Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

“Manikīrs” reizi gadā 6

Speciālisti iesaka liellopiem nagus griezt ik gadu, bet, ja ir problēmas, procedūra jāveic biežāk. “Čaidānu” saimniecībā Neretas pusē brūnaļām divreiz gadā jādodas pie “manikīra”, jo pēc ganāmpulka papildināšanas ar vācu šķirnes govīm viņas saslimušas ar tautā saukto “zemeni”.

Ātri un nesāpīgi
Saimnieks Kristaps Leitis stāsta, ka saslimušās govis ar laiku paliek neaktīvas, mazāk ēd un arī pienu dod mazāk. Lai situāciju uzlabotu, saimniecībā divas reizes gadā ierodas Krists Rullis no Valmieras i. k. “Brālēns un co”, kurš liellopiem griež nagus. Firmā darbojas 10 brigāžu, kas šo specifisko pakalpojumu sniedz arī ārpus Latvijas — Baltijas valstīs, Polijā, Baltkrievijā, Ukrainā un Krievijā. Uzņēmumam ir arī Eiropā atzīts sertifikāts.
Darbs jāveic precīzi, ievērojot gan biezumu, kādā noņemt lieko naga slāni, gan leņķi. Veicot šo darbu neprofesionāli, govi var sabojāt, mainās viņas stāja un gaita.
Divās dienās Krists tiek galā ar teju simt govīm. Katra no viņām uz laiku nonāk tā saucamajās “stellēs” — ierīcē, kas govi padara rāmu, paceļ, piespiež, un gan meistaram, gan govij procedūra ir viegla un ātra. Ierīce tapusi vairāku gadu laikā, pakāpeniski to uzlabojot. Arī “Čaidānos” ir līdzīga, gan daudz vienkāršāka, iekārta, kuru izmanto izņēmuma gadījumos, kad govs sākusi klibot un palīdzība nepieciešama nekavējoties.
Pakavi arī govīm
“Stellēs” esošās govs kāju nagu virskārtu notīra ar elektrisko slīpmašīnu un uzklāj ārstniecisku ziedi. Lai “manikirētās” govis nesajuktu ar citām, tās, kurām nagi sakārtoti, pierē iezīmē. Nenoliedzami, šī procedūra piena devējām pāris dienu izjauc ierasto ritmu, būtiski sarūk izslaukums.
Nākamā procedūras reize atkarībā no slimības progresēšanas būs rudenī vai nākampavasar. Govīm, kuras atnesas, mainās vielmaiņa, vājinās imunitāte, un viņas ir uzņēmīgākas pret slimībām. Līdzēt varētu antibiotikas, bet to lietošana ietekmē piena sastāvu. Tāpēc šādu radikālu ārstēšanas metodi izvēlas vien kritiskos gadījumos, ja ir liels iekaisums. Ārstēšanā izmanto arī govju pakavus. Tā kā nagi ir pāra skaita, gadījumos, kad bojāts viens no nagiem, uz tā uzliek palīgierīci, kas vienlaikus ārstē un pasaudzē slimo nagu no saskares ar nelabvēlīgu vidi, tādējādi veicinot ātrāku izveseļošanos.
Retāk nedrīkst
Šogad salīdzinājumā ar pērno gadu slimo govju ir par pusi mazāk. 40 govīm vien 13 problemātisku kāju. Pērn no 100 govīm inficētas bija 160 kāju. Nagus laikus neārstējot, veidojas labvēlīga vide dažādām slimībām, kas govis padara mazaktīvas, samazinās piena daudzums. Šī problēma īpaši aktuāla tiem ganāmpulkiem, kuru saimnieki izvēlas govis piesiet, nevis laist ganībās. Visu laiku esot kūtī, mazāk staigājot, iespēja inficēties ir lielāka. Retāka nagu apstrāde ir neefektīva. Svarīgas ir barības piedevas. Krīta, sāls, mikroelementu trūkuma dēļ rodas veselības problēmas. Jo govs dod vairāk piena, jo vairāk viņai tie vajadzīgi. Ekonomējot naudu barības piedevām, vēlāk slimību ārstēšanai līdzekļi jātērē dubulti.
Ziņas labāk neklausīties
Ievēroju, ka lielai daļai govju ir apgrieztas astes, nav arī ragu. Kristaps stāsta, ka garo astu dēļ govis kļūst netīras. Ragi savukārt rada traumas. “Čaidānu” saimnieki atteikušies arī no ganību izmantošanas. To vietā govis pāris stundu dienā svaigu gaisu, sauli un lietu saņem pastaigu laukumā. Ilgākā laikā govis paliek laiskas, apguļas un pārstāj ēst. Tāpēc izdevīgāk ir zāli nopļaut un govīm pievest. Vasarā nepieciešams gans, jāpieved ūdens, kas nozīmē papildu izdevumus. Karstuma un knišļu dēļ govis pārstāj dot pienu. Nav arī astes, ar ko tos aizgaiņāt.
— Govīm pašu labāko barību varbūt arī nedodam, vienmēr var būt labāk, bet ēdienu bagātinām ar dažādām piedevām, raugu, kukurūzu, — saka “Čaidānu” saimnieks. — Lai brūnaļām radītu labākus apstākļus, ir redzētas automātiskās birstes, kuras govis pēc pašu vēlēšanās iemācās ieslēgt.
Kristaps smejot saka, ka liekot savām govīm klausīties “Radio SWH”, ar ko sākas katrs rīta cēliens. Vien nedrīkst pieļaut, ka dzird ziņas, jo, klausoties runas par krīzi, govis var noraut pienu.

Komentāri 6

nu re

Nu redz cik jauki-ved nu tik no ārzemām tos lopus-ne to vien atvedīs!!!!!!!

pirms 9 gadiem, 2010.05.06 18:24

hi-hi

Imantiņ-tad kad griez kājām nagus-Tu to sauc par manikīŗu??????????

pirms 9 gadiem, 2010.05.06 18:27

Ince

Tā arī nesapratu, kas tā par slimību - "zemene"??? Un kā tas ir - govis paliek laiskas? Nevar taču visu dienu nepārtraukti ēst! Barība taču ir arī jāsagremo!

pirms 9 gadiem, 2010.05.07 21:32

Labs saimnieks vienmēr parūpēsies par saviem lopiņiem. Labs raksts...sviestu neredzu....:))

pirms 9 gadiem, 2010.05.12 17:00

Bite

Sviests ir tajā apstāklī, ka mēs tagad skrienam pakaļ nezin kādiem ārzemju paraugiem.Ja gotiņas laistu ganos, viņām nebūtu nekādu nagu problēmu, tie veidotos paši, kā vajag. Tagad visu sezonu kūtī, nogriežam tik nagus, astes, ragus un štopējam ķīmiskos mikroelementus, kurus gotiņā uzņemtu dabīgā veidā ar saulīti, pastaigām u.t.t.
Tad pieniņš kāds?

pirms 9 gadiem, 2010.05.13 14:22

Dzīve laukos