Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Saimniekos līdz pensijai 2

Pilskalnes pagasta “Vībotnēs” saimnieko Daugello ģimene. Jau daudzus gadus viņi tur govis, taču, ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju, saimniekošana, visticamāk, būs jāpārtrauc.

Nākotnes izredzes drūmas
— Lopus mūsu ģimene tur jau gandrīz četrdesmit gadu. Padomju laikos bija viena, divas govis, taču tad nāca juku laiki, un, lai izdzīvotu, bija jātur vairāk lopu. Bija pat piecas slaucamas govis, — saka Zinaīda Daugello. — Pašlaik kūtī ir trīs slaucamas govis, grūsna tele, kura pavisam drīz būs slaucama, pāris nobarojamo buļļu un telēnu. Tomēr nākotnes izredzes ir visai drūmas.
Pērn, kad slēdzām līgumu ar Jēkabpils piena kombinātu, par litru piena maksāja 14 santīmu. Kopš tā laika cena nepārtraukti sarūk. Bija 12, tad 10, pēc tam jau tikai astoņi, pašreiz vairs tikai 6,5 santīmi par litru. Tikai nekādi nespēju saprast, kāpēc veikalā litrs piena maksā vairāk nekā 40 santīmu. To nevar nosaukt citādi kā par blēdību gan pret zemniekiem, gan pircējiem. Neviens nemēģina ar mums runāt un pamatot, kāpēc mums tik maz maksā. Turklāt piena kombināta darbinieki uzsver — ja nevēlaties pienu pārdot par tik zemu cenu, lejiet kaut grāvī — mums tas nav vajadzīgs. Bet katru trešo dienu ir 110 litru piena. Kur lai to liek? Būtu tuvāk lielāka pilsēta, varētu vest un pārdot paši. Neretā nav vērts pārdot — tur ir daudz saimnieku un pieprasījums neliels. Vest uz Aizkraukli ir par tālu. 
Tikai zaudējumi
No piena lopkopības ir tikai zaudējumi. Uzpircēji jau nerēķina, cik maksā barības sagādāšana, zemes apstrāde. Kaut vai skābsiena ietīšana ruļļos. Par vienu rulli jāmaksā 11 latu, bet mums vajadzēja 48 ruļļus. Strādājam ar bioloģiskajām metodēm — nelietojam kombinēto spēkbarību, tikai miltus, skābsienu un sienu. Tāpēc izdevumi par litru piena ir lielāki nekā tiem, kuri lieto barības piedevas. 
Protams, lauku mēslošanai nelietojam dārgus minerālmēslus — labu ražu var iegūt arī, izmantojot kūtsmēslus. Vien ganības un zālāji laiku pa laikam jāpārsēj, lai būtu vairāk āboliņa. Tomēr izdevumi tik un tā ir ļoti lieli.
— Vīrs jau ir pensijā, man līdz pensijai vēl divi gadi. Šo laiku dzīvība vēl kaut kā “jāizvelk”, tad saimniekošanai būs jāpieliek punkts. Žēl, ka mūsu valstī nevienam vairs nevajag pašu zemē iegūtus lauksaimniecības produktus, — saka Daugello kundze. — Apsaimniekojam 24,7 hektārus zemes un 5,6 hektārus meža. Kas notiks ar ganībām un laukiem, kad spēka pietrūks, par to vēl neesmu domājusi. Arī citiem saimniekiem te, Pilskalnes pusē, neklājas vieglāk.
***
Drūmās domas par nākotni Daugello kundzei palīdz kliedēt četras mazmeitas. Vecākā mazmeita mācās 9. klasē, bet jaunākajai tikai pusotra gadiņa. daugello bērni nevēlas saimniekot laukos. Vecākā meita ir skolotāja, vidējā — siera meistare, bet jaunākā strādāja Anglijā. Atgriezās, taču darbu atrast nevar, tāpēc ar visu ģimeni brauks atpakaļ.    

Komentāri 2

$$$

Parastā lieta. Viss ir tā sakārtots, ka lauki jāputina un laucinieku mazbērniem jābrauc uz Angliju. Tur tagad var nēģeru vietā slaucīt ielas un mazgāt grīdas. Nēģeri tagad ir brigadieri un arī lielāki priekšnieki.

pirms 10 gadiem, 2009.04.08 20:15

Dzīve laukos