Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Ar padomu neskopojas 15

Inese Eiduka ir Pļaviņu novada lauku attīstības speciāliste un kopā ar vīru Imantu saimnieko zemnieku saimniecībā “Vecskolas” Vietalvas pagastā. Sarunā Ineses kundze pauž savu viedokli par darbu un dzīvi laukos gan kā speciāliste, gan kā saimniece.

Konsultantei jāzina
— Par konsultanti strādājat jau daudzus gadus un varat salīdzināt laiku pirms Latvija iestājās Eiropas Savienībā un pēc tam.
— Strādāju kopš deviņdesmitajiem gadiem, tikai tad biju zemnieku konsultante. Pēc tam audzināju dēlus un no 2004. gada atkal esmu konsultantes amatā. Protams, Briseles regulas un nosacījumi ir sarežģījuši zemnieku dzīvi, bet daudz ko Latvijā arī nepareizi iztulko, vēlamo pieņemot par obligāto. Vienkārši cilvēki nelasa un neiedziļinās šajos sarežģītajos tekstos. Bet man, konsultantei, tie jālasa, lai bieži vien palīdzētu zemniekam rast risinājumu. Vārdu sakot, jāzina viss par laukiem.
— Uzzinātais noder arī pašai?
— Protams! Nesen saskaros ar mantojuma lietām. Tagad, kad šis process beidzies, varu arī citus konsultēt. Vieglāk to darīt, ja pats esi vienreiz “uz savas ādas” pārbaudījis. Es Vietalvas pagastā pirmā pieteicos rakstīt projektu pusnaturālās saimniecības atbalstam. Pēc tam visiem interesentiem varēju paskaidrot, kas kurā ailītē jāraksta, un arī palīdzēt sagatavot pārskatu. Tagad, ja zemniekam ir jautājumi, vispirms nāk pie manis. Jautājumi gadu no gada atkārtojas, jo nedaudz mainās noteikumi un jāpalīdz sagatavot pārskatus, jāizpilda veidlapas. Ja ik gadu nerastos grozījumi, strādāt būtu vieglāk.
Nākas darīt arī nepatīkamo
— Kā mainītos darbs, ja nebūtu šo jauninājumu un tik daudz “papīru”?
— Katru dienu man jāizpilda veidlapas, pārskati par to, ko es daru. Protams, tā vietā labprātāk palīdzētu zemniekiem praktiski. Kad esmu apmeklējusi kādus kursus, konsultācijas, zināšanās vēlos dalīties ar citiem. Piemēram, kāpēc lopam jādod tieši rapša rauši un kāpēc labāk barot ar skābbarību, nevis ar melasi. Ir zemnieki, kuri paši seko līdzi jaunumiem, bet citiem jāpalīdz, jāizskaidro. Daļa saimnieku, protams, manus padomus neņem vērā, lai gan pierādīts, ka, ievērojot manus norādījumus, govīm izslaukumu var pat trīskāršot.
— Kāpēc tikai retais uzdrošinās dot padomus un vairums ir padoma lūdzēju?
— Man nav žēl padomu. Ja varu kaimiņam palīdzēt, paskaidrojot, kā labāk govis barot, kāpēc to nepadarīt par algotu procesu un nepelnīt ar savām zināšanām? Tā iznācis, ka tas ko saucu par darbu man ir arī patīkama nodarbošanās. Agrāk gan teicu, ka ar “papīriem” nestrādāšu, kārtot dokumentus — tas nav man domāts. Bet, lai darītu patīkamo, jāsamierinās arī ar daļu nepatīkamā.
Pie interneta katrs netiek
— Katru gadu papīra dokumentiem vajadzētu samazināties un pieaugt elektroniskajiem, bet vai tā ir?
— Es savā darbā, saimniecībā cenšos mazināt “papīru kalnus”, bet tas iespējams tikai tad, ja ir dators, internets. Nesen izpildīju Valsts ieņēmumu dienesta pārskatus internetā. Laukos interneta pieslēgums joprojām ir greznība. Gan izmaksas augstas — šajā pusē 12 latu mēnesī ir lētākais, gan piekļuve ierobežota — bezvadu internetam slikts pārklājums. Es izmantoju “Triatel” pakalpojumus un maksāju 24 latus mēnesī. Tajās ģimenēs, kurās vēl bērni un mazbērni nav aizbraukuši uz Īriju, ar datora apgūšanu vieglāk, bet bez jaunās paaudzes vecie cilvēki netiek galā. Pagastu bibliotēkās bezmaksas interneta pieslēgumu un datorus izmanto galvenokārt jaunieši mācībām un datorspēlēm.
— Jūs strādājat arī savā saimniecībā. Vai abus darbus varat apvienot?
— Darām tik, cik varam lai, nepārstrādātos. Turam septiņas govis un ar viņām pagaidām tiekam galā. Negribu piedzīvot brīdi, kad rokas nolaižas un nekam nav spēka. Citiem no malas viegli teikt: jums vajag vairāk. Bet tad jāpieņem darbā strādnieki. Par strādnieku esi atbildīgs, viņam jāmaksā alga. Vietalvas pusē arī reljefs neļauj turēt pārāk lielus ganāmpulkus — kalnains apvidus, daudz meža. Paplašinoties, zaudētājs būtu mans kaimiņš. Tad labāk lai mēs draudzīgi sadzīvojam.  
Es daru to, kas man patīk — gan konsultantes darbā, gan saimniecībā. Atceros, jau maza es izgāju uz mājas sliekšņa un, veroties tālumā, teicu: Tas būs mans. Un tā arī notika. Stāvot pie savas mājas, ar lepnumu varu teikt, ka gan pa labi, gan pa kreisi plešas mani lauki. Pārāk daudz zemes nav — ap 30 hektāru un vēl 20 nomājam. Vairāk arī nekāroju — jo lielāks īpašums, jo lielākas problēmas.
Nav lepna, toties sava
— Kā vērtējat izteikumus mazajiem ražotājiem apvienoties kooperatīvos, jo tikai tad iespējams konkurēt ar Eiropas ražotājiem?
— Kooperatīvs arī paņem noteiktu daļu no tiem ienākumiem, kuri varētu būt mani, strādājot bez starpnieka. Kāpēc kaut trī santīmus atdot kādam, ja, pārdodot pienu kā, piemēram, šobrīd — Jēkabpils piena kombinātam — apti varu saņemt? Protams, ja būtu cita cenu politika, mainītos arī attieksme pret sadarbību ar kooperatīvu.
— Pēc jūsu domām, šāds saimniekošanas modelis varētu būt arī turpmāk?
— Kāpēc ne? Tie, kuri strādā laukos, trūkumā nekad nav dzīvojuši. Es nevaru atbildēt par visiem, bet konkrēti par sevi noteikti. Man varbūt nav tik lepnas mašīnas kā citiem, toties tā, kurā es sēžu, ir mana, nevis bankas, par kuru nav nomaksāts kredīts. Arī māja, kurā dzīvojam, ir manu senču un es par to nevienam neesmu parādā.
— Kādi būs lauki pēc desmit gadiem?
— Vieglāk ir runāt, sasaistot to ar manu ģimeni. Gribētos, lai bērniem Rūdim un Reinim nav jāiet uz kūti. Varbūt līdz tam laikam būs kas mainījies, bet ceru, ka viņi, tāpat kā es dzīvos laukos. Drīzumā, kad būšu Pļaviņu novada lauku attīstības speciāliste, nāksies iepazīt jaunus cilvēkus. Šobrīd visi vietalvieši ir mana tālruņa telefonā un par katru varu pastāstīt kā no grāmatas — cik hektāru, cik govju.

