Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Būsim atklāti vai "Būsim atklāti"?

Nu jau labu laiku tautai ir iespēja izteikt savu viedokli un uzdot jautājumus valsts medijos ne tikai par seriāliem un kāpostu audzēšanu, bet arī par politiku. Sākoties krīzei pa īstam, tautas pusē pozicionējušies Latvijas radio un Latvijas valsts televīzija apķērās, ka vairums iespēju vidējam patērētājam uzdot jautājumus un kaut kur izteikties pārsvarā ir par sīkiem sadzīviskiem jautājumiem vai piedaloties dažādos konkursos vai šovu balsošanās, nevis ar mediju starpniecību pa tiešo kaut ko uzjautāt ierēdņiem, ministriem, reālajiem vai tā sauktajiem speciālistiem. Jo nebūtu jau smuki aizstāvēt tautu, tai pašā laikā neļaujot tai runāt. Komerctelevīzijas un komercradio bez tā visa vairumā gadījumu iztiek joprojām, pie tam, ja arī ir šādi raidījumi, auditorija nav pārāk liela, līdz ar to iespējas rosināt vidējo pilsoni domāt - kāpēc mums te tā iet, arī ne. Protams, Latvijas radio brīvais mikrofons eksistē jau ilgi, lai gan tā ierobežotais formāts nav tas labākais piemērs, lai gan ar visu to tur ir ko dzirdēt un par ko padomāt, ir labi argumenti, precīza analīze un labas idejas. Latvijas televīzijā nesen blakus rīta ziņu raidījumam un 100.pantam, kurā parasts mierīgais iedzīvotājs var uzdot sev interesējošu jautājumu ministriem un citiem aicinātajiem viesiem, parādījās raidījums ""Būsim atklāti"". Šis raidījums no visiem citiem iepriekšējiem atšķiras ar to, ka uzdotos jautājumus un to, vai tie tika vai netika atzīti par gana labiem lai uzdotu ētera viesiem var apskatīties draugiem.lv/panorama sadaļā internetā, ko lielākā daļa protams, nelieto, un pārtiek tikai no tā, ko tiem pasniedz priekšā televīzijā. Tomēr tāda iespēja ir un tā ir reālāka, nekā tas, ka tagad visi sāks lasīt kaut vai 2005. gada avīzes par ekonomikas prognozēm, ko vispārējās informētības līmeņa labad ai kā vajadzētu. Tātad ir iespējas iepazīties ar neuzdotajiem, noairētajiem un netīkamajiem jautājumiem! Un jautājumi tika uzdoti, starp citu, arī par to, ka jau sen pirms krīzes bija gan prognozes par sekām pēc divkārt sapūsto nekustamo cenu krišanu, gan pat politisks piedāvajums 2006. gadā, kuru varēja novērtēt katrs vēlētājs. Protams, tieši šie jautājumu kā tādi, kas pelnījuši, lai uz tiem atbild, neparādījās.



Piektdien raidījuma ""Būsim atklāti"" viesi it kā sacentās, kurš vairāk un kurš agrāk ir rakstījis un runājis par nekustamo krīzi un pārmērīgo kreditēšanos. Pat 2007. gada intervija ""Kapitālā"" ar zviedru Larsu Kristensenu likās gana labs piemērs, lai to kā argumentu sniegtu vidējam televīzijas skatītājam, sak, redziet, mēs jums teicām, mēs zinājām, ekonomists teica 2007.gadā, blogeris rakstīja 2008.gadā un tā tālāk. Krīzes nesenā vēsture ir ne tikai Parex problēmas, miljardu aizņēmumi vai bezgala dārgā un daudz aprunātā ministres kūka, bet arī nepamanīto, bet, kā vēlāk izrādās, tomēr svarīgo un arī nepamatoti pārspīlēto mediju galveno tēmu vēsture. Svarīgi jautājumi, kas nepamatoti noklusēti vai tikai garāmejot pieminēti un nesvarīgi, taču skandalozi jautājumi, kas tā patīk vidējam klausītājam un skatītājam, taču netīšām pilda tikai uzmanības novēršanas funkciju. Piektdienas raidījuma odziņa, neapšaubāmi ir NRA žurnālistes Anitas Daukštes atzinums, ka latvietim ir izdevies pārdot zviedru pensionāriem ideju, ka te var labi nopelnīt....un arī zaudēt naudu. Tāpat "Dienas" žurnālista Paula Raudsepa aizrādījums, ka vidējam pilsonim nav jādomā stratēģiski, kas būs pēc 3 gadiem, ja nevarēs atdot kredītu, ka tas ir valsts uzdevums ierobežot kreditēšanu, ja paredzamas problēmas. Tam varētu arī daļēji piekrist, tomēr, mediji, kas reizēm grib pozicionēties kā sabiedrības interešu sargsuņi, reizēm varētu pievērsties ne tikai tam, kad kāds no malas lien pie bļodiņas vai saimnieka galda, bet arī uzraudzīt vai pats saimnieks vai tā radi to bļodu, galdu un reizēm visu māju kredītu riesta pieejamības skurbulī neapgāž vai neiemaina pret lētiem stikliņiem uz parāda.



