Dārzkopja pārvērtības

Ir cilvēki, kurus dārzam nevar laist tuvumā. Pie tādiem pieder arī Izabella.  Viņai vienmēr vajag eksperimentēt.

Pērn viņa nolēma nodarboties ar vīnogu audzēšanu, jo draudzenei gandrīz katru gadu viss šķūņa jumts vienās ogās. Nezinu gan, vai pēc Izabellas metodes audzētās ogas mūsu mazbērni ieraudzīs, jo viņa visu grib darīt pēc grāmatām. Es gan saku, ka jāņem vērā apstākļi. Bet vai tad viņa manī klausās? Es tagad viņas eksperimentu dēļ no dārzkopja esmu kļuvis  par peļkopi. Izabella kādā žurnālā izlasījusi, ka vīnogas jāatsedz  tikai tad, kad bērziem lapiņas tik lielas kā peļu austiņas. Tā kā Izabella peles esot redzējusi tikai grāmatās, viņai bija vajadzīgs īsts uzskates līdzeklis. Domāju — noķeršu slazdā, bet peles jau nav muļķes — dzīvo tur, kur var paēst. Beigās man bija vien jāiet uz zooveikalu un jānopērk peļu pāris, jo vienatnē dzīvnieciņam būšot garlaicīgi. Nopirku rudas, lielām acīm. Katru dienu gājām uz mežu un salīdzinājām, kad bērza lapiņas būs peļu austiņu lielumā. Pagājušās nedēļas nogalē tas notika, un mēs beidzot vīnogas atsedzām.
Bet pelēm pa to laiku sākās mīlas pavasaris. Kur mēs pēc tam tos pelēnus liksim? Mūsu kaķi ir ļoti inteliģenti un no pelēm mūk.

Humors