Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Gaida pavasari bez pārsteigumiem

Siltā ziema ar plus 4 grādiem decembra vidū ietekmējusi arī ziemāju sējumus. Tie turpina augt, un krasas laika pārmaiņas var radīt negatīvas sekas. Par savu pieredzēto graudaugu audzēšanā izjautāju Juri Smirnovu no Zalves pagasta zemnieku saimniecības ”Pumpuri”, kurš ar šo biznesu nodarbojas jau 11 gadu. Šogad apstrādāts vairāk nekā 400 hektāru zemes, kurā audzē kviešus un miežus, puse platības apsēta ar ziemājiem.

Vai labie laiki beigušies?
Smirnova kungs interviju “Staburagam” apvienoja ar bankas apmeklējumu, lai runātu ar tās pārstāvjiem par atliktā maksājuma iespēju. Šī ir pirmā reize astoņus gadus ilgajā sadarbībā ar kooperatīvu “Latraps”, kad apstājusies naudas plūsma. Banka kooperatīvam nepiešķīra aizdevumu, savukārt kooperatīvs nevar norēķināties ar vairāk kā 500 graudu piegādātājiem. Daudzus gadus sadarbība bijusi ļoti veiksmīga. Kooperatīvs pēc vidējās graudu iepirkuma cenas Latvijā noteica savu cenu. Jau kulšanas laikā desmit dienas pēc graudu pārdošanas norēķinājies ar piegādātāju, samaksājot pusi summas, bet atlikušo —  pāris mēnešu laikā. Savukārt kooperatīvs iepirktos graudus tūlīt nesteidza realizēt. Tos uzkrāja, nogaidot vairākus mēnešus, līdz Eiropā pieauga iepirkuma cena, un tikai laikā no novembra līdz martam sāka pārdot. Starpību, par kādu izdevās pārdot tālāk, samaksāja piegādātājiem.
— Kā piemēru varu nosaukt gadu, kad pāris mēnešu laikā pēc kulšanas saņēmu 90 latu par tonnu un vēlāk, maijā, vēl 54 latus, — stāsta Juris.  — Te izpaužas šādas sadarbības jēga. Šogad līdzsvars ir izjaukts. Bankas atsakās piešķirt līdzekļus kooperatīvam, un par šīgada kūlumu esmu saņēmis vien 67 latus par tonnu, kas, visticamāk, arī būs vienīgais maksājums. No kulšanas līdz pat šim laikam graudus masveidā pārdod, jo nav citas iespējas, lai nodrošinātu naudas apriti un norēķinātos ar piegādātājiem.
Biznesa plāns banku neinteresē
Juris Smirnovs stāsta, ka, pateicoties kooperatīvam, monopoltiesības esot zaudējis tāds ietekmīgs uzņēmums kā “Rīgas dzirnavnieks”. Šis uzņēmums agrāk kulšanas laikā iepirkšanas cenu pazemināja līdz pat 50 latiem par tonnu. Lai tomēr nopelnītu, gandrīz visus graudus togad pārdeva ārzemēs, un rezultātā Latvijā vairs nebija, no kā maizi cept, un “Dzirnavnieks” bija spiests tos pašus graudus no ārzemēm iepirkt atpakaļ jau par daudz augstāku cenu. Nākamajos gados, mācoties no savām kļūdām, graudu cenu paaugstināja līdz pat 90 latiem par tonnu.
— Vai esat domājis par savas kaltes celtniecību? Tā varētu pats sev būt saimnieks.
— Lai uzceltu kalti, kurā glabāt visu viena gada kūlumu, nepieciešams pusotra miljona latu, tāpēc jebkādas runas par šādu iespēju ir bezjēdzīgas. Tādu būvi savā mūžā nevarētu atpelnīt. Otrkārt, kooperatīvs biedrus pavasarī nodrošina ar minerālmēsliem un ķīmijas preparātiem, līdz ar to nav jāiet uz banku lūdzot naudu pavasara sējai. Agrāk bija jāizveido biznesa plāns, un uz tā pamata banka naudu piešķīra. Šogad tādam biznesa plānam nav jēgas. Ko gada sākumā ieplāno, tas pēc pāris mēnešiem vairs nav realizējams.
Novāc trīs reizes vairāk
— Vai arī lauku apstrādes tehnika ir kooperatīva īpašums?
— Tā ir mana privātā un iegādei ņemti lieli kredīti. Lai tos samaksātu, par vairāk kā simts hektāriem nācās palielināt apstrādājamo platību. Pēdējos trijos gados varēja strādāt, nopelnīt, par kredītu atmaksu nevajadzēja uztraukties. Kombaina iegādei biju pieteicies projektā, bet lielās birokrātijas dēļ projekta nauda “aizgāja gar degunu”. Kad pasūtītais kombains bija piegādāts un vajadzēja norēķināties, līdzekļu piešķiršanu pārtrauca. Ņēmu kredītu, lai samaksātu par kombainu. Lai apstrādātu vairāk hektāru, iegādājos vēl vienu traktoru. Nepieciešamība pēc papildu tehnikas saistīta ar veco agregātu nolietošanos un daudz lielāku ražību — salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem tā palielinājusies trīs reizes.

Raksta turpinājumu lasiet 10. decembra laikraksta numurā.

Dzīve laukos