Vella puika, kurš nevar dzīvot bez zīmēšanas

Kad “Staburadzēnā” trūkst Induļa Bukas karikatūras, ik pa laikam tās publicējam no interneta, vien norādot, no kuras vietnes tās ņemtas. Piedāvājam jums ekskluzīvu iespēju iepazīties nedaudz tuvāk ar vienu no šo bezvārda karikatūru autoriem — Gati Šļūku.

Dzirdot šo uzvārdu, ne tikai man, bet arī daudziem citiem pirmais jautājums ir: “Kāds ir viņa īstais uzvārds?” Varam atklāt, ka pats Visuvarenais jau parūpējies, lai karikatūristam nevajadzētu lauzīt galvu, domājot pseidonīmu — Gatis jau piedzima ar piemērotu uzvārdu savai nodarbei. Otrs priekšstats par Gati — viņš ir teju tik vecs kā zeme, bet... Gatim ir tikai 38 gadi. Taču, neraugoties uz to, ka Gatis Šļūka ir vēl jauns, mākslinieka vārds un uzvārds pazīstams visā Latvijā.
Jau 1. klasē viņš saprata, ka vēlas kļūt par karikatūristu. Zīmēja daudz — daži skolotāji jocīgos cilvēciņus saprata, daži — ne. Viņa tā laika paraugi, no kuriem daudz mācījās, bija Volts Disnejs un Gunārs Bērziņš.

1993. gadā avīzē “Sakaru Vēstis” publicēta viņa pirmā karikatūra. Pēc tam viņa darbus publicēja laikraksti “Zeme”, “Fokuss”, “Neatkarīgā Rīta Avīze”, žurnāli “Autobild Latvija”, “Golfs.lv”, “FHM”, vairāk nekā 10 gadu reizi nedēļā viņš zīmēja karikatūras “Sporta Avīzei”. Kopš 1998. gada Gatis strādā “Latvijas Avīzē”. Līdztekus karikatūru zīmēšanai pabeidzis Rīgas Lietišķās mākslas koledžu (tagadējo Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolu) un ieguvis maģistra grādu grafikas mākslā Latvijas Mākslas akadēmijā, kā arī mācījies animācijas kursos studijā “A Film Latvija”.

Viņa kolēģis karikatūrists Ēriks Ošs par Gati teicis: “Vella puika. Ar savu patīkamo, cilvēkus uzpērkošo smaidu. Talantīgs.”

Divreiz vienā upē neiekāpsi
— Brīvvalsts laikā “savairojušies” simtiem dzejnieku un ekstrasensu, bet jaunu  karikatūristu vārdi gan nav dzirdēti. Vai viņiem draud dinozauru liktenis?
— Nē, galīgi nē, domāju, ka viņu tagad ir pat vairāk nekā pirms gadiem desmit. Protams, daba nemīl tukšumu, tikai viņi varbūt tagad mazāk redzami, kādreiz gandrīz katrā preses izdevumā bija viņu darbi, tagad retajā un arī tad atbīdījušies uz pēdējām lapām. Daudzi gan ir tādi, kuri pārvelk bildes datorā, pa virsu pārzīmē un dāvina vai pārdod. Tāds ērts piepelnīšanās veids. Tādu, kas rada oriģinālu saturu, ir krietni mazāk.
— Varbūt atdzims kādreiz populārais humoristiskais žurnāls “Dadzis” un atkal visi humoristi  un karikatūristi būs vienkopus? 
— Nu nē! Divreiz vienā upē neiekāpsi. Kas jau meklē, tas viņus var atrast internetā.  Tā jau nav tikai Latvijas specifika, ka vairs nav tāda izdevuma, ziedu laiki tiem beigušies visā pasaulē. 

