Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Stādīs tik, lai pašiem pietiek 1

Staburaga pagasta zemnieku saimniecībā “Stabiņi” Ilze Ozoliņa un Jānis Gruntsbeņķis  šonedēļ stādīja kartupeļus. Neilgi pirms tam aprunājos ar saimnieci par iepriekšējiem gadiem un šīgada prognozēm.

Par dažiem santīmiem nepārdos— Saimniecībā mums pamatā ir lopi — piena govis, krustotas ar Herefordas šķirnes gaļas bulli. Lielākie ienākumi ir no pārdotajiem bullīšiem. Visu izslaukto pieniņu izbarojam teliņiem, — stāsta saimniece Ilze. Mums ir 40 hektāru zemes. Pirms diviem gadiem astoņos iestādījām kartupeļus, kurus ziemā lielākoties izbarojām govīm. Daļu pārdevām vietējiem iedzīvotājiem —  daļu tirgū.  Šogad, lai arī grūta ekonomiskā situācija, audzis pieprasījums pēc kartupeļu sēklas. Rudenī varētu būt liela pārprodukcija, tāpēc nolēmām kartupeļus tik lielā platībā vairs nestādīt. Trīs hektāru būs pietiekami. Arī citus gadus bija problēma pārdot. Par 3 — 4 santīmiem kilogramā pārdot nav jēgas, gribas vismaz atpelnīt ieguldīto, un, ja šogad visi sasparojušies stādīt vairāk nekā pērn, tad arī piedāvājums būs liels, cenas — zemas. Audzēsim tik, cik pašiem nepieciešams. Vajadzīgi arī minerālmēsli, citādi labu ražu nesagaidīt.Gaida rezerves detaļasPirms tam audzējām Asteriks škirnes kartupeļus, bet šogad pamēģināsim citu —  Platona. Nepieciešamā tehnika — stādītājs un novākšanas kombains — mums ir. Taču gan vienam, gan otram nepieciešams mazs remonts. Stādīšana nedaudz aizkavējās, jo gaidām rezerves detaļas no Polijas minerālmēslu kliedētājam. Sēklas kartupeļus esam sabēruši maisos un aizveduši uz lauka. Daļā zemes — 14 hektāros iesējām zāli. Savvaļā tā neizaug tik laba, kā vajadzētu. Mācāmies no savām kļūdām — iepriekšējā ziemā barības pietrūka, nācās kooperēties ar kaimiņiem. Nākotnē varbūt gliemežus?Priecājos, ka neesam ņēmuši kredītus un nedzīvojam vairs pilsētā, kur ikdienā jācīnās par izdzīvošanu. Nu jau desmit gadu esam laucinieki. Vienmēr gribas pamēģināt vienmēr ko jaunu — bija laiks kad siltumnīcā audzējām salātus, trijos hektāros kāpostus. Visi plāni sabrūk pārdošanas problēmu dēļ. Ar darbiem tiekam galā divatā, esam vēl jauni. Grūti paredzēt, kas būs pieprasīts nākotnē, — varbūt jāpievēršas kam eksotiskam — gliemežu vai slieku audzēšanai? — smejot saka saimniece.— Šad tad tomēr pietrūkst pilsētas dzīves, jūras. Rodam laiku kaut reizi mēnesī aizbraukt uz  uz Rīgu vai kur citur. Pašai patīk vadīt automašīnu, pērn ieguvu C kategorijas autovadītājas apliecību. Lai arī gadās pa kādam kreņķim, kopumā laukos dzīve rit mierīgi un bez steigas.

Komentāri 1

es

visu cieņu, bet kāpēc 3-4 santīmi/kG???????????????? Uz tirgus nez kāpēc jāmaksā 25-30 sant/kg, jeb 10 reizes vairāk! Kurš tad nopelna- starpnieks? Izslēdziet to no savas ķēdes!!!!!!!!!! Tirgojiet paši!

pirms 10 gadiem, 2009.05.12 10:25

Dzīve laukos