Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Pirmais jauno eiroparlamentāriešu izaicinājums - daudzgadu budžets

Jaunais Eiropas Parlamenta sasaukums uz pirmo sēdi sanāk 2.jūlijā. Pirms tam daudzšķēpu lauzts par to, kas būs jaunais Eiropas Parlamenta prezidents, kas vēlāk tiksievēlēts par Eiropas Komisijas prezidentu u.tml., bet amatpersonu ievēlēšana,visticamāk, ir vieglākais no darbiem, kas sagaida jaunos Eiropas Parlamenta deputātus.Cerams, jaunievēlētajiem deputātiem nebūs nepieciešams ilgs aklimatizācijas periods, joiepriekšējā sasaukuma atstātais darbu mantojums nebūt nav mazs.

Viens no svarīgākajiem uzdevumiem būs darbs pie Eiropas Savienības daudzgadubudžeta 2021.-2027.gadam. Pašreizējais Eiropas Komisijas viceprezidents eiro unsociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis, kurš tika ievēlēts arī jaunajā EiropasParlamentā, pēc vēlēšanām atzīmēja, ka daudzgadu budžets būs pirmais testsdeputātiem, jo “bez liela ieskriešanās laika tam būs jāķeras klāt”. Savukārt EiropasKomisija uzsvērusi, ka vēlams būtu jau šā gada rudenī panākt vienošanos par nākamoseptiņu gadu budžetu, lai bez kavēšanās no 2021.gada janvāra varētu sākt īstenotprogrammas.

Cik liels būs kopējais katls?

Eiropas Savienības budžeta kontekstā daudz jautājumu rada joprojām lielās neskaidrībaspar Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības. Šobrīd ir panākta vienošanās parbreksita atlikšanu līdz vēlākais šā gada oktobrim, bet nosacījumu, kā tas notiks, joprojāmnav. Patiesībā joprojām nav pat pārliecības, ka breksits tiešām notiks. TurklātLielbritānijas premjerministre Terēza Meja 7.jūnijā atkāpās no valdības vadītājas amata,bet, kas stāsies viņas vietā, joprojām nav zināms. Attiecīgi ir jautājums, kā dalīt naudu, janav skaidrības, cik liels būs šis naudas maiss? Eiropas Komisija ir paziņojusi, kaLielbritānijai “šķiršanās rēķins” būs jāmaksā arī bezvienošanās breksita gadījumā.Lielbritānijas nu jau bijušās premjerministres Mejas un Briseles pērn panāktā vienošanās,ko britu parlaments trīs reizes noraidījis, paredz, ka Lielbritānijai jāmaksā 39 miljardisterliņu mārciņu (44 miljardi eiro) par izstāšanos no Eiropas Savienības. Taču, briti pretto, protams, iebilst.


Līdz ar gaidāmo Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības starp dalībvalstīm arīnav vienprātības, cik lielam vajadzētu būt kopējam naudas “katlam”. Tās dalībvalstis,kuras maksā vairāk nekā saņem, vēlas budžeta samazinājumu, savukārt tās, kurassaņem vairāk nekā iemaksā, protams, nevēlas plānāku aploksni. Atšķiras arī viedokļi parto, uz kādiem pasākumiem būtu jākoncentrējas. Piemēram, galvenie maksātāji vēlētoslielāku uzsvaru uz klimata programmām, kamēr tērētāju pusei citi sektori šķiet aktuālāki.Vienlaikus visām pusēm būtu jāsaprot, ja netiks palielināts daudzgadu budžetakopapjoms, lai finansētu jaunās prioritātes, piemēram, drošības un ārējo robežustiprināšana, būtu jāsamazina finansējums esošajām politikām.


