Citur tā nav?

Runāt par ceļiem pašlaik ir muļķīgi - viss vēl sniegā. Bez sniega gan būs vēl lielākas muļķības - jābrien pa dubļiem. Tāpēc vien bez gumijniekiem Skrīveros neiztikt. Asfaltētās ietves Daugavas ielas malā ir kopš seniem padomju laikiem, kaut kādā bērnudārza vai skolas pirmo klašu laikā bērns, pa ietvi ejot, elektrības stabā ieskrēja. Stabs joprojām savā vietā. Vai tās ir gājēju ietves, kas arī savā vietā, ir jautājums.
Par to, ka šoziem no mazajām ielām bieži tiek nošķūrēts sniegs, var tikai priecāties. Nav jāsaka, kā pirms dažiem gadiem - vēlēšanas tuvojas, tāpēc tik bieži brauc traktors. Galvā ir daži skaitļi (tie noteikti nav prezīci, jo ir galvā) - pašvaldība ceļu uzturēšanai atvēl gandrīz 4000 latu, bet no valsts ceļu uzturēšanai saņem 35 tūkstošus latu. Kopā gandrīz 40 tūkstoši. Naudas summa katru gadu noteikti ir līdzīga, tā mainās uz vienu vai otru pusi tikai par dažiem tūkstošiem. Vai visu naudu katru gadu atvēl vien ceļu šķūrēšanai?
Traktors pa ielām brauc arī vasarā - mazās bedrītes esot regulāri jāaizber, nekas, ka pēc dienas visi akmeņi no bedrītes ārā, nevis piebraukti. Tas, ka dāmas saka, ka augstpapēžu kurpēs vispār nevar iet, jo kurpes papēži tiek sabojāti pirmajā iešanas reizē, ceļu uzturētājiem nav nekāds vērā ņemams iebildums.
Teikt, ka gadu laikā neviena iela nav asfaltēta, ir grēks. Tie ūdensvada "rakumi" no jauna bija jānoasfaltē. Pašiem autobraucējiem jāprasa, kā ir braukt pa kalniem un lejām (Upīša iela, piemēram). Viena no pirmajām, ja ne pirmā mazā asfaltētā iela ir Piegāza iela. Tā revolucionāra Piegāza, ar kura vārdu tiek saistīta arī pagasta dibināšanās. Piegāza iela noteikti skaitās asfaltēta, kaut no asfalta tur atlicis tik, lai paskatītos, kāds bija asfalts pirms daudziem desmitiem gadu. Jaunieši to ielu dēvē vienkārši - piegāzētā iela... No tā, ka uz mazajām, neasfaltētajām ielām dažreiz uzber kādu mašīnas kravu grants, arī nav nekāda labuma. Rises ielu malās tāpat ir. Vai tās dubļu laikā ir izbraucamas? Kājāmgājējs jau var uzvilkt gumijas zābakus un izbrist...



Interesēšanās par ieliņām, uzvilināja arī citai lietai. Savai vecajai mātei prasīju, kur ir zemes robeža ceļa malā. Viņa teica - grāvja vidū. Tad, kad lika sētu, galvenā "noteicēja" bija māte, es nemaz neskatījos, kur tie zemes robežas mietiņi ir. Bet sētas licēji gan jau sētas mietu iedzinuši robežas mietiņa vietā. Iznāk, ka viss grāvis ir pašvaldības zeme. Māte gan neaizmirsa pibilst, ka zeme esot jāpārmēra ik pēc pieciem gadiem. Tā zeme aug, kļūst lielāka vai samazinās, zemes mērītājiem darbu trūkst? Zaļās zāles laikā grāvji Skrīveru ielas malās izskatās burvīgi, māju īpašnieki tos regulāri appļauj. Metru gara zāle aug tik tajos grāvjos, kur līdzās esošo māju saimnieki sen vairs nedzīvo. Aizbraukuši uz citām valstīm? Dzīvo tur, kur ir darbs?