Komentāri 15

Aborigēns

Eiduki Rulē-Malači ,Čaklīši ,Paldies .

pirms 9 gadiem, 2010.01.28 13:18

ha-ha

Par attiecīgu samaksu......
Bet vispār tiem konsultantiem laba dzīve-kādam pastulbākam zemniekam uzraksta projektiņu-nu ne jau tāpat(bet par attiecīgu samaksu),bet projektiņš jau ir datoriņā,jāizmaina daži cipari un burti.....un tad aldziņa arī laba.....tādi jau var dzīvot....

pirms 9 gadiem, 2010.01.28 16:14

paziņa

Eiduki ir izdarīgi. Un arī Inese ir jauka patīkams cilvēks.
Skauģiem - nevienam nav liegts būt viņas vietā. Lai izdodas visiem!

pirms 9 gadiem, 2010.01.28 18:03

Paziņa

Kāpēc domā, ka dāmīte - Inese ir tāda pati zemniece kā pārējie. Pati iet uz kūti, tīra sūdus un slauc govis. Īstenībā - ar padomiem pati neuzbāžas, ja kādam tas ir vajadzīgs - neliedz, jo uzskata-nelaikā dots padoms nodara lielāku skādi, kā nedots vispār. Ja kas arī alga nav neko lielāka kā bezdarbnieku stipendijas - varbūt latu 50 vairāk...Bet izglītība taču arī kaut ko maksā un ne jau tāds, kuram pašam nekā nav var ieteikt un konsultēt citus. Vispār Eiduki un arī Anna ir patīkami un jauki cilvēki. arī zēni skolā ir vieni no labākajiem, tā ka nav ko te riet! Lai viņiem izdodas!

pirms 9 gadiem, 2010.01.28 18:23

dans

skaudiga latviesu tauta,ka tik kadu apriet kuram iet labak. personigi nepazistu so cilveku bet varu teikt drosi,pasakiet paldies kad tads tur ir un nekad neateiks dot padomu.

