Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

”Mežmalās” jau zied zemenes 6

Kokneses pagasta zemnieku saimniecība “Mežmalas” ir maza — tikai nepilns hektārs zemenes, bet katrs pleķītis ir gudri apsaimniekots. Jāņa un Aijas Rīdereru saimniecībā zemenes audzē meita Dace ar vīru Jāni Graudu. Ik gadu 0,3 hektāros iestāda ap desmit tūkstošu stādu. 

Jāatrod pareizā šķirneLaukā satiku saimnieku Jāni Rīdereru ar kundzi, saimnieka meitu Daci ar vīru Jāni.
— Vieni slauc govis, citi audzē graudus. Kāpēc jūs izvēlējāties audzēt zemenes?
— Sākumā audzējām kartupeļus un burkānus. To audzēšanai pievērsos arī zinātniski,   esmu uzrakstījis grāmatas. Vēlāk iepazinos ar Latvijā pazīstamu zemeņu selekcionāru Viesturu Dūku, kurš mani ieinteresēja, — stāsta Jānis Rīderers. — Jau vairāk kā trīsdesmit gadu “Mežmalās” nodarbojos ar zemeņu audzēšanu. Līdzīgi kā ar kartupeļiem, arī zemeņu audzēšanas noslēpumus esmu atklājis, un tos var izlasīt manās grāmatās.Pēc kartupeļiem zeme, kad tajā bija pietiekams organisko vielu sastāvs, kļuva piemērota zemeņu audzēšanai. Pareizas zemeņu audzēšanas pamatprincips — no daudzgadīgajām pāriet uz viengadīgajām. Zemei jāatpūšas pēc ražas, un daudzgadīgie stādi vairs nav tik ražīgi. 
— Vai zemenes vienlīdz labi aug jebkurā vietā?
— Ir šķirnes ar vēsturi, piemēram daudziem zināmā ‘Zefīrs’, kura aug arī mālainā augsnē, — saka Jānis Grauds. — Jo jaunāka šķirne, jo tā kaprīzāka. Mūsdienās, kad viss tiek komercializēts, arī zemenes kļūst izturīgākas transportējot, uzglabājot, bet zaudē garšas ziņā. Tāpēc mēs turamies pie pārbaudītām vērtībām, saglabājot pircēju uzticību. Tiem, kuri nodomājuši sākt zemeņu audzēšanu, vajadzētu stādīt nevis vienu šķirni, bet gan vairākas. Zemes sastāvs būtiski ietekmē garšu un ogu kvalitāti. Katrs mazdārziņa īpašnieks neveiks laboratorisku zemes analīzi, tāpēc jāmeklē īstā šķirne, kura konkrētajā vietā augtu vislabāk. Tepat, Bormaņu apkārtnē, viena un tā pati šķirne vienā laukā aug labi, bet kilometru tālāk nīkuļo un neražo.
Iztiek bez ķīmijas
— Kā cīnāties pret kaitēkļiem un nezālēm?— Tā kā pēc ražas novākšanas stādus neatstājam zemē, slimībām un kaitēkļiem nedodam iespēju ieperināties un vairoties, — turpina Grauda kungs. — Daudzi, kuri interesējušies par to, kā audzējam zemenes, netic man, kad saku, ka ķīmiju neizmantojam. Nelietojam nekādus pesticīdus vai herbicīdus. Pret nezālēm cīnāmies ar sentēvu metodēm — ravējot. Tāpēc mūsu zemenes ir nedaudz dārgākas par poļu un citām importētajām, toties tās ir ekoloģiski tīras, neizraisa alerģiju un lieliski garšo. Neaudzējam tik daudz, ka nevarētu pārdot, un nav jābaidās, ka tās uzglabājot sāks pūt. Pastāvīgie klienti ir ļoti nozīmīgi, un tiem, kuri ievestās zemenes pircējiem piedāvā kā Latvijā audzētas, uz ilgu sadarbību nav ko cerēt. Pircējam jāsaprot,  ka prece ir dārgāka, jo kvalitatīvāka. Ja man būtu zemenes jāpārdod par tādu pašu cenu kā importētās, tad es labāk šos laukus pārveidoju par bērnu spēļlaukumu, kur bumbu dzenāt. Agrāk, kad sievastēvs nodarbojās ar pētniecisko darbu, varēja teikt, ka zemenes bija vaļaspriekam. Šobrīd, kad tās audzējam pārdošanai, svarīgi ir arī nopelnīt. 
Zem divām plēvēm drošāk
— Varbūt varat atklāt kādu zemeņu audzēšanas noslēpumu?
— Daudzi audzētāji izvēlas zemenes audzēt daudzgadīgi, pirmajā gadā domājot tikai par stādiem, nevis ražu, — turpina Jānis. — Stādot augustā, nākamajā gadā lielas ražas nebūs. Mēs stādām jūlijā, un jau nākamajā vasarā ceri ir zemeņu pilni. Tagad, pavasarī, jāpaspēj laikus padarīt visus darbus, jo kaitē katra nokavētā diena — ceri regulāri jāaprušina, neļaujot nezālēm attīstīties. Nezāles jāizrušina, kamēr tās vēl neaug. Ja ielaiž un sagaida, kad tās izaugušas, nepieciešams trīskāršs darbs. Esam jau sākuši laistīšanu. Zemenes aug zem dubultā seguma — divām plēves kārtām, tādējādi saglabājot nemainīgu mikroklimatu un nodrošinoties pret pēkšņām temperatūras svārstībām pavasarī un pārkaršanu vasarā. Nezinu nevienu, kurš tā darbotos, jo tas prasa papildu izdevumus, bet nepārprotami atmaksājas. Zemenes laistot un lietus laikā nenošķiež ar dubļiem. Mēs tās droši ēdam nemazgātas. Esam izmēģinājuši pilienlaistīšanu, bet apjausts, ka uz to nevar paļauties, labāk pašam izstaigāt vagas. Citi uz zemes klāj melno plēvi, virs tās atstājot tikai cerus, bet zem šīs plēves veidojas ļoti labi apstākļi kukaiņu attīstībai, piemēram, maijvabolēm.Ap lauku esam uzslējuši koka žogu, nodrošinoties pret nelūgtiem ciemiņiem un meža zvēriem. Vienlaikus žogs rada aizvēju, krasi nemainot gaisa temperatūru.
Matīsa tirgū inteliģentāki pircēji
— Kādas prognozes šīgada ražai?
— Mazbērniem esmu apsolījis, ka pēdējā maija dienā katram pa kādai ogai būs, lai tik atzīmē, kuras viņi gribētu. Un nav bijis tā, ka solījumu nevarētu izpildīt, — stāsta  Rīderera kungs.— Pārziemojušas labi, salīdzinot ar iepriekšējo sezonu, kad rudens bija pārāk lietains. Nevaram vēl prognozēt, kādas būs ogas — lielas vai sīkas, — sievastēvu papildina znots. — Cenas varētu būt nedaudz zemākas nekā pērn.  Pirmo ražu gaidām ap 1. jūniju. Ir gadi, kad jau maija vidū ēdam pirmās sarkanās ogas. Sākumā pieēdamies paši, pacienājam draugus un tikai tad uz tirgu. Par tirdzniecības vietu esam izvēlējušies Matīsa tirgu Rīgā. Patīk inteliģentie pircēji.Šobrīd zied agrā lietuviešu šķirne ‘Saulene’. Pēc trim nedēļām, ja būs saulains un silts laiks, tā sāks ražot. 

