Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Vēl jānogaida 4

Jānis Dzenis, Kokneses novada bioloģiskās saimniecības “Kalnavoti” īpašnieks, stāsta, ka pļauju vēl nav sācis un, “sadarbojoties ar Dievu”, grib vēl nedēļu nogaidīt, kad 17 — 18 % samazināsies līdz 16, tādējādi samazinot arī kaltes darbības izdevumus. Apsēts 450 hektāru galvenokārt ar rudziem, zirņauzām, auzām, vasaras kviešiem, griķiem un amoliņu. Pirmie nogatavojušies rudzi, savukārt pēdējos ap septembra vidu pļaušot vasaras kviešus. 

Optimistiska prognozePar graudu noietu un iepirkuma cenām runājot Dzeņa kungs vēlējās atgādināt  iepriekšējo gadu pieredzi, kad Latvijas uzņēmumi ar dažādām negodīgām metodēm mākslīgi pazemināja iepirkuma cenu un citām valstīm graudus pārdeva pat ar 100 % uzcenojumu. Bioloģiski audzēto kviešu iepirkuma cenas Eiropā saglabājušās pērnā gada līmenī — Ls 180 par tonnu, līdzīga cena ir arī rudziem. Labas kvalitātes pārtikas auzas iepērk par 253 eiro tonnā. “Kalnavotu” saimnieks izvēlējies darījumu partnerus Eiropā, un pašlaik notiek pārrunas ar Vācijas un Holandes pārstāvjiem. Pēc neoficiālām ziņām, Krievijā sausās un karstās vasaras dēļ šogad zudumā gājuši miljoniem hektāru ar graudaugiem. Līdzīgas problēmas piemeklējušas arī Eiropas zemniekus, kuru sējumiem kaitējis gan pārmērīgais sausums, gan plūdi. Līdz ar to graudu iepirkuma cenām drīzumā vajadzētu pieaugt.Viens nav spēlētājsJuris Pundurs no Neretas novada saimniecības “Ģēģeri” ir konvencionālās jeb intensīvās lauksaimniecības piekritējs. Šogad apsējis laukus ar vasaras un ziemas kviešiem un rapsi  2000 hektāru platībā. Pirms nedēļas sācis ražas novākšanu šobrīd, jau var aprēķināt vidējo ražību no hektāra, kas šogad, saimniekprāt, nav iepriecinoša. Pērnā ziema bija ziemājiem nelabvēlīga un rezultātā vidējā raža no hektāra ir 3,2 līdz 3,5 tonnas. Domājot par šīgada ražas noietu, galva īpaši nav jālauza, jo “Ģēģeri” sadarbojas ar Elejas kooperatīvu “Latraps”. Lai arī Pundura kungs apsaimnieko prāvas platības, viņš viens nav “spēlētājs”. Darbojoties Eiropas un Krievijas tirgū, nepieciešami lieli apjomi. Pērn 30 līdz 40 procentu visas ražas palika Latvijas tirgū.

Komentāri 4

jautājums

Vai tad Dzenis pats nav Dievs?????Kad viņu paklausies,tad gan iespaids tāds rodas.....

pirms 10 gadiem, 2009.08.10 14:56

Rubenis

Dzenīt, saimnieko vien uz priekšu, lai jautājums paliek gaisā!

pirms 10 gadiem, 2009.08.11 18:47

lietutiņš

Nu nekā Tev Dzenīt nesanāca vienoties,lietus ir klāt.......

pirms 10 gadiem, 2009.08.18 17:35

Dzīve laukos