Māju īpašnieki zāli appļauj. Iznāk, ka pļauj nevis savā, bet pašvaldības teritorijā. Veci cilvēki saka - sētnieka nav, tāpēc jāpļauj. Vai tāpēc? Varbūt vienkārši - tā gadiem ierasts? Tā nav viena no skrīveriešu nelaimēm - uzskatīt, ka "mēs neko nevaram darī, mums neko nevajag, tie, kas valda, darīs neko mums neprasot"? Par pašu veco skrīveriešu izdarīto pat skaists paldies netiek saņemts.



Šoziem sniegu no ielām šķūrē bieži. Tikai kopā ar sniegu ielas malas grāvjos iebirst ne tikai pats sniegs, bet arī akmeņi. Vasarā gandrīz pēc katras traktora vizites ielā gravju malu nogrābju - akmeņi tiek nevis grāvī, bet atpakaļ ur ielas. Tā vieglāk pļaut zāli un grāvis "neaizaug". Pavasarī gaida darbs - grāvis būs jātīra no ziemas akmeņiem. Nav arī redzēts, ka grāvjus kāds ar lāpstu rok no jauna. Tajā pašā Upīša ielā gan raka, laikam pēc tā ūdensvada darbiem.



Ar grāvjiem Skrīveros saistās vēl viena lieta - smaka. Vecs ūdens jau sasmird, bet tā nav vienīgā lieta, kas smird. Skrīveros, nu jau jāsaka, ka ir iecienīts, laist kanalizāciju grāvī. Tā sauktās atejas bedres nemaz nav - viss ietek uzreiz grāvī. Ja pašiem tā smaka traucē, tad grāvis no augšpuses tiek skaisti apbērts ar zemi, uz kuras aug brīnišķīgs zālājs. Caurule, pa kuru grāvī ietek netīrumi, paliek apakšā un smaka tiek kaimiņiem. Pie mājas ielas malas sienas plāksne "Sakoptākā sēta novadā" var lepni dižoties, tā nesmird.



Kas uz to, ka mājai nav kanalizācijas akas, pašvaldībā skatās? Par to atbild būvvalde? Bet, ja būvvalde "neredz", ka māja uzcelta bez piebraucamā ceļa, kā tā var "ieraudzīt" kanalizācijas akas neesamību?

kjirsis

kas par domrakstu......skolaa briivlaiks,forumaa-nee:D

pirms 4 gadiem, 2013.03.26 15:38

made

kautko grib pateikt,bet nevar isti saprast ko. Nu un ka nevar pastaigat ar ugstpapezu kurpem,atrak uz prieksu tiks a zemakiem.

pirms 4 gadiem, 2013.03.28 02:14

jauks

Piegāza ielas variants, ko 1X dzirdēju:
Atgāzu iela

pirms 4 gadiem, 2013.03.30 13:06

fumis

Gunta sāc mācīties vakar skolā,varbūt varēsi iemācīties saprotami uzrakstīt domrakstu

pirms 4 gadiem, 2013.03.30 13:51

gramatika

Tev pašam jāiet mācīties gramatiku VAKARSKOLĀ un attīstīt intelektu , ja nespēj saprast dzimtajā valodā tekstu, vai nu lasi vairākas reizes , kamēr ,,aizies " līdz pelēkai vielai (ja tāda tev ir).

pirms 4 gadiem, 2013.03.30 16:10

sakoptākā sēta

uztaisi divas kanalizācijas akas, aizber grāvi un tev arī nekas nesmirdēs. Yoooo :)

pirms 4 gadiem, 2013.03.30 19:01

Ulalllaaa

Gunta, Gunta
Citu acis skaidas redz, pati sava balki vel nav pamanijusi.
Saksim sakopt pasi savus pagalmus un tad kritizesim citus...

pirms 4 gadiem, 2013.04.03 04:44