Agronoms un zinātnieks

“Man jau nav nekādu lielu nopelnu, tad jānodzīvo vēl deviņdesmit, lai tādi būtu,” aicināts uz sarunu, teic Jānis Rumpāns no Skrīveriem, kuram teju apritējuši 90 gadu. Kad ierodos pie viņa, mani sagaida pēc izskata ap 70 gadiem stalts kungs, tādēļ vēlreiz pārjautāju — vai tiešām esat tas pats Jānis un vai jums ir deviņdesmit? 

Tomēr ir gan, un Jāņa kungs teic, ka nav jau tas nekāds liels iepriecinājums, jo viņš gan sliktāk redz, gan dzird, toties atmiņa ir gana laba. Ja vien būtu spēks, vēl daudz ko paveiktu.
Jānis Rumpāns dzimis Alūksnes pusē, Karvas pagastā. “Ģimenē bijām četri bērni, bet viens nomira, palikām trīs — māsa un divi brāļi. Tēvam bija 23 hektāri zemes,” viņš stāsta. “Bērnībā ganīju govis, tikai septiņas, tas nebija daudz. Arī aitas. Toreiz nebija tādu pļavu kā tagad, ganīju pa izcirtumiem, krūmiem, un šis darbs man patika. Dunduru laikā govis saskrēja mežā un pazuda, bet man bija labs sunītis, teicu — ej meklēt! Un viņš baru izdzina laukā no meža.”
Tēvs uztaisījis mazu izkaptīti, un Jānis pļāvis sienu — toreiz ģimene visu sienu lopiem sapļāva ar rokām. Zemi apara ar zirgu. Jānis pratis arī labi siet rudzu kūlīšus un taisīt statiņus.

Raksta turpinājumu l;asiet laikraksta 7. jūnija numurā

Portreti