Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Skrīverieši rāda savu veikumu

Uz gadskārtējo lauku dienu Skrīveru zemkopības zinātniskajā institūtā sabrauca  vairāk kā 50 graudkopju, bioloģisko lauksaimnieku, lopbarības ražotāju no visas Latvijas.

Strādā ar cerībuInstitūta direktors Aldis Jansons izteica nožēlu ka Eiroparlamentā nav ievēlēts neviens, kurš aizstāvētu Latvijas lauksaimniekus. Jansona kungs bija izbrīnīts par priekšvēlēšanu laikā politiskajās reklāmās izskanējušajiem solījumiem panākt Latvijas lauksaimniekiem vienādus platību maksājumus ar pārējiem Eiropas zemniekiem. Šajā jautājumā nekādas izmaiņas gan nav paredzētas līdz pat 2013. gadam. Latvijā paredzēts samazināt arī zinātnisko institūciju skaitu, likvidējot, apvienojot un līdzšinējo 128 vietā atstāt 108. Jau pērn Skrīveru institūta darbinieki strādājuši par minimālo algu, ar entuziasmu, bet, neraugoties uz to, selekcionē jaunas šķirnes, cerībā, ka pāris gadu laikā situācija uzlabosies.Lauku tīkls būs vienotsPar lauku tīkla izveidi stāstīja Lejasdaugavas reģiona lauku tīkla speciāliste Anita Anševica. Sanāksmes dalībnieki lūdza paskaidrot atšķirību starp Lauku atbalsta dienesta un Lauku tīkla darbību. Anševicas kundze kā galveno iemeslu šādas institūcijas izveidei norādīja Eiropas Savienības noteikumus, kuri paredz izveidot šādu tīklu katrā valstī, lai vēlāk veidotos kopīgs Eiropas Lauku tīkls. Tas dotu iespēju apvienot saimniecības vienotā informācijas tīklā. Tā uzdevums būs sabiedrības iesaistīšana informācijas apmaiņā, apzināt un reaģēt uz pārmaiņām, lauksaimnieku sūdzībām, priekšlikumiem un informēt lauku saimniecību vadītājus par aktuālitātēm Zemkopības ministrijā, Eiropas Savienībā un citās ar lauksaimniecību saistītās organizācijās. No runām pie darbiemVisus lauku dienu dalībniekus aicināja novērtēt institūtā paveikto, apskatot izmēģinājumu laukus, iepazīt dažādas graudaugu un zālaugu šķirnes. Institūta darbiniece pētniece Agrita Švarta izrādīja ziemāju sējumus. Salīdzinot šķirnes, to saimnieciskās īpašības, slimību izturību un citus parametrus, varēja izvērtēt kura no tām šogad padevusies visražīgākā, kura ir visnepiemērotākā Latvijas apstākļiem un nīkuļo. Lauku dienas apmeklētāji apskatīja arī dekoratīvo zālaugu mauriņus un kultūraugu sējumus bioloģiskajā saimniecībā.

Dzīve laukos