Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Dāņi kopj Aizkraukles zemi 8

No 2007. gada vasaras kooperatīvajā sabiedrībā “Aizkraukle — A” saimnieko Gerda Hoeja un Flemmings Utofts Jensens no Dānijas. Viņu aprūpē ir ap 1500 hektāru zemes, kurās audzē graudaugus.

Atšķirīgs bizness
Flemminga kungs stāsta ka, viņu un sievu uz Aizkraukli atveduši dāņu draugi, kuriem te ir paziņa Jānis Elksnis un kurš bija iepriekšējais saimniecības īpašnieks. Veselības problēmu dēl Elkšņa kungs meklēja iespēju, kā turpmāk izmantot viņam piederošo zemi. 1998. gadā dibināto kooperatīvo sabiedrību 2007 gadā dāņi pārņēma savā īpašumā. Šobrīd tās īpašnieki ir pieci cilvēki. Izlemt strādāt Latvijā nebija grūti, un, lai arī ir  bizness Dānijā un Latvijā atšķiras, lielas problēmas tas nesagādāja.
Šobrīd kooperatīvā sabiedrība apstrādā ap 750 hektāru savas zemes un tikpat daudz nomā. Audzē vairākas graudaugu kultūras: miežus, rudzus, auzas, kā arī rapsi un graudzāles.
Pārdot var tikai reālu preci
Tehniku saimniecībā ir daudz un, kā smej Flemmings, — īsti nezina cik, bet riteņu gan ir daudz. Ir četri graudu kombaini un divpadsmit traktoru. Protams, tehnika jādarbina cilvēkam, un neatkarīgi no sezonas sabiedrībā strādā ap 30 strādnieku. Pavasara, vasaras un rudens sezonā jāorientējas galvenokārt lauku darbiem, bet ziemā jāremontē tehnika, jāpārkrauj graudi. Daudz darba prasa arī apkārtnes labiekārtošana un saimniecībai piederošā meža kopšana.
Novākto raža Flemminga kungs daļēji pārdod Latvijas tirgū, bet lielu daļu novāktā ir izdevīgāk eksportēt. Atšķirībā no Latvijā ierastās saimniekošanas “Aizkraukle — A” vēl pirms ražas novākšanas nesteidz noslēgt līgumus ar uzpircējiem. Saimnieks teic, ka nekad nevar paredzēt ražību un kvalitāti. Protams, ar daļu pastāvīgo klientu ir līgumi, bet pārsvarā realizācija notiek tikai pēc ražas novākšanas, apzinoties reālo situāciju. Tad arī meklē, kur izdevīgāk pārdot. Protams, liels atspaids ir savai kalte. Tur graudus var kaltēt, glabāt, nogaidot laiku, kad iepirkuma cenas augstākas.
Aizņemas, nezinot, kā atdos
— Kā vērtējat šīgada notikumus Latvijā un pasaulē?
— Tas, kas pašlaik notiek Latvijā, šī straujā laišanās lejā no kalna ir briesmīga, un izbrīna Latvijas valdības politika, necenšoties veicināt ražošanu, bet tikai aizņemoties naudu un nedomājot, kā to atdos — stāsta saimnieks. — Nesaprotu, kāpēc lielās zemes platības netiek pienācīgi izmantotas — lauksaimniecībai, jo šejienes klimats taču to ļauj, turpretī daudz līdzekļu valdība līdz šim ieguldījusi, piemēram, tūrisma attīstībā. Ja šī zeme paliks nabadzīga, tūristiem taču te nebūs, ko darīt. Visā pasaulē iedzīvotāji šobrīd kļūst taupīgāki un ceļošanai izvēlas citus galamērķus, uz ārzemnieku pieplūdumu vairs nevar cerēt. Visa nauda, kas ieguldīta tūrisma industrijā, manuprāt, ir bezjēdzīgi izšķērdēta. Arī kokmateriālu masveida eksports par smieklīgi zemu cenu rada bažas, jo, kad cenas pieaugs, vairs nebūs atlicis, ko eksportēt. Salīdzinot ar Lietuvu, Latvija iegūst no Eiropas Savienības līdzīgu finansējuma daudzumu, bet veidi, kā šo naudu iztērē, stipri atšķiras.

