Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Latvijas uzņēmējs Priekuļu pašvaldībai – "Lūdzu, atdodiet uzņēmumam izkrāptos logus vai par tiem samaksājiet?"

Latvijas uzņēmējs Mārtiņš Pļavnieks ir gatavs sabiedrībai atklāti paust savu sašutumu : "Manuprāt, Latvijā pastāv labi organizēta shēma, kā pašvaldības, apgūstot Eiropas finansējumu, sadarbībā ar ģenerāluzņēmējiem,  apzog apakšuzņēmējus."

Uzņēmums "Eiropas Metāls" 2014. gadā Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) finansētā atklātā projektu konkursa "Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai'' ietvaros piegādāja un montēja logus Liepas pagasta pirmsskolas izglītības iestādei  bērnudārzam "Saulīte", taču naudu par darbu un materiāliem uzņēmums līdz šim nav saņēmis, tādēļ tam draud maksātnespēja.

Mārtiņš Pļavnieks, uzņēmuma "Eiropas Metāls" valdes priekšsēdētājs, skaidro: " Es vērsos Priekuļu novada domē, uzrādot pavadzīmes, kas apliecina, ka uzņēmumam "Eiropas Metāls", kas piedalījās bērnudārza renovācijā kā otrais apakšuzņēmējs, joprojām ir parādā 13 000 eiro par bērnudārza ēkai ieliktajiem logiem. Taču Priekuļu novada domē man atbildēja: "Esam norēķinājušies ar ģenerāluzņēmēju, tādēļ tā nav mūsu atbildība, vai ģenerāluzņēmējs ir norēķinājies ar pārējiem apakšuzņēmējiem vai nē. Negrasāmies šo situāciju risināt."

Kad pateicu, ka tādā gadījumā vēlos savus logus izņemt (demontēt), pašvaldība solīja norīkot pašvaldības policiju bērnudārza ēkas apsargāšanai.
Manuprāt, pašvaldības rīcība ir negodprātīga. Ja cilvēks iegādājas zagtu riteni, atrodoties tā īstajam īpašniekam, ritenis jebkurā gadījumā skaitās zagts. Un šādā gadījumā policijas uzdevums ir rūpēties, lai riteni tiktu atdots īstajam īpašniekam, nevis otrādi.

Tālāk uzņēmējs vērsies pie projekta ģenerāluzņēmēja – uzņēmuma "Būvuzņēmēju apvienība", kas atbildību noveļ uz pirmo apakšuzņēmēju – uzņēmumu "RIPA EL", kas veica bērnudārza "Saulīte" ēkas siltināšanu.

Savukārt uzņēmuma "RIPA EL" valdes priekšsēdētājs Jānis Pastars atklāj, ka ģenerāluzņēmējs nav norēķinājies ar uzņēmumu "RIPA EL" par paveiktajiem darbiem. "Tāpēc esam palikuši parādā pārējiem projektā iesaistītajiem būvniecības uzņēmumiem un piegādātājiem, tādēļ arī uzņēmumu "Ripa EL", visticamāk, gaida maksātnespēja."

Kā rīkoties projektā iesaistītajiem apakšuzņēmējiem, kas rindas galā atstāti bešā, skaidro "Latvijas Būvnieku asociācijas" prezidents Normunds Grinbergs: 
"Diemžēl Latvijā būvniecības nozarē līdzīgi gadījumi ir pietiekami bieži, jo Latvijas likumdošanā šobrīd nav normatīvo aktu, kas šādā situācijā preventīvi pasargātu uzņēmēju. Mans ieteikums uzņēmējam, kas cenšas atgūt savu parādu, ir, sadarbojoties ar zinošu juristu, kam ir pieredze būvniecības konfliktu risināšanā, pieprasīt visiem iepirkuma ķēdē iesaistītajiem dalībniekiem – pasūtītājam, ģenerāluzņēmējam un apakšuzņēmējam – uzrādīt dokumentus, kas apliecina, ka tie ir veikuši samaksu. Savukārt pret dalībnieku, kurš šādu apliecinājumu nevar uzrādīt, vērsties ar oficiālu prasību tiesā."

"Latvijas Būvnieku asociācija" pašlaik meklē risinājumus, kā šādas situācijas Latvijā būvniecības nozarē novērst. Ir plānots ieviest Latvijas likumdošanas normatīvajos aktos un, iespējams, arī Publisko iepirkumu likumā, kas šobrīd tiek izstrādāts, solidārās atbildības principu. Tas attiektos uz visiem publiskā iepirkuma ķēdē iesaistītajiem dalībniekiem – projekta pasūtītāju, ģenerāluzņēmēju un apakšuzņēmējiem. Proti, iepirkuma līgumā un ar to saistītajos dokumentos tiktu norādīti visi iepirkuma ķēdes dalībnieki, un tie līgumā apņemtos ievērot solidārās atbildības principu. Un tad šādā situācijā, kādā ir nokļuvis uzņēmums "Eiropas Metāls", neviens no publiskā iepirkuma ķēdē iesaistītajiem dalībniekiem nebūtu tiesīgs pateikt, ka nav atbildīgs. Situācijā, kad otrais apakšuzņēmējs nav saņēmis no pirmā apakšuzņēmēja apmaksu par projektā ieguldītajiem materiāliem vai darbu, pirmais apakšuzņēmējs varētu vērsties pie ģenerāluzņēmēja vai pasūtītāja, ar dokumentiem apliecinot, ka savas saistības ir paveicis. Tad parāds būtu jāapmaksā  pasūtītājam vai ģenerāluzņēmējam.
Pašreiz Latvijas likumdošanā nav normatīvo aktu, kas pasūtītājam noteiktu pienākumu, slēdzot publisko iepirkuma līgumu, pieprasīt uzrādīt reālos apakšuzņēmējus.  Visbiežāk ģenerāluzņēmējs publiskā iepirkuma pieteikumā norāda apakšuzņēmējus, kas varētu veikt projektam nepieciešamos būvniecības darbus, taču  tas tiek darīts formāli, lai uzvarētu konkursā. Pēc tam ģenerāluzņēmējs ļoti bieži piesaista pavisam citus apakšuzņēmējus, kas piedāvā lētāku cenu. Lai novērstu iespēju veidot šādas shēmas, "Latvijas būvnieku asociācija" šobrīd rosina mainīt Latvijas likumdošanas normatīvos aktus – proti, mērķis ir panākt, lai pasūtītājam, slēdzot iepirkuma līgumu ar ģenerāluzņēmēju, līgumā tiktu uzrādīti apakšuzņēmēji, kas tiks piesaistīti projektam un panākt, ka tie netiek nepamatoti mainīti. Turklāt, lai publiskā iepirkuma dalībnieku ķēde būtu "caurspīdīga", ir jāierobežo dalībnieku skaits – tajā varētu būt tikai ģenerāluzņēmējs un augstākais divi, trīs apakšuzņēmēji.

Ekonomika