Zīmē karikatūras pasākumos
— Vai zīmējat arī pēc pasūtījuma, ja jums, piemēram, aizsūta kāda cilvēka fotogrāfiju?
— Jā, manā mājaslapā karika­tura.lv var uzzināt, kā to izdarīt. Pēdējā laikā ļoti iecienīts ir pieprasījums pēc karikatūru zīmēšanas pasākumā. Turklāt tie ir divi zaķi ar vienu šāvienu — izklaide viesiem uz vietas un pēcāk pozitīvas atmiņas par pasākumu, kuru var ierāmēt mājās pie sienas.
— Tā gan ir jauka ideja! Cik laika vidēji iznāk veltīt  šādam pasākumam?
— Parasti karikatūru zīmēšana pasākumos ilgst no trim līdz piecām stundām. Viena cilvēka karikatūrai nepieciešamas aptuveni piecas minūtes. Karikatūras tiek zīmētas ar melnas krāsas zīmuli A3 izmērā, papildinot to ar dažu citu krāsu akcentiem. Sākumā cilvēki pasākumos ir atturīgi, taču es uzreiz sāku zīmēt. Kad viņi redz rezultātu, tad uzreiz sastājas rinda. 

Populārākie modeļi — odi
— Jūsu otrajā karikatūru grāmatā, kas iznāca pirms diviem gadiem smieklu dienā, visvairāk — 48 karikatūrās — attēloti odi, govis — uz pusi mazāk. Ar ko viņi izpelnījušies jūsu labvēlību?
— Odi ir mazi, viņus visur var iezīmēt, piemēram, vienā bildē 10 govju būtu grūtāk uzzīmēt nekā 20 odu. Un govis jau cilvēkus liek mierā, bet odi bieži vien ne, arī tādā veidā rodas idejas. Ziemā, protams, tādu nav, bet, kā nāk pavasaris, tad jau netrūkst. 
— Vai pats smejaties par savām karikatūrām?
— Kādreiz gadās pašam iesmiet par to, kāds labs ‘‘sviests’’ sanācis, vai izdevies uzraut labu sejas izteiksmi. 
— Vai gadījies celties naktī, lai uzzīmētu prātā ienākušu  ideju?
— Zīmējis naktī neesmu, taču bieži vien idejas ienāk prātā tieši vakaros, tāpēc man vienmēr “kaujas gatavībā” ir telefons, kurā ierakstu prātā ienākušo ideju.
— Kādā situācijā jūs pats sevi attēlotu karikatūrā?
— Sevi daudz nezīmēju, vien, kad iznāk grāmata, tad uzzīmēju  pašpor­tretu. Droši vien sevi attēlotu, kaut ko prātojot un graužot zīmuli. Kaut gan patiesībā zīmuļus negraužu.

Domīgs, ne drūms
— Vai ģimenes locekļus arī iemūžināt karikatūrās?
— Ļoti reti, dažreiz viņi vaicā, kad viņus uzzīmēšu, bet kaut kā nesanāk.
— Vai Gatis Šļūka ikdienā ir vairāk smaidīgs vai nopietns?
— Neesmu tas, kas kompānijās stāsta anekdotes. Kādreiz gan domāju, ka vajadzētu kādu atcerēties, bet ātri aizmirstu. Karikatūristi tiek uzskatīti par drūmiem  cilvēkiem, es drīzāk teiktu, ka viņi ir domīgi — apcer kārtējo ideju. No malas varbūt izskatos drūms, bet tā nav.
— Vai skolas laikā kariķējāt skolotājus, kuri nepatika? 
— Skolotājus nē, bet literatūras kladi biju sazīmējis ar rakstniekiem. Skolotājai tas patika, pirms dažiem gadiem viņa lūdza, lai šo kladi atvedu — grib to parādīt tagadējiem audzēkņiem, savukārt matemātikas skolotājai mani zīmējumi nepatika.  
— Pirms 20 gadiem karikatūristiem tēmu bija vairāk vai mazāk?
— Ideju karikatūrām vienmēr ir daudz,  mainās tikai tematika, piemēram, agrāk daudz zīmējām “toč­kas”, tagad mazāk. Taču ir arī nemainīgas tēmas — nelaboti ceļi. Kā mainījušās tēmas, to labi var salīdzināt, apskatot manu pirms 11 gadiem izdoto pirmo karikatūru grāmatu un pirms diviem gadiem iznākušo.
— Kuru politiķi visvairāk esat zīmējis?
— Tas gan nav politiķis, bet bijušais Hokeja federācijas vadītājs Kirovs Lipmans. Savulaik zīmēju “Sporta Avīzei”, un bija daudz jāzīmē par hokeja tēmu.