Līdz ar šīm domstarpībām ir aktualizējies arī jautājums par to, cik kvalitatīvi EiropasSavienības budžeta līdzekļi tiek izmantoti. Par to daudz arī runāts Latvijā, ka nauda nevisvienkārši jāapgūst, bet gudri jāiegulda, domājot par nākotni. Arī Eiropas Revīzijas palātasloceklis Mihails Kozlovs konferencē "Baltijas ES sarunas 2019: politisko pārmaiņugaidās" pauda, ka pašas dalībvalstis var uzlabot daudzgadu budžeta pieņemšanu, tāizstrādei pielāgojot savu nacionālo attīstības plānu pieņemšanu. Pēc Kozlova domām,tādā veidā varētu saīsināt daudzgadu budžeta pieņemšanas laiku, jo katra dalībvalstsskaidri zinātu, kādiem mērķiem tiktu novirzīti ES piešķirtie līdzekļi. Tāpat tas radītusavstarpēju pārliecību starp dalībvalstīm, ka par finansējuma izlietojumu netiek domātstikai pēc tā saņemšanas.


Pašreizējā budžeta projekta uzmetumā mēģināts fokusēties uz to, ka uzsvars jāliek uzpievienotās vērtības palielināšanu, ieguldot vēl vairāk segmentos, kuru attīstība navatkarīga tikai no vienas dalībvalsts vien, tādējādi stiprinot Eiropas Savienību kā vienuveselumu. Arī Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, aprīlī uzrunājot Eiropas Parlamentu par nākamo daudzgadu budžetu, uzsvēra nepieciešamību vairāk investētEiropas Savienības valstu pētniecībā, taču nefokusējoties uz atsevišķām valstīm."Jāatceras, ka investīcijas pētniecībā jāveic ne tikai galvaspilsētās, bet gan visā Eiropā,jo spoži prāti ir visur. Ja ieguldām tikai dažās valstīs, tad izdarām sev lāča pakalpojumu,"uzsvēra Kariņš.


Tāpat paredzēts palielināt finansējumu ar robežkontroli, migrāciju un aizsardzībusaistītām programmām, kā arī vienu no katriem četriem eiro tērēt dažādām klimataprogrammām, bet jauniešu programmai “Erasmus” finansējumu pat divkāršot.

Latvijas intereses

Eiropas Komisijas iepriekš publicētajā ziņojumā par Eiropas Savienības fondufinansējuma apmēra un nosacījumu priekšlikumiem bija norādīts, ka pēc 2020.gadaLatvijai paredzēts Eiropas Savienības fondu finansējums 4,2 miljardu apmērā, kas irsamazinājums par apmēram 13%, salīdzinot ar esošo plānošanas periodu. VienlaikusKohēzijas politikā tiek plānots samazināt līdzfinansējuma likmes, nosakot tās neaugstākas par 70%. Taču Latvija aicina Eiropas Komisiju nesamazināt valstij kopējoEiropas Savienības fondu finansējumu un saglabāt līdzfinansējuma likmes 2014.-2020.gada plānošanas perioda apmērā.


Tāpat Latvija nav apmierināta ar plānoto finansējumu Kopējās lauksaimniecības politikaslauku attīstībai realizēšanai. Tostarp tiešmaksājumi ir viens no jautājumiem, par kuriemvēl ir gaidāms daudz skaļu diskusiju. Jāatgādina, ka pērn Eiropas Komisijas publicētajospriekšlikumos par Kopējo lauksaimniecības politiku 2021.-2027.gadam bija paredzēts, kaKopējās lauksaimniecības politikas lauku attīstībai dalībvalstīm paredzētais finansējumssamazināsies par 15% salīdzinājumā ar 2014.-2020.gadu, bet tiešmaksājumu kopējaissamazinājums atbilstoši Eiropas Komisijas priekšlikumam būs 3,9%. 


Lai gan, neskatoties uz kopējo samazinājumu, Latvijai paredzēts minimāls tiešmaksājumu pieaugums - līdz202 eiro par hektāru 2026.gadā, Latvijas puse ar to nav apmierināta un plāno turpinātuzstāt, ka Baltijas lauksaimniekiem ir jānodrošina vienlīdzīgi tiešmaksājumi.Tāpat Latvijai būtisks ir jautājums par pieejamajiem līdzekļiem lielajiem transportainfrastruktūras projektiem, jo tieši Eiropas Savienības budžeta nauda veido lielāko daļuno "Rail Baltica" dzelzceļa finansējuma.


