Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Ēdami, dzerami un pirtī noder 1

Taiga un Aivars Kugelbergi Valles pagasta “Gravās” šogad ķērušies pie ārstniecības augu audzēšanas un vākšanas piemājas dārzā. Bioloģiskajai saimniecībai šāda nodarbe esot ļoti piemērota. Par biznesu viņi to nesauc, vien lai pacienātu radus, draugus un sevi ārstētu.

Ēd ar visu čaumalu
Tuvojas Jāņu diena, un “Gravu” sētsvidū top liela nojume, kur pulcēšoties Kugelbergu saime. Vasarā radi te viesojas katru nedēļas nogali — peras pirtī, spēlē futbolu. Sēžam ar saimnieku pie “jaunceltnes” un runājam par viņa jauno aizraušanos — ārstniecības augu audzēšanu, bet pēkšņais lietus mūs iedzen mājā. Tur plauktā virs plīts kaltējas šovasar plūktās asinszāles, salvijas, vērmeles, priežu pumpuri, ganu plikstiņi, efeju sētložņa, raspodiņi, zilais baziliks. Mums pievienojas arī saimniece, smaržojoša pēc tomātiem. “Šodien esmu tomātu meitene, laužu pazarītes,” viņa taisnojas.
Uz skapja pie sienas divos būrīšos skrubinās paipalas. Saimniece teic, ka istabā viņas turot, jo kūtī varētu būt par aukstu. Rītos bijis patīkami klausīties, kā pa būri ripo tikko izdētas oliņas. Znots vārītas paipalu olas ēdis ar visu čaumalu. Nu putni veci, vairs nedēj, bet likvidēt nespējot.
Dabīgs aspirīns un antibiotikas
Aivara kungs ziemā lasījis daudz grāmatu par ārstniecības augiem un pārliecinājies, ka zālītes ir ne vien tējas veidā lietojamas, bet arī svaigas ēdamas. Pavasarī gatavojis pieneņu un nātru salātus. Īpaši noderīga receptēm bijusi Jāņa Arvīda Plauža grāmata. Abi saimnieki sajūsmā arī par Vijas Eniņas grāmatu, kurā katrs augs precīzi attēlots, informācija ir labi pārskatāma.
Nu ar ārstniecības augu audzēšanu un lietošanu aizraujas arī znoti. Pirts dienā visiem lieliski garšojot kārklu mizu un salvijas lapu tēja. Šādā augu kokteilī ir dabīgais aspirīns no kārkliem un antibiotikas no salvijas. Tējas sastāvdaļas ņemtas pēc izjūtām, un ilgāk par nedēļu to nelietojot. Smaržīgie augi lieliski noder pirts slotiņās, arī mazbērni labprāt dzer tējas.
Strutene uzrodas, ugunspuķe pazūd
Lielākā daļa savākto ārstniecības augu žāvējas klētsaugšā, sasieti kūļos, virtuvē atstāti ikdienas lietošanai. Laiks pirms vasaras saulgriežiem ir piemērotākais ārstniecības augu vākšanai arī pļavās. Tuvākajās dienās ievāks madaras un nātres.
Ar augiem esot tā — tie uzrodas it kā paši no sevis. Agrāk šajā mālainajā augsnē struteni nevarēja atrast, tagad tā te ieaugusies. Līdzīgi esot ar mežrozīti un kādu augu, kuru grāmatās nevarot atrast. Pie oša aiz dīķa vairākus gadus augusi ugunspuķe. Pērn, kad iepazinuši tās brīnišķīgās ārstnieciskās īpašības un nolēmuši to audzēt, secinājuši, ka tās vairs nav — ugunspuķe tajā vietā vairs neaug. Iespējams, apkārt augošie augi to nomāca.
Tēja vērtīgāka par tabletēm
Agrāk saimnieks nedomāja tējzāles audzēt vairumā, tagad vairāki augi iestādīti atsevišķos lauciņos, piemēram, asinszāle aizņem pushektāru. Pagājušajā gadā tās speciāli nenopļāvis, atstādams sēklai. Vēlāk noecējis, un šogad lauks izskatās kā tīšām apsēts.
Saimniece atceras laiku, kad bērni bija mazi un Vecumnieku pusē plosījās dizentērija. Ievietoti Bauskas slimnīcā un ārstēti ar zālēm, bet vīram veci, gudri un prātīgi cilvēki ieteikuši dot bērniem dzert asinszāļu tēju. Viņš vakaros slepus uz slimnīcu veda šo tēju trīslitru burkā, un ārste brīnījās vien, kā bērnus tik ātri “dabūja uz kājām”.
Derīgas
nezāles
Te plaši audzē arī salviju un raudeni. Piparmētras, gurķumētras, kumelītes iesētas atsevišķās dobēs dārzā. Starp tām arī meža ķiploks — laksis, iegūts kādā paziņu dārzā, veiksmīgi te savairojies un ir lielisks pirmo pavasara vitamīnu avots. Vēl pērn ganu plikstiņus saimniece ravēja no dobēm ārā kā nezāles, līdz izlasīja grāmatā par to vērtīgajām īpašībām sirds slimību ārstēšanā. Šogad ap hektāru esot saaudzis ar margrietiņām. Tajā ieklupušas tirgus sievas. “Nav jau žēl, bet, ja plūc bez prasīšanas, nepatīkami,” saka saimniece.
Vaicāju, vai ar šo augu audzēšanu varētu arī nopelnīt? Saimnieki teic, ka tad būtu jāiegulda daudz spēka un laika, bet ar to pirmo esot paknapi. Saimnieks labprāt dalītos pieredzē, zināšanās, apmainītos stādiem ar citiem ārstniecības augu audzētājiem, bet tuvākajā apkārtnē tādu neesot. Paši grāmatu gan nerakstīšot, zināšanas un iekoptās platības vēlas atstāt bērniem un mazbērniem.

Komentāri 1

vaira

Prieks par sadiem cilvekiem Latvija.Lai viss izdodas!!!

pirms 6 gadiem, 2012.12.14 16:36

Dzīve laukos