Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Mazo brāļu dakterīši 25

Līdzīgi kā cilvēkiem veselības aprūpē, problēmas ir arī mūsu mazākajiem brāļiem — dzīvniekiem. Par to, kā klājas veterinārārstiem Aizkraukles reģionā, apjautājos Skrīveros, Aizkrauklē un Secē.

Būtu jaunāks, atvērtu klīniku
Arvīds Liedskalniņš, Skrīveru novada licencēts veterinārārsts:
— Savā amatā esmu jau no 1958. gada. Sākumā Skrīveru izmēģinājumu saimniecībā, vēlāk — Skrīveru sēklkopības sabiedrībā. Darba bija daudz, aprūpēju līdz 200 govju un 500 jaunlopu. Ārstēju arī privātsaimniecību lopus. Šīgada 31. martā Skrīveru sēklkopības sabiedrības lopkopības nozari likvidēja, lopus pārdeva. Šobrīd kā pašnodarbinātā persona aprūpēju zemnieku saimniecību liellopus un mājdzīvniekus. Pārsvarā manā pārraudzībā ir Skrīveru novads, taču palīdzu arī kaimiņu pagastu zemniekiem. Lopu šajā pusē palicis maz, galvenokārt nākas ārstēt suņus un kaķus. Man jau sācies 78. mūža gads, ja būtu jaunāks, veidotu savu klīniku, veiktu operācijas.
Strādā pēc inerces
Sakarā ar izmaiņām pensiju likumā, lai nezaudētu 70 procentu pensijas, mēnesī drīkstu nopelnīt līdz 140 latiem. Daļu savas pensijas tērēju, pērkot zāles lopu ārstēšanai. Daļu medikamentu var iegādāties pret recepti, tad par tiem maksā klients, bet daļu, piemēram, kaļķi, vienreizējās šļirces, vajadzīgas pastāvīgi. Izsaukumos nākas braukt arī nakts laikā, tādēļ pašiem nepieciešamākajiem medikamentiem jābūt uz vietas.
Protams, transporta izdevumus pierēķinu maksai par pakalpojumu, arī medikamentiem atļauts savs uzcenojums, un par vizīti jāmaksā. Līdz šīgada pirmajam ceturksnim par ienākumiem vēl nevarēju sūdzēties, bet šobrīd to jau var nosaukt vairāk par strādāšanu pēc inerces. Daru tāpēc, ka negribas mājās bezdarbībā nīkt. Arī atvaļinājumā mierā varu nosēdēt pāris dienu. Nespēju atteikt, ja kāds lūdz palīdzēt.
Vēl trīs gadus
Ar zālēm pašlaik ir tā: daudzi lieltirgotāji lopu īpašniekiem piedāvā dažādus nepārbaudītus medikamentus. Taupības dēļ neaicinot speciālistu, daudzi izvēlas saviem spēkiem tik galā ar lopu slimību. 
Mājdzīvniekiem ierastākās manipulācijas ir profilaktiskā potēšana, traumu aprūpe. Veicu arī profilaktisku darbu piensaimniecībās gadījumos, kad rodas problēmas ar piena kvalitāti. Tās saistītas ar tesmeņu iekaisumu un citu lopu saslimšanu, kā arī tīrības neievērošanas dēļ.
Šobrīd man izsniegtā veterinārārsta licence ir derīga līdz 2012. gadam. Pēc tam domāšu — pagarināt vai likt mieru dakterēšanai. Licence tiek pagarināta pieciem gadiem. Piecos gados jāsavāc vismaz 50 kredītpunktu. Punktus var savākt, piedaloties lekcijās. Gan lekcijas, gan nokļūšana līdz vietai, kur tās notiek, maksā naudu. Ja punktus neizdodas savākt, jākārto eksāmens. Tādēļ, turpinot praksi, jārēķina, vai tas ir izdevīgi.
Jo mazāk, jo dārgāk
Līga Ničiporuka, Aizkraukles pagasta veterinārārste, Aizkraukles un Neretas novada lopu uzraudze, valsts pilnvarotā veterinārārste:
— Vēl līdz šīgada sākumam valsts finansēja profilaktisko izmeklēšanu, bet nu arī šis atbalsts noņemts. Šobrīd jārēķina katra izsaukuma lietderība. Dienā strādāju Lauku atbalsta dienestā, vakaros — kā veterinārārste.
Man kā valsts pilnvarotajai ir vairāk darba, jāveic profilaktiskie pasākumi, jāsniedz pārskati par beigtajiem dzīvniekiem.
Sistēma, kādā veterinārais dienests strādāja līdz šim, bija sakārtota, ar korekti noteiktiem tarifiem par veicamajām darbībām. Valsts atbalsta samazināšana šo sistēmu sagraus. Veterinārija palikusi tikai pašiniciatīvas ziņā. Man ir pastāvīgs darbs konsultāciju centrā, tāpēc tas nav tik aktuāli, bet tie, kuri iztiku pelna tikai ar dzīvnieku ārstēšanu, saskarsies ar lielām problēmām. Maksātspējīgas ir tikai lielās saimniecības. Mazās, ar 10 — 15 govīm, par ārsta vizīti nespēs samaksāt — vidēji no 10 līdz 15 latiem. Kāpēc tik un ne lētāk? Sarēķinot izdevumus licences iegūšanai, gadā jānopelna 300 latu, tikai lai nosegtu šos izdevumus. Katru mēnesi jāmaksā arī bied-ranauda —  valsts mēroga un arī vietējai biedrībai.
Labāk likvidēt, ne ārstēt
