Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Gatavojas grūtākiem laikiem 1

Ligitas un Ilgoņa Grunšteinu zemnieku saimniecības “Cīrulīši” laukos Bebru pagastā izaug tik daudz dārzeņu un ogu, ka darbs un līdzekļu iztikšanai pietiek visam gadam.

Jākonkurē ar poļiem un lietuviešiem— Vai šīgada finansiālās problēmas valstī ietekmējušas arī jūs?— Produkciju realizējam bāzēs Jēkabpilī, apkārtējās skolās, slimnīcās, pansionātos. Ja kādu no iestādēm, ar kuru līdz šim sadarbojāmies, slēdz, tas ietekmē arī mūs,  — stāsta saimnieks. — Samazinājusies arī iedzīvotāju pirktspēja. Līdz ar to grūti prognozēt, kādas būs šīgada beigas, nemaz nerunājot par nākamo gadu. Samierinos ar  to, ka realizācijā kāpuma nebūs, drīzāk pretēji.— Vai ir kādas idejas kā uzlabot realizāciju?— Vispirms vajadzētu sakārtot valsts ekonomiku, nodokļus piemērot Polijas ražojumiem, aizsargājot vietējo preci. Ar Polijas produkcijas cenām neiespējami konkurēt. Līdzīgi ir ar Lietuvas tirgotājiem Latvijā. Jau daudzkārt pieminētie atšķirīgie platību maksājumi katrā no Eiropas valstīm arī rada nelabvēlīgu situāciju Latvijas ražotājiem.— Kā sākās jūsu bizness? Kāpēc ne govis vai graudi kā citiem?— Sākums bija “krievu laikos”, kad papildu valsts darbam audzēju agros kartupeļus, kāpostus. Lopus nekad neesam turējuši. Laika gaitā tā izveidojies.  Uzcēlām pagrabu, bez kura nevaram iedomāties mūsu saimniecisko darbību. Grūtāk siltajās ziemās, kad  pagrabā temperatūra paaugstinās, jo tas nav aprīkots ar aukstumiekārtām, un tas būtu arī pārāk dārgi. Ar iegādāto tehniku visus lauku darbus lielākoties apdarām paši bez citu palīdzības. Platības nav lielas — ap 6 hektāriem. Tagad pat savus bērns bail pie darba likt. Nesen klausījos radio raidījumu, kurā iztirzāja šo tēmu. Bērnu nodarbināšanu pielīdzināja piespiedu ekspluatācijai...Bukiem arī garšo kāposti— Vai saimniecība pēdējo gadu laikā paplašināta? — Pirms pāris gadiem par pārstrukturizācijas naudu iestādījām avenes. Tā pēdējos gados ir vienīgā papildu kultūra. Pirmajā gadā tās apskādēja buki un sals. Februārī nosala pumpuri, un to, kas izdzīvoja, pavasarī apgrauza buki. Tovasar visā aveņu laukā labi ja piecas ogas izdevās atrast.Meža zvēri mūsu laukos regulāri iegriežas. Rudenī kāpostu kaceni palika uz lauka neiearti, jo bija pārāk mitrs. Ziemā ap 20 buku šajā laukā mielojās. Kaimiņš, aiz šķūņa noslēpies, filmēja viņus. Interesants skats: līdz ar krēslu, viņi no visām pusēm sāk pulcēties vienviet. — Kādu prognozējat šīgada ražu?— Katru gadu laika apstākļi atšķiras un mainās ražīgums. Šogad, piemēram, agrajiem kāpostiem jau vajadzēja būt daudz lielākiem. Iespējams, tā ir arī kūdras, kurā stādi audzēti, vaina. Vēlajiem kāpostiem, kurus var uzglabāt visu ziemu, šogad gaidāms liels ražīguma kritums. Tāpēc jāstāda pēc iespējas vairāk kultūru, lai viena otru kompensētu.Līdzās kāpostu laukam aug gurķi, kuri pagaidām zem agrotīkla. Tālāk — agro un rudens aveņu stādījumi, kartupeļi, burkāni, sīpoli, lai sākoties pavasara — vasaras sezonai, sortiments būtu plašāks un mēs savus klientus varētu apgādāt pēc iespējas ilgāk, — skaidro Ilgonis. — Mums ar sievu šis ir vienīgais iztikas avots, un, tāpat kā citi darbā iet visu gadu, ne tikai sezonā, arī mēs sev cenšamies nodrošināt darbu un ienākumus ne tikai pāris mēnešu.Siltumnīcu izmantojam vien savām vajadzībām, stādu audzēšanai. Neesam aizrāvušies ar stādu tirdzniecību un tomātiem.Bez ķīmijas vairs neiztikt— Neesat bioloģiskās saimniekošanas piekritēji?— Avenes pirms ziedēšanas nomigloju, citādi nevar cīnīties ar tārpiem. Katru dienu ar miglotāju neskrienu pa lauku, ķimikālijas arī maksā naudu. Cenšamies rast kompromisu starp ķimikāliju lietošanu un to, ko varam paveikt saviem spēkiem. Ja redzu kaitēkļus ēdam nost ka kāpostus jau, vai sakuplojušu vārpatu, nomigloju. Bez tā diemžēl mūsdienās neiztikt. Bioloģisko saimniekošanu uzskatu par ilūziju. Tāda varētu būt, ja katram lauciniekam būtu mazs zemes pleķītis, kuru aprūpēt. Otrs aspekts — jaunās augu šķirnes ir radītas intensīvai audzēšanai, izmantojot papildus mēslojumu, apkarojot kaitēkļus un slimības. Lasu grāmatas, bet daudz ko no tā, ko iesaka, nedarām. Neapstrādājam kastes ar dezinficējošu šķidrumu, tā jau tās ķīmijas apkārt daudz.

Komentāri 1

bijusi bebreniete

paldies siem cilveciniem-loti jauki,laipni un smaidigi cilveki.prieks bij pie viniem iegriezties un iegadaties stadus pukudobem-palidzeja gan ar padomu,gan ieteica ko skaistu un nedargu|! Veiksmi, izturibu un veselibu!

pirms 10 gadiem, 2009.06.11 17:34

Dzīve laukos