Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Esam lieli medus ēdāji

Pilskalnes “Pumpuros” biškope Marija Šalna aprūpē divdesmit bišu saimju. Vizuālās mākslas skolotāja Neretas vidusskolā bišu mīlestību nodod arī saviem audzēkņiem. Šalnas kundze nesen atgriezusies no nedēļu ilgas viesošanās pie Zviedrijas biškopjiem.

Plāno dubultot skaitu
— Bijāt ekskursijā vai pieredzes apmaiņā? Ko jaunu uzzinājāt, kādi iespaidi?
— No 9. līdz 14. augustam biju 44 Latvijas Biškopības biedrības biedru grupā, kura viesojās Montorpā Zviedrijā, — stāsta “Pumpuru” saimniece. — Kopumā valstī reģistrēts ap 12 tūkstošu biškopju, un liela daļa no viņiem ir asociācijas biedri. Saimniecībā, kurā viesojāmies, pārstrādā trešdaļu visa Zviedrijā savāktā medus. Sakarā ar to, ka cilvēki izvēlas uzturā lietot dabīgus produktus, pēdējo gadu tendence ir dravu un stropu skaita palielināšanās. Līdz 2012. gadam valstī paredz dubultot saimju skaitu. Pieprasījums pēc medus un tā izstrādājumiem pieaug par 15 procentiem gadā. Tomēr vidējais medus patēriņš uz vienu valsts iedzīvotāju Latvijā ir lielāks — 1,2 kg, Zviedrijā — 0,7. Asociācijas biedri gadā maksā 45 eiro biedranaudu, un šajā summā ierēķināts preses izdevums, kuru izdod 10 reižu gadā, informējot par aktualitātēm nozarē. Tāpat valstī izglīto jaunatni Eiropas Savienības līdzekļu iegūšanai.
Itālietes temperamentīgas
— Kāds ir ieguvums no šādiem pieredzes apmaiņas braucieniem?
— Tā kā Skandināvijas valstīs biškopība ir aktīva un ar vēsturi, braucienos vislabāk var iepazīt tradīcijas, kā arī nākotnes tendences. Viņi kā jau ziemeļnieki ir prātīgi, pieticīgi un līdzekļus iegulda, domājot par nākotni, iegādājoties tehniku. Daudz darīts bišu produktivitātes uzlabošanā, un salīdzinājumā viņi no saimes iegūst pat divas reizes vairāk medus kā mēs. Man izdodas iegūt ap 50 līdz 70 kilogramu, bet zviedri var palielīties ar visiem 100. Gan Latvijā, gan ārzemēs tendence ir bišu ražīguma palielināšana — no mazāka bišu saimju skaita iegūt vairāk medus. Tam nepieciešamas ražīgas bišumātes, spēcīgas darba bites. Svarīga ir šķirne, iedzimtība, ģenētiskais fonds.
Starptautiskie sakari veicina genofonda uzlabošanu. Šķirnes bites, tāpat kā zirgi vai govis, atšķiras ar savu uzvedību, čaklumu, izturību. Piemēram, bakfāstietes ir mierīgas, itāliešu šķirnes, līdzīgi kā paši itālieši, — temperamentīgas, ātri sāk darbu, kož un laupa līdzīgi kā lapsenes. Vairāki biškopji no Zviedrijas atveda apsēklotas sugas bišumātes komplektā ar piecām darba bitēm un barību. Šāds komplekts maksā ap 20 latu, bet cena atkarībā no šķirnes var svārstīties no 4 līdz pat 90 latiem. Arī Latvijā vairāki saimnieki specializējas tieši tīršķirnes bišu audzēšanā un pārdošanā.
Varianti, kā jauno bišumāti pieradināt pie jau esošajām bitēm, ir vairāki. Viens no tiem — izņemt veco un nomainīt viņu ar jauno. Vēl iespējams savākt jaunā stropā pa vienam rāmim no katra stropa, veidojot tādu kā bišu maisījumu. Svarīgi nesalikt vienā saimē veco un jauno māti, jo “iezemiete” svešinieci nokauj.
Nektārs ar viskiju
— Kas vēl nepieciešams ražīguma palielināšanai?
— Svarīgi ir nodrošināt bitēm pietiekami lielas un kvalitatīvas pļavas vai citu nektāra ieguves vietu. Lai iegūtu noteiktu augu medu, biškopji sēj konkrētus augus — piemēram, kumelītes. Ne vienmēr pūliņi atmaksājas, un daudz atkarīgs arī no laika apstākļiem. Piemēram, ja vasarā valda vējš, kuru biškopji sauc par “tukšo vēju”. Tad ienesums stropos līdzvērtīgs nullei. Šogad šī iemesla dēļ Latvijā medus raža ir maza. Viens no pazīstamākajiem pašmāju biškopjiem Jānis Vainovskis arī to apstiprina, sakot, ka vēju un skābo lietu dēļ šogad jāsamierinās ar mazu ienesumu.
— Mūsu vai viņu medus — kurš labāks?
— Salīdzinot pašmāju medu ar ārzemju, mūsējais ir daudz dabīgāks, jo Latvijas pircējs izvēlas vienkārši medu atšķirībā no zviedriem, kuriem gribas dažādas konsistences, dažādu krāsu, garšu un smaržu medu. Tāpēc klientu pievilināšanai medus pārstrādātāji savu preci “uzlabo”, sildot, pievienojot dažādus ekstraktus. Veikalos var iegādāties medu ar šokolādes, viskija, piparmētru, eikalipta garšu.
Vienā stropā 500 ziedu
— Kā, jūsuprāt, veidojas medus cena?
— Bez nodokļiem, ražošanas izmaksām, noteikti arī biškopja vārds ir kā kvalitātes zīme. Medus iegūšanas process nav tikai stropa nolikšana lauka malā un medus izņemšana. Jāseko līdzi bišu veselībai, medus kvalitātei un sastāvam. Piemēram, rapša medus klātbūtne pārējo medu var sacukurot, arī pārlieku liels ūdens daudzums medū var izraisīt rūgšanas procesu. Tāpēc vislabākā reklāma ir pircēju novērtējums medum. Tas, no kura vairāk pērk, var pacelt medus cenu, garantējot stabilu kvalitāti savai precei. Mazajiem ražotājiem Latvijā medu nav izdevīgi pārdot lielajiem uzpircējiem, jo viņi piedāvā ļoti zemu cenu. Tāpēc biškopji paši visbiežāk redzami tirgū.
— Kas šobrīd biškopjiem ir aktuālākais?
— Uzskata, ka līdz 15. augustam visam medum jābūt izņemtam. Šis nosacījums neattiecas uz viršu medu. Šobrīd jau jāsāk gatavoties ieziemošanai. Vislabākais veids, kā to darīt ir izsviest pilnīgi visu medu, jo, piemēram rapšu medus dēļ, bites ziemā var aiziet bojā. Piebarošanai šogad domāju iegādāties cukuru no Lietuvas.
— Kāds medus jums vislabāk garšo?
— Pavasara ziedu medus. Gaišs, dzidrs. Tas vienmēr atgādina pavasarī plaukstošās bumbieres, ķiršus. Arī aveņu medus ir maigs, latvāņu medus — patīkams. Griķu medum ļoti specifisku garša un smarža. To, kāds medus katrā saimē, var atšķirt, jau pieejot pie stropa. Interesanti bija uzzināt pērn veikto medus analīžu rezultātus. Tajā bija daļiņas  no 500 dažādiem ziediem.

Dzīve laukos