Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Kartupeļi “tautu draudzība” labi auguši

Raimonds Garsils Sunākstes pagasta “Gulbjos” šogad beidzot ticis pie jauna traktora un lopbarības sagatavošanas iekārtas. Ar graudu ražu gan nepaveicās. Stiprais vējš to tikpat kā iznīcināja.

Tik vien tās nelaimes
“Gulbju” mājas savu nosaukumu attaisno pilnībā, jo netālajā dīķī pa kādam šo skaisto putnu pārim mājo ik gadu. Šogad gan tikai viens, bet iepriekš bijuši pat trīs un tad, līdzīgi kā cilvēki, arī savā starpā cīnījušies par teritoriju. Tā arī “Gulbju” saimniekam savulaik ne tā labākā zeme tikusi, bet, kas ir, ar to jāstrādā, — teic Raimonds Garsils. Vienā hektārā šogad iedēstījis kartupeļus, kurus novāks septembra vidū. Šķirnes? — “Tautu draudzība”, — smej saimnieks. — Jauktas.
Salīdzinājumā ar pērno gadu kartupeļu ražu par šīgada Raimonds saka — normāla. Kāds kaimiņš pieteicies Eiropas pensijai. Lai to saņemtu, noteikumi paredz atteikties no saimnieciskās darbības un zemes. Tā nu viņa zemē šogad iedēstīti kartupeļi. Pērn apstādāmais lauks bija ar pārāk mālainu augsni, līdz klētij atvestajā kravā puse bija māls. Bija arī savs labums — aizpildīta bedre pie klēts.
Tā kā saimnieko ar bioloģiskajām metodēm, tad minerālmēslus un pretveldres līdzekļus lietot nedrīkst. Tāpēc šogad jāsamierinās, ka 12 hektāros augošie kvieši sagūla pie zemes, caurauga ar zāli. Dusmas un nožēla ir, bet gan jau pāries. Daļu izdosies saglābt un varēs izbarot lopiem, daļu iestrādās zemē. Jāpriecājas, ka tik vien tās nelaimes. Citur lauki applūst, izdeg, un no izaudzētā nekas pāri nepaliek. Lielākais, par ko jāuztraucas, ja pēc vētras vairākas diennaktis nav elektrības.
No placinātajiem labāks alus
Otro gadu 14 piena govju ganāmpulku papildina četras gaļas govis, trīs zīdītājgovju un deviņi piena govju teļi. Zīdītājgovju teļi nav tīrasiņu, bet gan Latvijas brūno un gaļas lopu krustojums, tādēļ uzpircēji par gaļu nemaksā tikpat, cik par tīršķirnes. Šīsvasaras karstums izslaukumu nav īpaši ietekmējis. Atšķirībā no citiem gadiem nedaudz vairāk govis piebarojuši ar miltiem.
Viens no pēdējiem nepatīkamajiem jaunumiem saimniecībā — pirms piecām dienām pazudusi govs. Viņas teļu saimnieki atraduši krūmos beigtu, varbūt pati aiz bēdām devusies prom.
Savu laiku nokalpojušo “belarusu” Raimonds šogad nomainījis ar jaunu traktoru. Līdz   tam gan divus gadus nācās gaidīt. Pirms tam cerējuši līdzekļus iegūt kā jaunie zemnieki, bet diemžēl saimnieces Līgas profesija neatbilda finansējuma noteikumiem. Viņa ir daiļdārzniece, nevis dārzniece — puķkope. Lai būtu kaut cik līdzekļu, pieteikušies atbalstam saimniecības modernizācijai, iegūstot vismaz 50% tehnikas iegādei. Jaunais traktors kopā ar frontālo iekrāvēju izmaksājis vairāk kā 30 tūkstošu latu. Nu darbu saimniecībā atvieglos arī graudu placinātājs. Tas saimniekam patīk labāk par dzirnavām — mazo apgriezienu dēļ nerodas putekļi. Kāds Raimondam teicis, ka no šādiem saplacinātiem miežiem labāks alus izdodoties. Piecus gadus jauno tehniku nedrīkst pārdot, un, ja to nozog, par saviem līdzekļiem jāiegādājas jauna, vai arī jāatdod nauda. — Gribētos, lai iedod naudu un neliekas ne zinis, bet varbūt pareizi ir. Ja es kādam aizdodu naudu, arī gribētu zināt, kad to atgūšu atpakaļ vai kā to izlieto, — teic saimnieks.

Dzīve laukos