Vairāki izvēlas ārstēšanas vietā atbrīvoties no lopiņa. Gadījumos, kad vienam dzīvniekam saslimšana atkārtojas vairāk kā divas reizes, uzskatu, ka nav vērts turpināt ārstēt. Vairums cilvēku diemžēl nerēķina savus izdevumus un ienākumus. Cita lieta, ja ir jāārstē, piemēram, sarkanguļa cūkai, ieguldot 30 latu, cūka izveseļosies, un viņas gaļu varēs lietot uzturā. Bet, ārstējot govis, laikā, kamēr viņai dod zāles, pienu lietot nedrīkst, bet jāmaksā gan par zālēm, gan ārsta vizītēm. Tādā gadījumā ārstēt noteikti nav vērts.
Daudzi zemnieki izvēlas ārstu mājās nesaukt. Samazinoties izsaukumu skaitam, attiecīgi pieaug vienas vizītes cena. Lielajās saimniecībās viena izsaukuma laikā veicu vairāku dzīvnieku apskati, rezultātā šī summa nešķiet tik liela.
Ja valsts atsāktu profilaktisko pasākumu finansēšanu, varētu runāt par izdzīvošanu.
Pārāk liela bezatbildība
Mājdzīvnieku — suņu un kaķu — īpašnieki grēko, nevakcinējot savus mīluļus pret trakumsērgu. Lai arī likums to nosaka, labi ja ceturtā daļa laikus nodrošinās pret šo neārstējamo slimību. Pārējie acīmredzot domā, ka tā viņus neskars.
Saslimt var arī tādi mājdzīvnieki, kuri reti vai pat vispār netiek izlaisti brīvībā. Aizkraukles rajonā mājdzīvnieku saskarsme ar meža zvēriem ir ikdienišķa parādība. Ja, piemēram, sakostais suns ir laikus vakcinēts, tad, konstatējot slimību meža dzīvniekam, piespiedu vakcinācija jāveic visiem šīs saimniecības lopiem. Tas ir bezmaksas pasākums tikai tādā gadījumā, ja sakostais dzīvnieks ir vakcinēts. Pretējā gadījumā par šo piespiedu vakcināciju jāmaksā dzīvnieka saimniekam.  Agrāk katru šādu gadījumu nopietni izskatīja, inficētajam cilvēkam ierodoties neatliekamās palīdzības punktā, par to ziņoja atbildīgajām iestādēm — Vides veselības centram, Pārtikas un veterinārajam dienestam. Šobrīd tas paliek uz paša cietušā sirdsapziņas — ziņot vai ne.
Samaksu negarantē
Vanda Ramiņa, Seces, Sērenes, Daudzeses pagasta un Jaunjelgavas valsts pilnvarotā veterinārārste:
— Līdz šim nebiju rēķinājusi, cik rentabls ir mans veterinārār-stes darbs. Ir sava saimniecība, un, kamēr ar pienu varēja nopelnīt, īpaši neuztraucos, kad daļu no saimniecībā nopelnītā iztērēju zāļu iegādei un degvielai. Nu jau nākas ar piensaimniecību uzturēt savu “vaļasprieku” — veterināriju. Cilvēki kļuvuši maksātnespējīgi.
Līdz šodienai jāparaksta līgums, pagarinot darbu kā valsts pilnvarniecei. Darba sola daudz, bet samaksu gan nē. Šāda līguma parak-stīšana nozīmē lielu atbildību. Bez līguma man “galva nesāp” par traku lapsu, kura nošauta mežmalā, bet kā pilnvarotajai nāktos braukt, ņemt analīzes. Valsts atmaksā niecīgu summu ceļa izdevumiem — 7 santīmus par kilometru.
Nav naudas, nebūs lopu
Jaunjelgavā vispār palikušas kādas 25 govis, un tad man gribot negribot būs jādodas 30 kilometru pie saimnieces, kurai ir tikai viena govs. Ne viņa varēs apmaksāt manu vizīti, ne zāles, kādas būs nepieciešamas ārstēšanai. Cilvēki ir bezizejas situācijā. Es kā vietējā bieži vien tikai aiz labas sirds izpalīdzu. Kopumā parāds no šādas izpalīdzēšanas sakrājies ap 150 latu liels. Neatsaku palīdzību arī tajos gadījumos, kad  zinu, ka samaksu par to nesaņemšu.
No vairākiem lopkopjiem naudu vairs neceru atgūt, piemēram, no tiem, kuri lopus jau likvidējuši. Daudzevā, kur ģimenē septiņi cilvēki, divas govis, četri bērni skolā laižami, gotiņai  ir vielmaiņas problēmas. Līdzekļu trūkums liedz iegādāties vitamīnus, kaļķi, rezultātā govs saslimusi. Turīgajiem saimniekiem šādu problēmu nav, bet trūcīgie tās “izbauda” pilnībā.
Mašīna pagalmā stāv neremontēta, to par ārstes darbā nopelnīto naudu nav iespējams salabot.
Staburaga pagasta pārvalde atvēlējusi līdzekļus veterinārārstam, līdzīgi rīkojas daudzos pagastos Latvijā. Salīdzinājumā ar pērno gadu stipri samazinājusies suņu un kaķu vakcinācija. Trakumsērgas pote maksā piecus latus, bet izmaksas, kuras radīsies gadījumā, ja piemeklēs šī slimība, būs daudz lielākas. No gaisa nomestās vakcīnas pret trakumsērgu līdz tikai meža zvēriem, un garantijas, ka visi līdz ar to būs veseli, nav. Tāpēc lopus un mājdzīvniekus jāvakcinē tik un tā.
Darbs ierasts un tāpēc to veicu. 2011. gadā, kad ārstes licence beigsies, šaubos, vai to atjaunošu.

