Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Pēdējais brīdis cīņai ar latvāni 5

Aizkraukles rajons ir viena no tām Latvijas teritorijām, kurās pirms vairākiem gadu desmitiem kā lopbarības kultūru no Ukrainas ieveda un sāka audzēt  Sosnovska vārdā nosaukto augu — latvāni. Iecere bija laba — nodrošināt mājlopus ar sulīgu barību. Diemžēl kā daudzas labas idejas vēlāk tā kļuva par nelaimi. 

Kā aizvēsturiskos laikosJūnija vidū daudzviet lielceļu malās sazeļ platas koši zaļas lapas, pārklājot visu ap sevi augošo. Vēlāk redzami vairākus metrus gari brūni stumbri ar platiem lietussargveidīgiem ziedu čemuriem. Skats kā no fantastikas filmas par aizvēsturiskiem laikiem. Tās ir bēdīgi slavenās latvāņu plantācijas. Arī pilskalnieša Jūlija Treiģa īpašumā šis invazīvais un agresīvi uzbrūkošais augs  padomju laikos te bijušās fermas un latvāņu lauku dēļ ir kļuvis par problēmu viņam un kaimiņiem. Jūsu zeme — jūsu problēmas— Pirms trim gadiem pieteicos valsts atbalsta projektam, saistībā ar kuru bija paredzēts piecus gadus pēc kārtas no valsts saņemt līdzekļus platību apsaimniekošanai. Mērķis bija palīdzēt zemes īpašniekiem apstādināt latvāņa turpmāko izplatību un vēlāk arī likvidēt to, — stāsta Treiģa kungs. — Projekta noteikumos obligāta bija teritoriju appļaušana trīs reizes gadā. Izpildīju visus nosacījumus, manu darbu atzinīgi novērtēja projekta komisija. Diemžēl nākamajā 2007. gadā it kā naudas trūkuma dēļ, projekta darbību apturēja. Pieteicos Eiropas finansējumam — platību maksājumiem. Par saviem līdzekļiem appļāvu pļavas, ieradās komisija, lai novērtētu padarīto un lemtu par platību maksājumu piešķiršanas iespējām. Konstatēja, ka pļavās aug latvānis, lai arī nopļauts, un līdzekļu piešķiršanas vietā man piemēroja ap diviem simtiem latu lielu sodu par to, ka es nerūpējos par savu zemi un ļauju tajā augt latvānim. Jūsu zeme, jūsu latvānis — jūsu problēma. Bet es uzskatu, ka tā nav tikai mana problēma. Absurda situācija. To apstiprina tas, ka kaimiņteritorijās neviens nepiesakās ne projektiem, nedz citādi domā cīnīties ar turpmāko latvāņa izplatību. Ar intensīvas zemes apstrādi — dziļo aršanu, regulāru pļaušanu — varētu atbrīvoties no šī uzmācīgā auga, bet visiem zināms, ka šobrīd līdzekļu šādam darbam nevienam nav. Pat tad, ja es cītīgi appļautu savas platības, kas man izmaksā ap 20 latu par hektāru, uz platību maksājumiem es nevaru necerēt. Nākamajā, 2008. gadā nopļāvu tikai latvāņu ziedus, lai neveidotos jaunas sēklas. Atļaujot auga sēklām nonākt zemē, tās var uzdīgt pat četrus gadus vēlāk. Tādēļ arī projekts, kas diemžēl izgāzās, bija paredzēts pieciem gadiem. Kad vēl strādāju Pilskalnes pagastā, bija Zemnkopības ministrijas rīkojums uzskaitīt visas ar latvāni invadzētās platības. Izdarījām tā. Pēc kāda laika zvanīju un interesējos, kas tiek darīts šajā jautājumā, atbilde bija: pagaidiet, mums vajag trīs gadus, lai apkopotu rezultātus. Man liekas, ka trīs mēneši būtu par daudz. Trijos gados platības būs pavisam citādas.
Smarža reibina, izraisa vemšanu— Vai ir kāds veids, kā ar latvāni tikt galā? — Kamēr ar šo problēmu necīnīsies novada, valsts mērogā, tikmēr rezultāta nebūs. Nepieciešana tehnika pļaušanai, spectērpi, jo latvāņa sula, nonākusi uz ādas, reakcijā ar saules stariem rada smagus apdegumus. Pērn, kad puiši ar trimmeri pļāva, brīdināju lai strādā ne ilgāk par pusstundu, jo specifiskā smarža, kas izdalās no augiem pļaušanas laikā rada galvas reiboņus, vemšanu. Visspēcīgākā šī smarža un kaitīgā iedarbība ir latvāņa ziedēšanas laikā, kas būs aptuveni pēc divām nedēļām. Augi ir sulīgi, un drēbes piemirkst, sula izsūcas cauri, apdedzinot ādu.Pirms divām nedēļām es kopā ar Pilskalnes pagasta lauku konsultanti nosūtīju vēstuli Zemkopības ministrijai, aprakstot šo situāciju, un uzdevu jautājumu — ko darīt? Jo pēc likuma pagasts var sodīt tos zemniekus, kuru laukos aug šis augs. Pagaidām nekādu atbildi neesam saņēmuši. Noder arī pirtīKamēr zemē aug šis briesmīgais augs, nevaru te sēt neko citu. Biju domājis audzēt  miežabrāli, veidot bioloģisko saimniecību, visas ieceres apstājas pie viena un tā paša — visapkārt aug latvānis. Piedāvāju apkārtējiem, kuriem ir lopi, šīs platības ganībām, lopbarības sagatavošanai — daļu izdevās lietderīgi izmantot, bet lielākā daļa būs jānopļauj un jāatstāj uz lauka sapūšanai.Ir jau arī savs labums no šī auga — tā ziedi ir labs nektāra avots bitēm. Ja šajās platībās ielaistu lopus — piena vai gaļas govis, aitas, viņi varētu baroties. Sagatavojot skābbarību, latvāni nevar pievienot — govju pienam mainās garša. Esmu dzirdējis, ka ir cilvēki, kas to izmanto pirtī relaksācijai.

