, pirms sākts virsstundu darbs.

Savukārt, ja starp darba devēju un darbinieku tomēr nav noslēgta rakstveida vienošanās, bet darbinieks faktiski strādā virsstundas, darba devējam precīzi jāuzskaita darbinieka nostrādātās virsstundas un jāpiešķir par tām piemaksa.

Likums gan paredz arī izņēmuma gadījumus, kad pieļaujama darbinieka nodarbināšana virsstundu darbā bez rakstiskas piekrišanas:

·         ja to prasa sabiedrības visneatliekamākās vajadzības (piemēram, glābšanas dienestu darbiniekiem var nākties dzēst ugunsgrēku, glābt avārijā cietušos utt. arī pēc viņu maiņas beigām);

·         lai novērstu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu izraisītas sekas, kas nelabvēlīgi ietekmē vai var ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā (piemēram, darba vietā plīsis ūdensvads draud appludināt darbam nepieciešamās iekārtas vai materiālus, kuri jāpārkārto);

·         steidzama, iepriekš neparedzēta darba pabeigšanai noteiktā laikā (piemēram, pārtikas produktu krava piegādāta nevis no rīta, bet vakarā, taču, tā kā produkti ātri bojājas, tie jāsaliek saldētavās tūlīt, nevis rīt no rīta, kad darbinieki atkal būs darbā).

Tiesa gan, arī šādos gadījumos virsstundu darbs nedrīkst turpināties ilgāk kā sešas dienas pēc kārtas, pretējā gadījumā darba devējam nepieciešama īpaša Valsts darba inspekcijas atļauja.

Ņemot vērā Eiropas Savienības direktīvu prasības, Darba likumā ir iekļauta norma, kas paredz, ka darbinieka nostrādāto virsstundu skaits nedrīkst pārsniegt 144 stundas četru mēnešu periodā. Likumā nav noteikts virsstundu limits, piemēram, nedēļai, mēnesim, trim mēnešiem vai gadam, līdz ar to darba devējam jāveic aprēķins, ņemot vērā minēto četru mēnešu periodu.

Šāds ierobežojums jāievēro ne tikai tāpēc, ka to nosaka likums, bet arī tādēļ, ka darbinieks, ilgstoši strādājot virsstundas, nespēj pietiekami atpūsties, līdz ar to var pazemināties darba kvalitāte. Turklāt pastāv arī lielāks risks, ka darbinieka noguruma un uzmanības trūkuma dēļ var notikt negadījumi darbā, īpaši bīstami tas ir būvniecības, kokapstrādes un citās līdzīgās nozarēs.

Bez šaubām, darbiniekam, kurš veic virsstundu darbu, jāsaņem piemaksa ne mazāk kā 100% apmērā no noteiktās stundas vai dienas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, - ne mazāk kā 100% apmērā no izcenojuma par paveiktā darba apjomu. Attiecīgi, ja darbinieka stundas tarifa likme ir seši lati, tad par nostrādāto virsstundu viņam pienākas 12 lati. Protams, darba koplīgumā vai darba līgumā iespējams abpusēji vienoties par lielāku piemaksas apmēru, nekā noteikts Darba likumā.

LDDK Zemgales reģiona konsultāciju centrā Jelgavā arvien biežāk no uzņēmējiem saņemam jautājumus par virsstundu aprēķinu tiem darbiniekiem, kuri nodarbināti nepilnu darba laiku. Atbilstoši Darba likumam nepilns darba laiks ir īsāks par normālo dienas vai nedēļas darba laiku – astoņām stundām dienā vai 40 stundām nedēļā. Piemēram, ja darbinieks un darba devējs vienojušies par nepilnu darba laiku – piecām stundām dienā, tad gadījumā, ja darbinieks būs nostrādājis sešas stundas, darba samaksa jāaprēķina par šīm sešām stundām vispārējā kārtībā atbilstoši darba līgumā noteiktajai samaksai, jo tas nav uzskatāms par virsstundu darbu. Tiem darbiniekiem, kuriem noteikts nepilns darba laiks un kuri nostrādā vairāk stundu, nekā paredzēts darba līgumā, virsstundas netiek skaitītas, jo tās veidojas tikai tad, ja darbinieks strādā virs normālā darba laika. Arī gadījumos, kad darba devējs vienu darba dienu, kas „iekrīt” starp svētku dienu un brīvdienām, pārceļ uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros, tas nav uzskatāms par virsstundu darbu.

Līdzās darba samaksas un virsstundu darba apjoma nosacījumiem jāatceras, ka Darba likums aizliedz nodarbināt virsstundu darbā jauniešus līdz 18 gadu vecumam, sievietes, kuras gaida bērnu, un sievietes gada laikā pēc bērna piedzimšanas, kā arī visu bērna krūts barošanas laiku. Minētās darbinieku kategorijas (izņemot jauniešus!) var nodarbināt virsstundu darbā vienīgi tad, ja darbinieks rakstveidā tam piekritis.

Uzņēmējus, kuriem radušās neskaidrības vai jautājumi šajā vai citos darba aizsardzības vai darba tiesību jautājumos, aicinu bez maksas konsultēties Latvijas Darba devēju konfederācijas Zemgales reģiona konsultāciju centrā Jelgavā, Pasta ielā 47, 308. kabinetā, kā arī, zvanot pa tālruni 63020449 vai sūtot savus jautājumus uz e-pastu jelgava@lddk.lv.

Latvijas Darba devēju konfederācijas reģionālo konsultatīvo centru darbība tiek nodrošināta Eiropas Savienības  Sociālā fonda projekta „Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos” 1. aktivitātes „Darba devēju konsultatīvo centru izveide plānošanas reģionos un informācijas sniegšana darba devējiem par darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības normatīvo aktu praktisku piemērošanu” ietvaros.

Blogi