Mazmazdēlu nosauc jubilāra vārdā

Nākamnedēļ 85. dzīves jubileju svinēs Pēteris Zapoļskis “Lejas Ķoržos” Staburaga pagastā. Jubilārs gan teic, ka, dokumentus kārtojot, viens gads no viņa dzīves esot “pazudis” un patiesībā viņš esot vienu gadu vecāks.

Pēteris Zapoļskis ir krievu tautības vīrs, kurš uz Latviju darba meklējumos atbraucis vēl pusaudža gados — septiņpadsmit gadu vecumā, taču labi apguvis arī latviešu valodu. “Pirmskara laikā laukos ļaudīm nekādu dokumentu nebija, tikai pilsētniekiem. Brālēna sieva bija grāmatvede, un viņa arī visus dokumentus nokārtoja. Atnāca un paziņoja, ka pasē ierakstījusi 1928. dzimšanas gadu, lai gan patiesībā esmu dzimis gadu agrāk. Bet ko vairs varēja darīt? Kas izdarīts, tas izdarīts,” prāto jubilārs.
Staburaga pagastā Pēteris Zapoļskis dzīvo jau kopš 1945. gada. Pirmos trīsarpus gadus klājies grūti, strādājis pie saimniekiem vien par vēdera tiesu un gultasvietu. Pēc tam viss darba mūžs aizvadīts kolhozā, daudzus gadus bijis brigadieris, tad arī sabeidzis veselību. “Lauku brigādēs lielākoties strādāja sievas, bija jāpalīdz cilāt smagās kastes, maisus, ziemu un vasaru jābrauc pa laukiem ar smago automašīnu un katru dienu vairāki kilometri no mājām uz darbu bija jānoiet kājām,” atceras jubilārs.
Raksta turpinājumu lasiet laikraksta 5. jūlija numurā.

Portreti