Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Ne es sēju, ne man pļaut 1

Turpinoties pasivitātei latvāņa, kas ik gadu vairojas par 10 procentiem, apkarošanā, biedrības “Latvijas zaļā kustība” (LZK) Neretas novada reģionālā nodaļa uzrakstījusi atklātu vēstuli ar konkrētiem priekšlikumiem iesniegšanai Zemkopības un Vides ministrijā un aicina tūlītējai rīcībai šī auga izplatības apturēšanai un iznīcināšanai.

Arī ministrijas zemē
Vēstulē teikts, ka šis svešzemju augs — Sosnovska latvānis — kļuvis par nopietnu draudu ekosistēma, radot bioloģisko piesārņojumu. Tā izplatība apdraud dabiskās ainavas vizuālo vērtību saglabāšanu un rada ekonomiskus zaudējumus tautsaimniecībai. Latvāņa invāzija sākās Padomju Savienības laikā Barkavas pagastā, 30 kilometru uz dienvidrietumiem no Madonas, iesējot kā lopbarību kopsaimniecības laukos. Laika gaitā latvānis izplatījās privātajās un valsts apsaimniekotajās teritorijās, mežā, grāvjos tajā skaitā arī Zemkopības ministrijai piederošajā zemē Neretas novadā. 2006. gadā valsts iesāktā apkarošanas programma, paredzēta sešiem darbības gadiem, apturēta un rezultātu nedeva.
Ja šobrīd visu ar latvāņiem aizaugušo zemi, 10 230 hektāru, ievilktu uz Latvijas kartes, iezīmētais kvadrāts aizņemtu platību no Aizkraukle, Rīga, Limbaži, Jaunpiebalgai. Neretas novadā tas savairojies 407 hektāros. Valsts augu aizsardzības dienesta informācija par latvāņu izplatību, vēsta, ka tas reģistrēts 98 Latvijas pilsētās un novados. Visvairāk Madonas, Dagdas, Siguldas, Neretas un Viļānu pusē.
Aug ātrāk kā baltalksnis
Neretas pusē lieliska Latvijas “vizītkarte” ir robežupes ar Lietuvu Neretiņas krasti, kuri bagātīgi noauguši ar latvāni. Ūdens palīdz šim augam izplatīties. To izplata arī putni un zvēri. Tāpēc tas ieaug vietās, kur pirms tam nebija redzēts. Valdis Tomsons, viens no Zaļās kustības atbalstītājiem Pilskalnes pagastā, stāsta, ka šis briesmīgais augs var nomākt pat meža jaunaudzes, jo izplatās un aug daudz ātrāk nekā, piemēram, ātraudzīgais baltalksnis. Arī nopļauts latvānis gada laikā vēlreiz izveido ziedkopu un sēklas. Savukārt nopļauts ziedošs augs saglabā tik daudz mitruma, ka spēj nogatavināt sēklas.
Lai apkarotu šo uzmācīgo un bīstamo augu, LZK Neretas novada nodaļa kopā ar LZK interešu nodaļu “Ekoprojekts”, sadarbojoties ar Neretas novada domi, izveidojusi latvāņu problēmu risinājuma darba grupu, kuras uzdevums ir apkopot, analizēt informāciju un izstrādāt priekšlikumus konkrētai rīcībai.
Igauņi nerunā, bet dara
Vēstulē atbildīgajām ministrijām lūgts atkārtoti izvērtēt kritisko situāciju latvāņu izplatībā. Jāpārtrauc represīvās attieksmes politika — sodu piemērošana tiem zemes īpašniekiem kuru teritorijā savairojušies šie augi. Tā nedod vēlamo rezultātu, vien izraisa lielāku neapmierinātību zemnieku vidū. Tā kā neviens no viņiem šos augus pats nav sējis, jebkurš šādas zemes īpašnieks atzīstams par cietušo, jo saņēmis zemi jau ar latvāņiem. Vajadzētu arī atjaunot platībmaksājumus invadzētās zemes īpašniekiem, tā dodot kaut kādus līdzekļus apkarošanas pasākumiem. Vērā ņemama ir Igaunijas pieredze šī jautājuma risināšanā, kur izveidotas valsts finansētas profesionālas brigādes latvāņu platību iznīcināšanai. Tās darbojas visā valsts teritorijā vismaz četrus gadus — tik ilgi, cik zemē nonākušās latvāņa sēklas spējīgas izdīgt. Svarīgi arī apzināt un kartēt aizaugušās teritorijas.

 

Komentāri 1

Zorgevics

Principā pareizi, jo ne es sēju, ne man pļaut, bet nav jau cita varianta, lai stātos pretī šim murgam.

pirms 9 gadiem, 2010.08.23 22:19

Dzīve laukos