Interesanti, ka iepriekšējos gados daudz ticis runāts par to, ka dalībvalstīm un touzņēmējiem ir jāaprod ar domu, ka Eiropas Savienības finansējuma grantu,līdzfinansējumu formā kļūs būtiski mazāk, to vietā ieviešot dažādus finanšu instrumentus,bet pašreizējās vēlmes un diskusijas liecina, ka šādas pārmaiņas lielākā daļa vēl navgatavi akceptēt.


Migrācija un citas problēmas

Tāpat jaunajam Eiropas Parlamenta sasaukumam būs jāturpina darbs, risinot arvienpieaugošās migrācijas no trešajām valstīm problēmas. Esošā patvēruma sistēma navefektīva, liela daļa valstu ar to ir ļoti neapmierināta un pašreizējā situācija tikai kurinaiedzīvotāju dusmas par politiķu nespēju rast risinājumus. Latvijas gadījumā ar būtiskāmimigrantu radītām problēmām gan līdz šim neesam saskārušies, jo lielākā daļa to, kas piemums nonākuši, pie pirmās iespējas valsti pamet. Taču tas nebūt nenozīmē, ka mumsnav jāiesaistās šī jautājuma risināšanā, jo ir jābūt gataviem dažādām situācijām.

Vienlaikus jāapzinās, ka Eiropas Savienībā ir vērojams vēl viens migrācijas paveids –iedzīvotāju migrācija starp dalībvalstīm. Statistika liecina, ka 2017.gadā 17 miljonieiropiešu, kas ir aptuveni 3,3% no kopējā Eiropas Savienības iedzīvotāju skaita, dzīvojavai strādāja citā Eiropas Savienības dalībvalstī, nevis tajā, kur dzimuši un auguši. Tas irteju divreiz vairāk nekā pirms desmit gadiem. Lai nodrošinātu sociālo aizsardzībuiedzīvotājiem, kas ir starp šiem 3,3%, jau labu laiku tiek strādāts pie tā sauktāsMobilitātes pakotnes. Šajā gadījumā “ar labu laiku” nozīmē “jau vairākus gadus”. Protams, nav tā, ka šis regulējums vispār nav izkustējies ne no vietas. 

Vēl šā gada4.aprīlī Eiropas Parlaments apstiprināja savu nostāju sarunām ar Eiropas Savienībasdalībvalstīm par trim noteikumu kopumiem no Mobilitātes pakotnes, tostarp noteikumus šoferu norīkošanai darbā, šoferu atpūtas laika noteikšanai un labākai kabotāžasnoteikumu ievērošanai. Sarunas ar Eiropas Padomi gan vēl ir tikai priekšā, un daudz kasvar mainīties. Un šoferi ir tikai viena no profesijām, uz kurām attiecas šis jautājums.

Tāpat joprojām aktuāls ir jautājums par Eiropas Savienības attiecībām ar Krieviju,tostarp, vai saglabāt sankcijas Krievijai pēc agresijas Ukrainā. Eiropas PadomesParlamentārā asambleja nupat vienojusies atjaunot Krievijas balsstiesības, kuras tikaapturētas, reaģējot uz Ukrainai piederošās Krimas pussalas aneksiju 2014.gadā, taču paršādu soli Ukraina, protams, nav apmierināta. Kā atbildes gājiens teju uzreiz sekojaUkrainas delegācijas lēmums pamest Eiropas Padomes Parlamentāro asambleju. Tāpatdelegācija lūgusi Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski izvērtēt Ukrainas turpmākodalību Eiropas Padomē. Arī šajā jautājumā Eiropas Parlamenta deputātiem nāksiespasvīst.


Starp aktuālajiem darbiem arī jāmin Eiropas Savienības Banku savienības izveidespabeigšana, kā arī vienotā digitālā tirgus attīstības veicināšana.Vārdu sakot, darba jaunajiem Eiropas Parlamenta deputātiem netrūks. Bet, protams, irjautājums, cik nopietni viņi attieksies pret darbu šajā institūcijā un vai par atsevišķiempersonāžiem neradīsies jautājums, par ko viņiem tur, pie velna, maksā?