Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Ar graudiem badā nebūs

Valles pagasta zemnieku saimniecības “Zemgaļi” īpašniecei Artijai Zvirbulei mantojumā no tēvutēviem palicis 41 hektārs zemes, ap 20 tiek nomāti. 

Mājas paliek tukšas
— Ko, jūsuprāt, nozīmē šobrīd dzīvot laukos?— No Valles, līdzīgi kā no citiem pagastiem, cilvēki aiziet, un mājas paliek tukšas, lauki nekopti. Daudzi laimīgi, ja kāds piesakās apstrādāt viņu zemi. Turu govi, gluži bez piena negribas palikt — stāsta saimniece. — Ir arī cūciņas, barojam ar pašaudzētajiem graudiem, citādi neatmaksājas turēt. Kad vēl biju jauna, audzēju vairāk lopu, kopu arī bites. Viņas man nedzeļ, bet ja tā gadās, tad iedzeltajā vietā nepamst. Patīk bišu spietu, tādu medainu, no koka nocelt kailām rokām. 
— Vai graudaugus audzējat tāpēc, ka jūsu senči to darīja?
Man pāri septiņdesmit, ar dēlu palīdzību varu zemi izmantot tikai šādi. Jaunajiem negribas stāvēt pie govs, bet es vairs nespēju. Izdevīgi tas arī nav, par pēdējos mēnešos pārdoto pienu Bauskas piena kombinātam naudu  nesaņēmām. Šobrīd piena iepirkuma cenas ārkārtīgi samazinājušās. Ar graudiem vismaz es badā nebūšu. Lai arī par zemāku cenu, rudenī tos izdosies pārdot. Par peļņu grūti runāt. Šobrīd viss paliek dārgāks. Pērn par rudziem solīja 100 latu tonnā, bet, kad bija jāmaksā, tikai 70 saņēmām. Savukārt minerālmēsli un pārējais paliek arvien dārgāks.Nevaru ciest to “papīru jūru”, ar kuru ik gadu jācīnās saistībā ar Eiropas maksājumiem. Neatceros, ka mans tēvs tā būtu noņēmies ar “papīriem”. Tagad mums ir tehnika, toreiz bija tikai divi zirgi, bet pietika laika, lai aizbrauktu ciemos, pie tam ar zirgu, bet tagad nekam nav laika. Lasīju, ka valdība iecerējusi neatmaksāt zemniekiem akcīzes nodokli par degvielu. Tad jāsaka, ka malēniešiem bija vairāk prāta, kad viņi ar maisiem nesa gaismu istabā.
Gana 800 aitu
— Vai bērnībā arī dzīvojāt laukos?
— Kad man bija 13 gadu, kopā ar vecākiem izsūtīja no dzimtenes. Aizgāju uz skolu un mājās vairs nepārnācu — pa ceļam mani  iesēdināja mašīnā. Astoņus gadus dzīvojām stepē. Kādu laiku ganīju 800 aitu. Lai viņas padzirdinātu, kilometriem nācās pārdzīt no vienas sādžas uz otru. Viegli nebija. Iemācījos arī no zemes māju uzcelt. Karstajās vasaras dienās stepē varēja novērot mirāžas — acu priekšā redzēju pilsētu, kura patiesībā bija 20 kilometru attālumā. Kā filmās rāda — kad izslāpušajam tuksnesī liekas, ka soli tālāk viļņojas ezers. Interesanta dzīve bija kazahu un kirgīzu vidū.
Salnas būšot līdz Jāņu dienai
— Kā sācies šis gads, kādu paredzat to?
— Šogad uzdarbojas mežacūkās, dēls Jānis pie meža iesēja vasaras kviešus un zirņus. Drīz pēc tam daļa lauka bija pamatīgi pārrakta. Cūkas ar siventiņiem žēl šaut, to arī nedarām. Pārējās platībās iesēti rudzi, ziemas kvieši, auzas. Ar auzām laikam atkal būsim “auzās”, jo pērn to cena bija 50 — 60 latu par tonnu. Šajā pusē pagrūti apstrādāt zemi — zem auglīgās kārtas ir dolomīts un pavasarī lauki pilni akmeņiem. Šis pavasaris tāds auksts un sauss. Ja citur līst, tad pie mums Vallē sen lietus nav bijis. Viss, kas sasēts, tā arī nedīgst. Laika pareģi pērn prognozēja mērenu ziemu, aukstu un ilgu pavasari, salnas līdz pat Jāņiem. Ziemāji gan labi. Slikti būtu, ja uz nesasalušas zemes uzsnigtu sniegs — tad ziemāji izsūt. Par laimi, tā nenotika. Sausais pavasaris ietekmē arī medus ražu — ziedos nerodas izsvīdums. Vakaros ļoti daudz maijvaboļu lidinās. Ar katru gadu viņu arvien vairāk. Pagalmā augošajam ozolam lapas apgrauzušas, un kāpuri kaitē augu saknēm. Viss mainās un jācer, ka uz labu. Varbūt piepildīsies kāda gaišreģa teiktais — Latvijai tomēr reiz būs arī labi laiki.

Dzīve laukos