Sū par medu nepārvēršas

Olaines šķidrie bīstamie atkritumi kopš padomju gadiem nonāk dziļi zemē un dzeramajā ūdenī, mežs tuvumā esot pārvērties par noindētu... Kāpēc valstī ir tie vides aizsardzības ministri? Par ko viņi tagad uztraucas - par to, ka tiek saindēta it kā zaļās Latvijas daba vai par to, ka nedabūs no Eiropas Savienības ntos miljonus?
Tas, ka cilvēki jau gadiem dzer sūdus, ir tikai nieks, salīdzinot ar tām indēm, kas vējo ne tikai Olaines apkārtnes gaisā, bet nonāk arī ūdenī. Mans piedzīvojums pirms gadiem sākās arī tikai ar smaku. kaimiņu ūdens ateja nonāk tuvējā grāvī, tai līdzi - smaka. Vasarā, kad atkal to saodu, zvanīju pagastvecim (novada vaditājam). Viņš pats atbrauca pie manis un prasīja, kur tā smaka... Hm, pie manis, ne jau izosta kai'miņmājas ateju. Pirms kāda mēneša veikalā pirku jaunu filtru ūdens filtram. Veikalniece teica - te taču vispār nevar dzert ūdeni no akām, tās glaunās ūdens atejas tak piesārņo daudzus grāvjus un upītes. Ateja nonāk akā. Pati jau gadiem redzu, ka sū trubas "guļ" grāvja malā. Tie ateju īpašnieki jau nezin, ka ir tādas ateju konteinerkastes, kuras ik pēc laika jāmaina. laiž savus sū grāvī. Citi tos izdzer. Caur zemi izgājis sū laikam nav indīgs. Tie Olaines ķīmiskie atkritumi gan ir indīgi. kaut gadu desmitiem veci...