Uz astes

Drukātā prese jau gadiem ir uz astes. Tādi laiki, daudzas tehnoloģijas nomainās. Cik ilgs laiks palicis līdz pašam astes galam, šodien nav zināms. Zināms tikai tas, ka pat tās astes daudzviet ir paplukušas. Iemesli tam gan ārēji, gan iekšēji. Šodien drukātā prese svarīga ne tikai tiem, kas pazīst papīra un tipogrāfijas smaržu, bet vēl dažiem. Kā saku - reģionālās avīzes būs tik ilgi, kamēr būs cilvēki, kuriem svarīgi izlasīt līdzjūtību vai sludinājumu uz papīra. Man nav žēl t...o seksizdevumu nedrukāšanas un pat cilvēku, kuri to neeksistēšanas pēc zaudējuši darbu. Bet kaut vai "Rīgas Balss" pazušana gan ir skumja. Kādus tik laikus RB nepārdzīvoja, bet šos laikus ne. Skumji, ka tiem vecajiem, kas spēj izdomāt, kā saglabāt astes kuplumu, nepievienojas jaunie talanti, kas reāli darītu. Talanti ir atraduši sev citu izpausmes veidu. Netalantīgie, kas paši sevi uzskata par ģēnijiem, palikuši. Tādi laiki.