Savukārt Juris Kaža no LETAS minēja arī pamatotu argumentu, ka tādi kredīti vispār mums te kā valstij un tās iedzīvotajiem ir pirmo reizi un vecajās demokrātijās vienmēr var paprasīt vecākiem, nu kā tad būs, ka es te paņemšu milzīgu kredītu un ko tas man tālāk nozīmēs turpmākos 20 gadus. Atvainojiet, tādam mēŗķim mums taču ir klaida latvieši, kas laikam taču vairumā gadījumu vēl valstij labu, zviedru mentalitāti, politiku, valodu un kultūru zinošie žurnālisti, dzīvojuši demokrātiskā kredītus lietojošā vidē, piemēram Kaža un Veinberga kaut vai pēc 2005.gada konferences, kurā vietējais ekonomists Osis pateica, ka mūsu dižākā ražošanas nozare ir celtniecība, cenu pūšana un kreditēšanās, varēja mierīgi sniegt latviešu tautai 1992.gada zviedru banku, piemēram, Handelsbank pieredzi, pamācīt mūs un mēs par to pateiktu tikai paldies. Tagad, kad krīze pasaulē ir uzplaukusi, kad kļūdas ir skaidri saprotamas, ne jau uzreiz. Tā vietā dažs tagad koncentrējas uz kādas komisijas darbības rezultātiem vai stāsta par latviešu recepšu grāmatu Zviedrijā.
2005.gada 20.maija "Bauskas dzīvē" uzrakstīju rakstu ""Vai tiešām nesvarīga tēma?"" pēc tās "Gads Eiropā - sasniegtais un izaicinājumi" konferences, par kuru medijos nebija praktiski nekādas plašākas informācijas. Īpašas intereses gan nebija, ne par konferenci, ne Osi, ne rakstu avīzē. Lai gan kādam taču bija jāsaliek kopā saskaitāmie - ekonomikas struktūra, kredīti, maksātspēja, budžets, ilgtermiņa attīstība, tirgus piesātinājums ar nekustamo īpašumu, arējās tirdzniecības deficīts un kaut kas jādara. 2006.gadā to izdarīja kā politisku piedāvājumu Zīles programmā. Kāpēc tas bija neērts jautājums "Būsim atklāti"??? Kāpēc uz to ar attaisnojumiem tika atbildēts it kā garāmejot?
Jau jau esmu sācis, tad vēl pāris pierādāmi apgalvojumi stilā "'es jums jau teicu"". Pēc Bankas Baltija kraha bija tādi sliktie aktīvisti, kas traucēja mierīgajiem iedzīvotājiem pačalot par patīkamo, rakstot rakstus vai zvanot uz radio brīvo mikrofonu un atgādinot, ka pirms bankas kraha bija taču kādas ārzemju firmas autoritatīvs atzinums, ka viss ir kārtībā, ka nekas slikts ar banku nenotiks. Jau toreiz vajadzēja izdarīt pavisam vienkāršus secinājumus - vidējais latvietis pārāk labi neorientējas kredītu, finansu un ilgtermiņa ekonomikas jautājumos. Tad šo secinājumu ar mediju un dažādu tautas mīlētu speciālistu starpniecību iestāstīt vidējam pilsonim un krīze būtu daudz mazāka, jo 2004. gada kopējā kredītu summa bija 4 miljardi , bet 2009.gadā - 15 miljardi, pie tam daļa ir par smagi pārmaksātiem īpašumiem, kurus tuvākajā laikā par tādu cenu nevarēs realizēt. Kā tad būtu noderējusi un tagad noderētu likumdošana, kas ierobežotu banku tiesības mainīt nosacījumus! Nez vai tik bezatbildīgi dotu kredītus, ja banku atbildības nebija nekādas? Pārspīlētas prognozes un budžeta naudas trūkums ir sekas šādai politikai.
Neattīstot tiešām atklātu diskusiju par VISIEM faktoriem un VISĀM izmantotajām un garām palaistām iespējām, mēs riskējam atkal pēc gadiem 10 nokļūt līdzīgā krīzē, jo secinājumi par mūsu viedumu, solidaritātes spējām problēmu priekšā un ilgtermiņa pieeju - šie secinājumi paliks neatbildēti!

fūzels

Autor Raimond-ej galīgi *irst ar saviem idiotiskajiem "palagiem"!

pirms 10 gadiem, 2009.06.22 10:20

666

Laikam savus draugus un piederīgos ar savu "sprediķošanu" novedis līdz "baltajām pelītem", tagad šīs pārgudrības jalasas portāla apmeklētājiem

pirms 10 gadiem, 2009.06.22 12:15

novadniece

Ja tik gudrs, kāpēc nebalotējies vēlēšanās?

pirms 10 gadiem, 2009.06.24 15:12

Raimonds

Vai būtu iespējami komentāri par raksta saturu?

pirms 10 gadiem, 2009.06.25 13:26

vietējā

Labāk salasi meža zemenītes savai mīļajai I. No tā viņa būs priecīgāka nekā no garajiem komentāriem!

pirms 10 gadiem, 2009.06.26 09:41

slota

attīstība notiek pa spirāli, ne šī pirmā, ne pēdējā krīze.Un ne pēdējo reizi latvietis ēd latvieti.

pirms 10 gadiem, 2009.07.05 11:44