Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Zirgi saimnieces priekam

Vietalvas pagastā piemājas saimniecībā “Barīsi”, Zaiga un Tariels Kišmariji audzē aitas. Daudz ar to nopelnīt nevar, toties savam priekam viņi tur četrus Krievijas vezumnieka šķirnes zirgus. 

Necieš vīriešus— Kāpēc sākāt audzēt zirgus?— Mana dzimtā puse ir Cēsu rajonā, kas ir slavena ar zirgkopības tradīcijām, — stāsta Zaigas kundze. Zirgi mīļi man jau no bērnības. Mācījos pamatskolas 4. klasē, kad kolhozā sāka darboties jāšanas sporta sekcijas. Sāku aktīvi nodarboties, ieguvu otro sporta klasi.Šajās mājās dzīvojam no 1993. gada. Pirms tam četrus gadus pavadīju pie vīra Abhāzijā. Tur bija daudz zirgu, bet mani pie viņiem nelaida. Kopš apprecējos, pirms divdesmit gadiem, manas profesionālās jātnieces gaitas beidzās, bet zirgi joprojām mīļi. Pirmo zirgu mani vecāki iegādājās par pajām. Citi aizraujas ar tehniku, bet es to varu teikt par zirgiem — es izjūtu viņus, un zirgi man uzticas. Ja zirgs uzticēšanos zaudē, tad kļūst naidīgs pret visiem. Tā gadījās arī ar vienu no ērzeļiem, kad viņam bija seši mēneši. Vīrs, ļaunu nedomādams, ar lāpstu gribēja viņu padzīt tālāk. Zirgs sabijās un kopš tā laika necieš visus vīriešus. — Varbūt skarbi, bet šādu zirgu pārmācīt laikam nevar, ja nu gaļas kombinātā to izdarīs, — ar melno humoru saka Tariels. — Mani pārsteidz sievas aizraušanās ar zirgiem. Zaiga savukārt bilst par vīra aizraušanos ar automašīnām. Tariela arguments ir —  es mašīnas arī nododu “šrotā”.Bērnība paiet Abhāzijā— Vai sākumā nebija bail? Zirgs taču liels un neprognozējams dzīvnieks.— Esmu divas reizes kritusi no zirga. Uzskatu, ka tas ir ļoti labs rādītājs. Pirmajā kritienā stipri sasitos, pāris stundu zaudēju samaņu. Nākamajā dienā bija sacensības, protams, baidījos. Kā ikvienā sportaveidā, daudz dod treniņš. Mani treneri mācīja noturēties zirgā, un, ja ir jākrīt, tad kopā ar viņu.— Cilvēks biežāk ir neaprēķināms un no viņa jābaidās, — piebilst Tariels. Mana bērnība pagāja Abhāzijā, kur daudz kalnu un  ganībās visērtāk pārvietoties zirga mugurā. Kad ierados Latvijā, mani vairāk aizrāva tehnika — automašīnas. Zirgi, —  tikai sievas priekam. Protams, viņi nekādu ienākumu saimniecībai nedod, uzturēt nākas daļēji no manas algas, bet ko sievietes dēļ neizdarīsi. Es jokoju, — viņa zirgus mīl vairāk nekā mani, esmu ar to samierinājies.Subsīdijas nepienākas— Cik zirgu saimniecībā ir?— Mums ir četri zirgi, — turpina saimniece. — Ķēve Neda, ir visvecākā, viņai 19 gadu, ievesta no bijušās Ļeņingradas.  Arass — 14 gadu vecs, Ēra un Laka. Protams, rūpju daudz. Nav atšķirības —  turēt vienu vai četrus zirgus. Patīkami, kad pie mums atbrauc radi un draugi, priecājas par zirgiem, vizinās, izjautā par kopšanu. Svešus cilvēkus baidos izklaidēt ar izjādēm, jo tā tomēr ir atbildība. Ja notiks kāda nelaime, kritiens, iekulšos nepatikšanās.— Vai esat domājuši, kā ar zirgiem nopelnīt ?— Lai saņemtu subsīdijas no Eiropas Savienības, ķēvei katru gadu jābūt kumeļam. Ja trīs gadus pēc kārtas viņa nav, subsīdijas nepiešķir. Ērzelim jābūt vismaz 10 pēcnācējiem, lai sauktu par vaislinieku, jāved uz skatēm, īpašniekam jābūt Zirgaudzētāju asociācijas biedram. Šī šķirne — Krievijas vezumnieki —  ir ārpus atbalstāmo dzīvnieku loka. Pašreizējā situācijā nevaru tik nopietni pievērsties zirgaudzēšanai, bet atteikties no viņiem negribu.

Dzīve laukos