Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Sekas jutīsim nākamajā paaudzē 3

Gunta Otto strādā Aizkraukles pilsētas sākumskolā, bet brīvajā laikā mātes saimniecībā Klintaines pagasta “Vārpās” nodarbojas ar biškopību. Regulāri interesējoties par jaunumiem vides aizsardzībā, lasot preses izdevumus, pievērsusies cīņai pret modificēto kultūraugu audzēšanu Aizkraukles novadā.

Diskusijas par modificēto augu audzēšanas aizliegumu  sākušās daudzos Latvijas novados.
Negaidot, kamēr šo jautājumu izlems citi, Guntas kundze kopš februāra vidus vāc parakstus iesniegšanai Aizkraukles novada domei, lai tā novadā aizliegtu audzēt ģenētiski modificētus augus. Pašlaik šī problēma jārisina pašvaldībām.
“Esmu, lai atgādinātu”
— Kāpēc jūs izvēlējāties būt iniciatore, nevis gaidītāja?
— Mēs katrs esam daļiņa pasaules, atbildīgi par tās nākotni. Lai arī turpmāk mana ģimene un līdzcilvēki dzīvotu tīrā vidē, lietotu pārtiku, par kuras izcelsmi esam pārliecināti, nevar tikai sēdēt un noraudzīties uz notiekošo no malas, — ar tādu pārliecību Gunta Otto sāk sarunu. — Cilvēki bieži vien ir pārāk aizņemti savos ikdienas darbos un neaizdomājas par šīm lietām. Tāpēc vajadzīgs kāds, kurš par to atgādina. Pirms parakstīties, daudzi padomā par šo problēmu un nākamreiz nebūs vienaldzīgi.
Guntas kundze ir patīkami pārsteigta par iedzīvotāju ieinteresētību un informētību, jo līdz šim savākts ap 100 parakstu, un tikai nedaudziem nācies paskaidrot, kas ir modificētie augi un kāpēc tie ir bīstami. Zemnieki, kuri šo iesniegumu parakstījuši, teic, ka turpmāk atturēsies šos augus audzēt.
Modificējas arī nezāles
— Kāpēc mums bīstami modificētie augi?
— Protams, pašlaik domājam — kas gan tur slikts, graudi tādi paši, arī maize garšo tāpat, bet paaudze, kura uzturā lietotu šos modificētos organismus, vēl nav izaugusi, un varbūt mūsu bērni “uz savas ādas” izjutīs mūsu pieļautās kļūdas. Arī medikamentu blakusparādības izjūt pēc vairākiem gadiem, un zāles, kuras reklamēja kā nekaitīgas, izrādās, nav vēlams lietot. Latvāni sākumā ieveda kā lopbarības augu, bet pēc gadiem vairs nezinājām, kā tā izplatību kontrolēt. Tieši tāpat var būt ar modificētajiem augiem. Ja tikai daļa pašvaldību iedzīvotāju būs aktīvi, bet citi izvēlēsies nogaidīt, rezultāta šādai cīņai nebūs.
Guntas kundze ir biškope, tādēļ uztraukums par modificēto augu platībām nākotnē ir divkāršs. Medus ir gan barība bitēm, gan zāles mums, un tie paši augi ir šo zāļu avots. Bišu darba rezultātā augi apputeksnējas, krustojas, maina savas īpašības. Tie kļūst lielāki, ražīgāki, un pat tad, kad modificētie graudaugi tuvumā vairs netiek audzēti, nezāles izaug divreiz lielākas, kā ierasts. Citviet pasaulē, piemēram, Ķīnā, cilvēki jau konstatē dažādas dabas anomālijas, kad bišu vietā pašiem jāsāk apputeksnēt augļukokus.
Katram savs ceļš
— Ko no personīgās pieredzes varat ieteikt citiem?
— Saimniecībā izaudzējam visus nepieciešamos dārzeņus, un tāpēc nav jāgaužas par to, ka tirgū vai veikalā burkāni vai kartupeļi maksā dārgi. Vasarā, kad skolā ir brīvlaiks, kopā ar ģimeni sagatavojam krājumus ziemai. Katram pašam jāmeklē ceļš, kā dzīvi padarīt vieglāku, un ne visā, kas notiek ar mums, jāvaino valdība. Arī tajā daudzi nākuši no šīs vides, kur mēs dzīvojam, un jāpajautā vispirms sev, vai mēs visu izdarām nevainojami? Vai strādājam pēc labākās sirdsapziņas? Par laimi, neviens mans draugs nav aizbraucis uz ārzemēm laimi meklēt. Neliekuļojot varu teikt, ka esmu lepna par Latviju.

Komentāri 3

Doroteja

Gunta, Jūs esat uzsākusi ļoti labu akciju! kam mums modificētie augi, tos mums nevajag. Mūsu veselības cieš jau no stresa, un industrijas radītām problēmām.modificētos produktus jau ieved no citām valstīm....

pirms 9 gadiem, 2010.03.04 13:17

Štīfels

Kāda vairs tur starpība. Tāpat viss iet uz beigām. Ja vēl Krievija būtu ar mieru paņemt savā valstībā, tad vēl kādu brītiņu varbūt varētu pavilkt, bet ko tas dotu, ja visa pasaule iet dibenā. Vai tad televīzijā nerāda? Vai tad Latvijā ir pieredzēts, ka metrīgais sniegs un aukstums ir no novembra līdz marta vidum vai aprīlim bez atkušņiem? Vai tad nav skaidrs, ar ko viss tas beigsies?

pirms 9 gadiem, 2010.03.11 20:14

līdaka

Mēs visi esam lepni par Latviju, jo tādu čakarēšanu un apčakarēšanu var tikai Latvija un latvieši izturēt. Vienu banku izlaupa, joskem par to vēl sāpju naudu izmaksā. Cietuma apstākļi bija nomainīti ar slimnīcas - sanatorijas režīmu. Sugas brāļi to turpina ar pilnu krūti, izputina vēl vienu banku un Latvija, ar kuru lepojamies, katru mēnesi viņiem maksā stipendiju. Pie tam tādā apjomā, kādu var savākt tikai tad, ja nozog pensijas, ar nodokļiem apliek cirvja kātus, lāpstas un krampīšus, kurus lauksaimnieks ieskrūvējis savas mājas mazmājiņā šķūnīša galā. Protams, ka jālepojas, ja visur pa priekšu ar ubaga tarbu, ka nepārtraukti jāaizņemas nauda un atkal jāaizņemas, lai varētu atdot to, ko vakar aizņēmās. Tikai izlaupišanā gan viss ir kārtībā. Tur nekas nemainās. Valsts kontrole gan nepārtraukti atklāj un secina, bet tas jau priekš kaķēniņiem.

pirms 9 gadiem, 2010.03.12 12:02

Dzīve laukos