Komentāri 6

zemeniite

Raksta autors ir jautaajis par zemenu audzeesanas nosleepumiem, bet skjiet, ka audzeetaaji ir tikai ieteikushi kaa labaak nedariit :D
Izmantojot senteevu metodi - "raveeshanu", ir jaadziivo uz lauka vai jaalgo barinsh darbaspeeka! Un arii kaiteeklji,piemeeram, maijvaboles zem melnaas pleeves nevairojas taados daudzumos, lai tas nebuutu izdeviigi audzeet! Kartupeljus rokot, tak ar maivabolu taarpu, ka biezs!
Un ja veel pilienu laistiishana ir neefektiiva... nu nezinu, nezinu... varbuut laistiishanas sisteemas uzstaadiitaajis ir bijis neefektiigs.
Bet nu veiksmi brashajiem audzeetaajiem ar senteevu metodeem!

pirms 10 gadiem, 2009.05.05 13:18

oga

Nu ko ta ņematies-lai tik cilvēki audzē kā viņiem patīk,galvenais,ka ir ogas,un ir kas pērk!!!!

pirms 10 gadiem, 2009.05.07 21:42

polka

arī atbalstu melno plēvi un pilienveida lasistīšanu!

pirms 10 gadiem, 2009.05.15 15:50

Dzintra

Labdien!Mani ļoti ieinteresēja Viestura Dūka vārds.Meklēju Jelgavas 2.ģimnāzijas 1940.g.absolventus.Sarakstā ir tāds vārds un uzvārds.Ja ko zināt , kādas koordinātes, lūdzu, atrakstiet!Zinu, ka viņš vairs nav šai saulē,atrakstīja klases biedrs no ASV.Varbūt piederīgie?
Lai Jums veiksmīga dāzkopība un priecīgas Lieldienas šajā ūdeņiem pārbagātajā pavasarī.
Nezinu, vai manā dārziņā, kas ir Svētes krastos. pēc ūdeņu aiziešanas kas būs izdzīvojis.Tad jau manīs.
Dzintra , Jelgavā

pirms 9 gadiem, 2010.03.29 13:11

raitis

Ludzu, vai Riderers nevaretu atbildet man pa e-pastu: cik kg uz 1m2 'Elsantas', 'Polkas'un 'Honeoye' zemenu skirnes razibu pirmaja un otraja audzesanas gada pec standartstadu stadisanas iepriekseja vasaraa atklata lauka un audzesana zem tunela uz melnas pleves?

pirms 9 gadiem, 2010.04.28 18:17

EZRA

Paldies autoram par sarakstiito graamatu, padomiem zemenju audzeesanaa. Senteevu metodi pielietoju arii pati. Drosi vien vecmodiiga, bet viss jaunais ir labi aizmirsts vecais. Lai iecereetais visiem piepildaas!

pirms 9 gadiem, 2010.05.12 01:17

Dzīve laukos