Komentāri 5

līdaka

Lai apkarotu latvāņus, vajag nodibināt Latvāņu apkarošanas valsts aģentūru Zemkopības ministrijas pakļautībā. Direktoram algu - 5 tūkstoši mēnesī, dienesta automašīnu, kurai degvielas normu nolikt trīs reizes lielāku, nekā tās motors spēj patērēt. Attiecīgi aģentūras darbinieku algas noteikt un arī piešķirt dienesta automašīnas. Ja kaut kas nav skaidrs, tad to var apgūt pie bijušās "E" ministrijas "E" valsts aģentūras direktora Gvido Janēviča, kurš televīzijā bija skatāms degvielas zagšanas reizē.

pirms 10 gadiem, 2009.06.24 18:41

Mjā...

Mēs drīzāk piešķiram naudu katoļiem, lai tie var bezrūpīgi cilpot uz Aglonu, nekā zemniekam, kurš vienatnē cīnās ar latvāņiem. Skumji.

pirms 10 gadiem, 2009.06.26 05:32

es

Pilskalne ir latvāņu paradīze! Un ne jau Treiģis vienīgais ar tirm cīnās par saviem līdzekļiem un ar vienu izkaptiņu rokās. Arī citi pļauj un cīnās ar šiem augiem gadiem un kārtīgiem saimniekiem latvāņi kautk kā nezied istabas priekšā. Ko tad jūs gribat, lai marsieši atlido un izpļauj jūsu sētsvidu? Tas gan tiesa - pašvaldībai piederošās teritorijas, ceļamalas ir aizaugušas un latvāņi zaļo vien , tūliņ tūliņ ziedēs, lai varētu savas sēklas iesēt arvien tālāk. Droši vien pagastrvacim vienalga, lai ar šo sēŗgu cīnās tie, kam tas vajadzīgs. Diemžēl valsts mērogā tālāk par latvāņu "izplatītākajiem" pagastiem un to apkopošanu nav nekas darīts. Ak, jā, ja nu kādam zemniekam uzlikts sods par laikā nenopļaušanu.

pirms 10 gadiem, 2009.06.26 08:29

tu jāM

Kārtējo reizi gandrīz samierinās, ka varētu arī dibināt vēl vienu nekam nevajadzīgu aģentūru. Ne vārdiņa par šo vājprātu! Tā lūk, komentētāji! Vai tad līdaka nav pieteikami skaidri pateicis (pateikusi) par šīm lietām, bet tālākie komentētāji - ne vārdiņa par to. Tā atņēma iekoptu zemi un mājas, lai tās atdotu dīkdieņiem, tā aizveda uz Sibīriju, tā naudu nogrieza, ko cilvēki bija iekrājuši krievu laikā, tā nozog pensijas daļu, bet lielākā daļa apzagto un apkrāpto dziļā mierā runā un akstīt gatavi būtu par veikalā nopirktu derīguma termiņu iztēcējušu tualetes papīru. Par to - jā, par lietu - nekā.

pirms 10 gadiem, 2009.06.26 10:26

barters2

Var iznīcināt lavāni vienā gadā,bet viss kaut ko maksā vai arī vajadzīga motivācija.Jāmaksā ir darītājam un jābūt ir vienam kapteinim,nu tā kā uz kuģa.!

pirms 7 gadiem, 2012.02.16 10:12

Dzīve laukos