Komentāri 25

Līgai

Nu gan pateici- 30Ls par cūkas izārstēšanu no sarkanguļas-vajadzīga viena vakcīna un tā maksā mazāk par 2 Ls-un Tev sanāk 30Ls-nu tā jau saka,apetīte rodas ēdod.Bet Tev Līgas kundze,apetīte ir N E I Z M Ē R O J A M A!!!!!!!!!

pirms 10 gadiem, 2009.08.27 09:17

Līgai čukai

Jā, kādreiz Tu biji tīri normāla meiča. Kas Tev noticis, ja apetīte Tev esot neizmērojama, kā te raksta?

pirms 10 gadiem, 2009.08.27 15:27

Es zinu ko saku

Veterinārija valstij nav vajadzīga! Pagastiem vel jo vairāk pie di.rs.as. Labāk palīdzēt tiem kas nāk diedelēt, nevis apmaksāt veterinārijas izdevumus daudzbērnu gimenei, kuri audzina 5 bērnus. Kā zināms vidēji latvijā pieaudzis cilvēks mūža garumā nes 200 000 ls ieguldījumu valstī. tanī pašā laikā vienīgā iztikas avota ārstēšanu kaut daļēju apmaksu atsaka.
Es iesaku visiem šiem ārstiem nepagirināt līgumus, nepagarināt sertifikātus, ejiet pelnītā atpūtā. deputātiem Jūs esat tikai balsis. nospļaujieties uz visu, jo pagasti, pašvaldības un valsts nospļaujas uz Jums.

pirms 10 gadiem, 2009.08.28 13:14

Gudriniekam

Gudriniek ar 3 klašu izglītību, ja tu saki ka vakcīna maksā 2 Ls, tad parādi to vietu un par katru vakcīnu es tev 1 Ls samaksāšu.

pirms 10 gadiem, 2009.08.28 13:17

Priekš Es zinu ko saku

Principā pareizi, bet nepareizi ir par daudzbērnu ģimenēm. Ja šodien tiem bērniem, kuri izauguši un izskolojušies normālajās ģimenēs, 1 - 2 bērni, nav ko darīt Latvijā, tad kas notiks tad, kad apritē nāks šie ļautiņi no 5 bērnu ģimenēm? Laukos vairs nav vajadzības pēc "mācītiem" laukstrādniekiem un "skotņikiem" fermās, bet pilsētās pēc "kvalificētiem" "gruzščikiem" un celtniecības palīgstrādniekiem.

pirms 10 gadiem, 2009.08.28 13:52

gudriniekam

Ja Tu esi tik stulbs,un nezini zāļu cenas,tad aizej uz vetaptieku,paprasi,cik maksā pudele 150ml antibiotiku,ciki maksā šļirce,adata.....tad paņem tai cūkai iepotē-un rezultātā,tad būs zem 2Ls-un ar atlikušajām zālēm vēl kādas 10 cūkas sapotēsi.Es zinu ko rakstu,jo man cūkas arī bija slimas,tā ,ka n..... s,ja nezini,bet gribi notēlot baigi gudro!!!!!

