Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Darīt pašam vai saukt meistarus – kas ir izdevīgāk?

Bieži vien dažādi labojumi vai remontdarbi mājās ir vajadzīgi brīžos, kad liekas, ka naudas nav. Tad atliek izvēlēties starp trim iespējām – nedarīt neko un paciest neērtības, censties visu salabot pašam vai arī izmantot tādu pakalpojumu kā pikavippi jeb ātrais kredīts, lai izsauktu meistarus, kas visu salabos par attiecīgu samaksu. Paciest neērtības neviens negrib, tāpēc atliek pieņemt lēmumu starp darīšanu pašam un meistaru saukšanu. Tā kā ņemt naudas aizdevumus ir diezgan riskanti, daudzi cenšas visu savest kārtībā pašu spēkiem, taču kas patiesībā ir izdevīgāk un ko vajadzētu apdomāt, pirms ķerties pie darba pašiem?
Vispirms ir jāsaprot, vai konkrēto uzdevumu darīt pašam ir droši. Piemēram, ja ir saplīsis elektrības kontaktligzda, diez vai būtu prātīgi pašam to labot, ja vien jums nav profesionālu elektriķa iemaņu. Tāpat nevajadzētu darīt darbus, kas saistās ar ugunsdrošības riskiem. Darīt bīstamus darbus pašam pavisam noteikti nav prātīgi, tāpēc šādos gadījumos būtu ieteicams noalgot attiecīgās jomas profesionāli. Šādās situācijās labāk paņemt ātro kredītu un izsaukt meistaru, nevis riskēt ar savu veselību vai pat dzīvību. Šādos gadījumos maksa par pakalpojumiem noteikti būs tā vērta.

Vēl ir jāpadomā, vai jūs vispār esat tiesīgs veikt konkrētos darbus. Piemēram, dažādiem nopietniem remontdarbiem vai jau minētajiem, bīstamajiem darbiem ir vajadzīgas speciālas atļaujas. Profesionāliem meistariem tādas ir, tāpēc, ja nevēlaties iekulties nepatikšanās un maksāt sodus par neatļautiem būvdarbiem, noskaidrojiet, vai vispār drīkstat ko tādu darīt, un ja gadījumā nē, sauciet meistarus, arī tad, ja nākas aizņemties naudu, lai viņiem samaksātu.

Tomēr bieži vien ir jādara arī dažādi citi darbi, kas nav saistīti ar risku sevi savainot vai kādām atļaujām. Piemēram, dažādi santehnikas darbi un nelieli remontdarbi nebūt nav bīstami, tomēr arī šādu darbu darīšanai var noalgot profesionāļus. Tādā gadījumā vispirms vajadzētu izvērtēt savas spējas. Ir rūpīgi jāapdomā, vai tiešām jūs būsit spējīgs visu salabot un nepadarīsit situāciju tikai sliktāku. Izvērtējiet riskus un saprotiet, kas varētu noiet greizi un cik liela ir iespējamība, ka tā notiks. Ja saprotat, ka pastāv augsts risks kaut ko sabojāt, arī tad bez vilcināšanās un pašdarbības mēģinājumiem vajadzētu saukt palīgā meistarus, jo tad var nākties maksāt vēl vairāk. Ja tomēr darbs ir vienkāršs, un pastāv tiešām maza iespēja, ka jūs to varētu nepaveikt, tad gan varat mēģināt ietaupīt naudu un izdarīt to pats.

Vēl pirms lēmuma pieņemšanas vajadzētu arī aprēķināt alternatīvās izmaksas. Piemēram, ja jums ir jāņem brīvdiena darbā, lai varētu paveikt darbus mājās, jūs zaudēsit naudu par nenostrādāto dienu. Padomājiet, vai jums ir gana daudz laika, lai šos darbus paveiktu, un vai saukt profesionāļus neiznāktu lētāk. Padomājiet par to, ko citu, lietderīgu jūs varētu paveikt laikā, ko plānojat veltīt labošanas darbiem. Ja neko labāku par labošanu izdomāt nevarat, tad jums, nesaucot meistarus, varbūt arī izdosies ietaupīt naudu, bet ja tomēr arī laiks jums ir būtisks, profesionāļu algošana būs krietni vien izdevīgāka.

Vēl viens aspekts, ko vajadzētu izvērtēt, ir tas, cik varētu izmaksāt labošana pašu spēkiem. Nevajag domāt, ka tas būs pilnīgi par brīvu. Piemēram, lai veiktu tos pašus minētos santehnikas darbus, ir vajadzīgi speciāli darbarīki un materiāli. Ja jums tos jāiegādājas pašam, tad  izmaksas, veicot darbus pašam, kopā varētu būt gandrīz tādas pašas vai pat vēl augstākas nekā uzticot darbus profesionāliem meistariem, jo viņiem visi šie rīki jau ir. Jāsaprot, ka ne vienmēr darīt visu pašam ir lētāk.

Profesionāļu algošanai ir arī tādas priekšrocības kā garantija par paveikto darbu. Tas nozīmē, ka darbs, visticamāk, tiks paveikts kā nākas, bet, ja nu tomēr nē, jūs jebkurā brīdī varēsit lūgt, lai meistars nāk un labo savas kļūdas bez maksas. Darot visu pašam, arī atbildība gulstas tikai un vienīgi uz pašu pleciem. Der arī atcerēties, ka meistariem tomēr ir pieredze, un  iespēja, ka viņi darbu paveiks daudz kvalitatīvāk, ir ļoti liela.

Īsāk sakot, ne vienmēr darīt visu pašam ir lētāk un izdevīgāk. Reizēm profesionālu meistaru vai strādnieku algošana ļauj ietaupīt gan laiku, gan naudu, kā arī dod garantijas par paveikto darbu. Nākamreiz, pirms steidzaties visu darīt pats, kārtīgi apdomājiet, vai tas tiešām ir tā vērts un vai paņemt kulutusluotto heti  jeb patēriņa kredītu un samaksāt par darbu profesionālim nebūtu daudz labāka un piemērotāka izvēle.

Reklāmraksti