Raugās paškritiski
— Jums bijušas vairākas izstādes, izdotas divas karikatūru grāmatas, esat ilustrējis arī grāmatas, droši vien komplimenti biruši kā no pārpilnības raga. Vai tas nav bijis iemesls zvaigžņu slimībai?  
— Ik pa laikam saņemu komplimentus, bet par zvaigžņu slimību man nekas nav zināms. Man ir svarīgi, no kā saņemu uzslavu, vai tas cilvēks man ir autoritāte. Pats uz saviem zīmējumiem skatos paškritiski, tā ka man nav iemesla staigāt pa mākoņiem.
— Jūsu kolēģis ir pieredzes bagātais karikatūrists Ēriks Ošs, kuram nesen apritēja 90 gadu. Vai kādreiz viens otru esat zīmējuši karikatūrās?
— Jā, esam. Tas visnotaļ vienmēr ir patīkami. Dzīvoju kādu laiku Spānijā. Tur iepazinos ar ielu māk­slinieku, un mēs uzzīmējām viens otru. Bija tāda dīvaina sajūta būt par modeli.
— Ja Gatis Šļūka nebūtu karikatūrists, kas tad viņš būtu?
— Kaut kas saistībā ar sportu —  futbola treneris, sporta funkcionārs. Vai arī pasaules apceļotājs.

Zīmē kaut uz salvetes
— Vai jūs krājat savas karikatūras, un vai ir nojausma, cik to varētu būt?
— Savas karikatūras krāju kur­pju kastēs. Gadā sanāk viena paliela kaste. Protams, datorā ir digitālās versijas. Skaitījis neesmu, bet, ja pieņem, ka vidēji katru dienu uzzīmēju vienu karikatūru un nākamgad būs jau 20 gadu, kopš es to regulāri daru ‘‘Latvijas Avīzē’’, var sarēķināt, cik to uzzīmēts. Sanāk ap 7 tūkstošiem. Es bez zīmēšanas ilgi nevaru dzīvot. Ja esmu atvaļinājumā, jau pēc dažām dienām rodas vēlme kaut ko uzzīmēt, kaut vai uz salvetes.
— Vai daudz zīmuļu šajos laikos iztērēts?
— Tā nevarētu teikt. Pērn nopirku jaunu zīmuļu kasti. Iepriekšējā bija kalpojusi desmit gadu. Viena kaste man ir mājās, otra — darbā, trešā — lauku mājās.
— Vai izmantojat arī mūsdienu tehnoloģijas?
— Visbiežāk sākumā zīmēju uz papīra ar zīmuli. Vēlāk izmantoju planšetdatora un datora iespējas — pa skārienjutīgu virsmu zīmē ar tādu kā zīmuli un skaties ekrānā, kas no tā sanāk. Meklēju dažādas iespējas un programmas, ko izmantot, lai pašam būtu interesanti. Manuprāt, jo vairāk tehnoloģisko pras­mju, jo lielāka iespēja  izpausties un jo interesantāk pašam un auditorijai.
— Kas jums sagādā vislielāko prieku?
— Ceļošana, iespēja pabūt ārpus ierastās vides, tā rodu iedvesmu, izvēdinu galvu. Mana sapņu zeme ir Spānija.
—  Kur Gata Šļūkas karikatūras var apskatīt internetā?
http://karikatura.lv, facebook.com/karikaturalv, instagram.com/karikaturalv/.

Vizītkarte

Vārds, uzvārds: Gatis Šļūka.
Vecums: 38 gadi.
Nodarbošanās: karikatūrists.
Dzimtā puse: Rauna,
šobrīd dzīvo Rīgā.
Ģimene: precējies, ir dēli Renārs un Olivers.
Izglītība: beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu — iegūts maģistra grāds mākslā; Rīgas Lietišķās mākslas koledžu (tagad Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola); Priekuļu Bērnu mākslas skolu.
Darbavieta: “Latvijas Avīze”.
Vaļasprieks: ceļošana, golfs, futbols, galda spēles.
Izdotas divas karikatūru grāmatas.

Citas ziņas