Kooperatīva darbība dod labumu Latvijai saistībā ar eksportu, jo nauda no ārzemēm ieplūst arī Latvijas valsts kasē, un cilvēki, kuri te strādā, zina: ja mēs izaudzēsim vairāk ne kā kaimiņi, mēs arī saņemsim lielākas algas. Bet Latvijā situācija pašlaik ir dramatiska arī tādēļ, ka bankas vairs neuzticas cilvēkiem un saņemt kredītus mūsdienās ir nereāli. Tas savukārt bremzē tautsaimniecības attīstību.
Jaunumus uzzina no paziņām
— Varbūt, jums, ārzemniekam, krīzes laikā ir vieglāk?
— Es te esmu kā ieslodzītais, protams, varu doties atpakaļ uz Dāniju, bet kā tad ar saimniecību, kura paliek šeit? Es to pašlaik nevaru pārdot. Pirmkārt, nav pircēju, jo visi ir palikuši bez naudas, otrkārt, šobrīd cena, par kādu var pārdot, ir pati zemākā. Bet ceru, ka līdz šādai situācijai nenonāksim, jo pašlaik problēmas neizjūtam.
Pagrūti sekot līdzi notikumiem Latvijā un vēl vairāk — pagastā. Neviens no laikrakstiem, ziņu kanāliem televīzijā, radio angliski neraida, un vietējās ziņas es varu iegūt, tikai aprunājoties ar pazīstamiem cilvēkiem.
— Vai esat iepazinuši arī latviskās tradīcijas?
— Saimniecībā vairākas reizes gadā sanākam kopā un svinam ražas svētkus, kā arī dienu, kad beidzam sēju, tad mums ir “kūkas svētki”. Protams, arī Ziemassvētkus un Jāņus. Esam apmierināti ar saviem strādniekiem un viņu attieksmi pret darbu. Citos uzņēmumos cīnās ar dzeršanas un zagšanas problēmām, bet mēs savējiem jau pirmajā dienā sakām: ja viņi domā lietot alkoholu darba laikā, tad izvēlējušies nepareizo vietu. Tā ir katra brīva izvēle — strādāt vai nē.
Šo divarpus gadu laikā latviešu valodu esmu iemācījies tiktāl, ka varu saprast, ko man saka, bet pats gan vēl latviski nerunāju.

Komentāri 8

saule

audzēt jau audzē, bet nu ķīmiju arī lieto neprātīgos daudzumos. Ja paskatās uz viņu laukiem rudenī pēc ražas novākšanas, vai pavasarī, tad rodas sajūta, ka tur milzu ugunsgrēks gājis pāri - viss dzīvais ar Raundapu iznīcināts.

pirms 10 gadiem, 2009.07.09 10:15

face

Pilnīgi piekrītu...vardes arī pa laukiem vairs nelēkā....bet stirna nāk ēst uz piemājas dārziņu...

pirms 10 gadiem, 2009.07.09 13:19

stakens

Dāņi saņem naudu arī no savas valdības - "for enlargening of Danish Kingdom"..tā kā nevar viņus salīdzināt ar latvju zemnieķeli,kas sitās ar visiem vidiem,pidiem,bankām un ierēdņiem.

pirms 10 gadiem, 2009.07.10 05:35

lauminja

Nu aarpraac-vairs nav iespeejams lasiit šii autora skribeleejumus!!!Kur taadu laiž pie rakstiišanas- tik daudz kļuudu- kaadaa rakstaa cilveeks nepareizaa vaardaa nosaukts utt, kur veel pareizrakstiiba..............

pirms 10 gadiem, 2009.07.10 09:48

hip hop

..Staburagam nav vairs neviena laba reportiera,paldies jasaka Pilka!!!!

pirms 10 gadiem, 2009.07.12 18:53

aijai

DZENOTIES PĒC NAUDAS PĀRDEVI SAVU TĒVU ZEMI.....TAS TEV NENESĪS SVĒTĪBU....

pirms 10 gadiem, 2009.07.13 13:35

aizkraule

Tas slavinājums ir spļāviens sejā Aizkraukles pagasta zemkopjiem- it kā viņi neprot apstrādāt savu zemi. Vai tad saimniecību iepriekšējie saimnieki nevarēja pārdot Latvijas zemniekiem !?

pirms 10 gadiem, 2009.07.13 18:16

bizness - aizkraule

Kāda Tev daļa gar svešu cilvēku īpašumiem?

pirms 10 gadiem, 2009.07.15 03:48

Dzīve laukos