pirms 10 gadiem, 2009.08.28 15:00

Bullēns

Mans vectēvs un tēvs bija īstie mazie brāļi cilvēkiem, jo katrs no viņiem svēra vismaz 10 reizes vairāk kā pieaudzis cilvēks. Mans svars jau pašreiz ir cilvēka svarā. Tā mēs tie buļļi esam cilvēku mazie brāļi. Atjēdzies, rakstītāj, kamēr nav par vēlu!

pirms 10 gadiem, 2009.08.28 16:59

e-sens

Lauki " tīri " no lieliem un maziem mājdzīvniekiem ; vienīgi lapsas tiek vakcinētas no gaisa par valsts līdzekļiem, tā ka valdība tās saaudzē, laikam būs perspektīvie dzīvnieki, kurus nākotnē varēs "lietot ekskluīivā uzturā" !?

pirms 10 gadiem, 2009.08.29 07:52

Līga

Nu tad ārstē savu sarkanguļu pats. Dakteris atradies :)

pirms 10 gadiem, 2009.08.31 11:10

nu nu

Līga jau varēja pareklamēt savu cenrādi-kur visas cenas apaļos skaitļos,un tādas,ka dažam pieticīgākam vetārstam žoklis atkārtos.....

pirms 10 gadiem, 2009.09.01 18:40

atbalstam

Jau jau tik centīgi aizstāvi,tad jau pašam lopu nav.....jo tad jau tā nerakstītu......

pirms 10 gadiem, 2009.09.01 18:59

atbalstam

Tu beidz vienreiz te d.....t,ar antibiotikām,ko pārdod vetaptiekā ,piemēram Neopen,var izārstēt cūku,pudelē ir 100 ml,un ar to daudzumu var sašpricēt cik cūku,ja deva ir 2,5-5 ml???Un tā pudele nemaksā vairāk par kādi 7 ls,es cenu kārtīgi neatceros,tad nu padomā,kas tad pārējais sastāda tos 30 ls.Es varu iedomāties,kādas cenas viņai būtu tad,ja viņa nesēdētu labi apmaksātā valsts darbā.Jā viss maksā,bet jābūt arī kaut kādai samērībai.Uun tad vēl tas iemīļotais izteiciens:"JŪS JAU MAN NEESAT SPĒJĪGI SAMAKSĀT!!!"

pirms 10 gadiem, 2009.09.02 14:00

ei nu

Tad nu gan nekaunīgs teiciens. Tā kā pārāka par citiem. Visi jau nav , kas iet pāri līķiem.

pirms 10 gadiem, 2009.09.03 10:25

Doma

Manuprāt neviens veterinārais darbinieks nav uzspiedis savu palīdzību- kuru vēlos, to dakteri aicinu pie sava slimā lopa. Katrā gadījumā par velti tāpat palīdzība nebūs.
Tāpat kā pati, varu ārstēties kurā slimnīcā gribu.
Šinī rakstā bija izteikuši savus viedokļus šie speciālisti. Visu cieņu viņiem! Jaunie speciālisti uz laukiem nelabprāt iet. Paliek jautājums, kā būs ar mazo brāļu dakterīšiem turpmāk?
To gan saprotu- ka ārstējot cenā neietilpst tikai zāļu daudzums, bet arī vizīte- transports,dzīvnieka izmeklēšana, patērētais laiks, izglītības iegūšana, medikamentu uzskaite- uzglabāšana, atskaites utt.

pirms 10 gadiem, 2009.09.03 16:35

Manuprāt...

Cūkas ar vakcīnu neārstē.....bet ar antibiotikām un sērumu....

pirms 10 gadiem, 2009.09.03 18:30

beka

Visu cieņu pensionāriem!!! Bet būtu laiks paiet malā!!! Lai strādā jauni!!! Vēl sapņo ļ.cien. dakters par klīniku...,smieklīgi!!! Patc baidās no suņiem!!!

pirms 10 gadiem, 2009.09.04 12:38

ne pārāk gudrajai Bekai

Ja atnaktu vieta kaut viens jauns, tie vecie arsti aizietu pensija

pirms 10 gadiem, 2009.09.04 15:04

manuprāt

Un kur tad to antibiotiku liek?Potē taču.....un izmantot seruma vietā olas baltumu....

pirms 10 gadiem, 2009.09.04 15:35

Līgai Okolakalačukai

Ārstē, nekautrējies samaksā, bet lai ir rezultāts!

pirms 10 gadiem, 2009.09.04 17:50

Dzīve laukos