Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Par visiem lopiem nemaksā vienādi 2

Pēc raksta “Jāizlasa uzmanīgi, ko parakstām” publicēšanas “Staburagā” gribu izskaidrot visu sīkāk. Eiropas regulas un direktīvas nenosaka, cik procentu būtu vai nebūtu jānoņem no lopa kautsvara. To nosaka gaļas pārstrādātāji, ražotāji un klasifikācija. Lielākie sadarbības partneri, ar kuriem strādājam, ir SIA “Lido” un SIA “Forevers”. Tieši viņiem ir gadiem ilga pieredze, saskaņā ar kuru viņi no kautsvara noņem 1% — 6% atkarībā no kautķermeņa tauku īpatsvara. Ir situācijas, kad no masas noņem pat 20%, ja kaut-ķermenis ir ļoti trekns, bojātu muskulatūru vai ļoti vājš. Taču šoreiz nav tas gadījums.

Konkrētajā gadījumā ar “Rubeņu” saimnieku Voldemāru Eihentālu nauda tika atmaksāta nevis tādēļ, ka SIA “Alvstre” vadītājs Alvils Žura “atzina savu vainu”, un ne tāpēc, ka Voldemāra kungs vērsās avīzē, bet gan tāpēc, ka, nododot gatavo produkciju ražotājam (kas notiek tikai pēc trim dienām), procenti vispār netika atskaitīti, jo ražotājiem pašreiz trūkst gaļas. Identiskā situācijā vasarā procenti netiktu atmaksāti. Vienīgā Alvila Žuras vaina ir nepietiekami izskaidrota lietu kārtība saimniekam. Šī nav pirmā reize, kad naudu ne tikai atmaksājam, bet veicam arī pārrēķinus un pat piemaksājam par kvalitatīvu gaļu, kura nav bijusi trekna un barojums bijis augstākajā kategorijā. Tas gan visbiežāk notiek gaļas šķirnes liellopiem.
Ar nožēlu varu sacīt, ka ir “kautuves”, ja tās par tādām var nosaukt, kur dzīvniekus kauj bez uzraudzības un pat dzīvnieka pasi nevajag. Šādās vietās, loģiski, nav nekādu izdevumu, kas saistīti ar pārtikas apritē noteiktajām prasībām, un tur var, kā teica Eihentāla kungs, “neko neatskaitīt”.
Piemēram nosaukšu liellopa apstrādes izmaksas, kas praktiski ir nemainīgas:
* transmisīvās encefalopātijas parauga testēšana (trakumsērgai) — Ls 5,48,
* veterinārā uzraudzība un ekspertīze — Ls 3,52,
* laboratoriskie izmeklējumi gaļai — Ls 3,13,
* utilizācija (vidēji) — Ls 5,25,
* uzglabāšana (saldētavā) līdz laboratorijas atbildes saņemšanai (vidēji) — Ls 2,20,
* pirmapstrāde, kaušana (vidēji) — Ls 4.
Tam visam klāt vēl dažādi izdevumi, kas ir mainīgi:
* dzīvnieku transportēšana (savākšana), vajadzīgs transports ar speciālu aprīkojumu un PVD atļauja, arī pārvadātājam jābūt sertificētam;
* gatavās produkcijas (gaļas) transportēšana, vajadzīgs transports ar speciālu aprīkojumu un PVD atļauja, pārvadātājam jābūt higiēnas sertifikātam;
* administratīvie izdevumi.
Praktiski viss, ko darām, ir saistīts ar reglamentu, likumiem no visām pusēm, arī nemainīgās izmaksas mums tiek “uzspiestas”, mēs nevaram tās neievērot, nedz arī mainīt.
Tad nu padomāsim par to, ka visas lietas nemaksā vienādi. Arī kartupeļi ir mazi un lieli, sēklas un bojātie. Vai par visiem būs vienāda samaksa?

Komentāri 2

...

Nu tikai nefleitē,Iveta,ka jūs tāpat būtu atmaksājuši...Pa šiem visiem gadiem,kopš nododu jums lopus,vēl nav bijis gadījums,kad kaut kas būtu pārrēķināts,un man kaut kāda naudu būtu piemaksāta...muļķības.Varēji normāli uzrakstīt,bet par to,ka kaut kas tiek aprēķināts,vai pārrēķināts-nu labāk varēji nerakstīt,savādāk izklausās komiski.

pirms 9 gadiem, 2010.02.11 11:18

Dzīve laukos