pirms 9 gadiem, 2010.01.28 20:44

ai-ai

Muļķu zeme ar tikpat muļķīgu tautu,nenobrīnīties! Sētmales suns vismaz rej ar iemeslu,bet jūs-kā LATVIEŠI....

pirms 9 gadiem, 2010.01.29 08:17

no malas

Inese varbūt ir ar normāla, bet raksts uzrakstīts tā, ka tiešām gribas ko "labu" nokomentēt.... man šķiet, ka vislabāk šobrīd vienkārši izvairīties no publicitātes, it sevišķi visvisādiem konsultantiem... vēl jo vairāk no Pļaviņu novada ;) paši zināt, kāpēc

pirms 9 gadiem, 2010.01.29 23:50

kantorim

Inesei ir gan augtākā izglītība, kura iegūta LLA, kuru 1991. gadā pārdēvēja par LLu un kura vēl joprojām atrodas Jelgavā. Inese ir beigusi agronomijas fakultāti un pie tam dienas nodaļā. Kantorim gan laikam ir nopirkti vāciņi, ja tik ļoti uztraucas par citu izglītību - laikam jau pašam skauž, ka tikai kādam nav labāka izglītība .... Bez tam ir vēl vairāki kursi ar lauksaimniecību saistīti, kurus jau tev vispār nav lemts saprast.

pirms 9 gadiem, 2010.01.30 09:26

visiem

Lauksaimniecības konsultantu Pļaviņu novadā nealgo dome, bet gan LLKC Ozolniekos, tā ka nav ko jaukt divas dažādas lietas...Bez tam finansējums nāk no Valsts lauku tīkla. Dome dod tikai telpas.

pirms 9 gadiem, 2010.01.30 09:30

saistītais

Priekš var jau muldēt :vai tad pašam kāda govs ar' ir? Un cik tad pašam dod? Vai trīs tonnas sanāk?

Piekrītu "no malas", raksts ir uzrakstīts tendenciozi un kretīniski! It kā Inese par katru teikuma pateikšanu un veidlapas aizpildīšanu iekasētu maksu. Ja kas, konsultanti pagastos naudu par saviem pakalpojumiem neņem, izņēmums varētu būt Platībmaksājumu pieteikumu atvešana, jo pēc tiem ir jābrauc uz Ogri un transports konsultantiem jau nav vajadzīgs, (pēc domes ieskatiem)...
Un latvieši vēl joprojām tikpat skaudīgi - rej tavu riešanu, kā nepaēduši suņi ...

pirms 9 gadiem, 2010.01.30 09:39

vēlreiz kantorim - ar lauksaimniecību saistīti'. lasi visu tekstu...Ja tik daudz labu māki nosaukt , laikam pats arī visus apmeklē...

pirms 9 gadiem, 2010.01.30 09:42

kantorim

Vai tad Bušmeistare ir no Pļaviņu novada? Līdz šim domāju, ka no Skrīveriem un jau sen pārkvalificējusies uz siera ražošanu. Nez vai pats neesi tos beidzis, ja ātrumā tikai tādi nāk prātā!

pirms 9 gadiem, 2010.01.30 15:50

skolasbiedre

Žēl, ka normālu un labsirdīgu cilvēku tā izķengā pa avīzi. Vai tiešām visu laiku ir jālej samazgas, pašiem šo cilvēku nemaz nepazīstot? Reportieris visu ir pasniedzis tādā aspektā, ka es Ineses vietā viņam liktu rakstu labot. Vai patiešām viss notiek tikai par attīecīgu samaksu - pazīstot Inesi, zinu, ka viņa tā nevar būt teikusi. Kaut gan staburaga reportieri visu pasniedz tādā gaismā, kā viņiem šķiet izdevīgāk un sensacionālāk. Tāpēc jau neviens viņiem intervijas negrib sniegt.

pirms 9 gadiem, 2010.01.30 16:22

Ķēvietis

Par Inesi nezinu.
Valstī var būt tikai viena Universitāte, Latvijas valsts universitāte. Jelgavā jābūt Lauksaimniecības akadēmijai. Tā bija un tā bija pareizi un labi. Vēl ir Medicīnas institūts un Politehniskais institūts, Pedogoģiskie institūti Liepājā un Daugavpilī, Mākslas akadēmija, Konservatorija un , protams, Jūrskola. Vairāk nekas nevar būt. Pārējie var būt tikai pašizdomāti veidojumi. Tad jau arī kāda zemnieku saimniecība var sākt "taisīt" politologus, sociologus, psihologus, seksologus un citus logus. Samaksā naudu un pēc gada brauc pakaļ diplomam par augstskolas beigšanu. Protams, ja atceries vietu, kur iemaksāji naudu.
Ja par Bušmeitarieni, tad ir jādod purnā. Brīnums, ka tas purns vēl ir.

pirms 9 gadiem, 2010.02.01 14:39

Dzīve laukos