Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Vāvuļotāji neredz

Iet kājām apmēram no ģimnāzijas līdz Ivančikova aptiekai cauri Purvciemam ir gandrīz tāpat, kā pastaigāties pa parku. Skolas drupu vairs nav, birzītē ko asfaltē, daudzviet sastādīti jauni koki. Pie mājas varžu dīķī gan jau vardes nekurkstēja, jo to vietā stāv automašīnas. Uz darbu dubļu laikā bez dubļiem tikt nevarēja, bet tagad - kājas tīras un sausas. Par bērnu spēlēšanās iespējām vispār nav ko runāt. Tie veči, kam traucē bērnu radītais troksnis, lai paceļ galvas uz augšu, ja var, un paskatās, cik logus dzīvokļu mājās sedz normāli aizkari. Vai tikai plikie logi neliecina, ka dzīvokļi palikuši tukši. To iedzīvotāji laikam beidzot aizdevušies uz Rīgu, tur soliņu netrūkst, kur sēdēt un vāvuļot krievu valodā, jo latviski kopš pagājušā gadsimta 70gadiem jau toreiz vecās galvas nav iespējušas iemācīties. Pilsēta aug vai top par parku? Augšanai vajadzētu kādu jaunu darba vietu, ar HESu un lietotu preču veikaliem tā kā par maz