Vēlēšanas tuvojas ar joni

Štrunts, ka dzīvās tikšanās laikā abas valsts dāmas esot vienojušās, kā savā starpā sadalīt Putinu. Ja politiski netiek galā, tad domā, ka tā, vienkāršākajā veidā. Pie meliem un statistikas cilvēce pieradināta. Tādi bezsmadzeņu radījumi, kas sevi uzskata par zvaigzni, nav manā gaumē. Un beigu galā savu pienākumu esmu izpildījusi - bērnus no reāliem sū kādu laiku tīrījusi, sagādājusi līdzekļus viņu skološanai. Tas, kā viņi par to atlīdzina, ir cits jautājums. Kas skaļāk bļauj, tam vairāk tiek. Vairāk satrauc tas, ka uzradusies viena no tautas, kurai radies uztraukums, ka cīņā par Putinu viņai divas konkurentes.Tad, ko brīnāmies, ka nevar tikt galā ar vienu Putinu? Viņam ir daudzi atbalstītāji. Pie šoviem, lai kā tos sauktu, tauta tiek radināta. Tie izklaides un humora šovi ir tikai virspuse. Ir taču politiskie. Valodas, čekas maisi, visādi citādi postpadomiskie... Novilkt strīpu un visu atstāt pagātnei, nevar. Tā brīvība laikam tomēr jāizcīna. Dziedāšana vien ir skaista. Bet ar to par maz. To taču pārkliedz, pārbļauj.Vai tad neatkarība ir? Agrāk bija atkarība no Maskavas, tagad no Briseles. Katrs cilvēks ir atkarīgs vismaz no viena - pats no sevis...
Vecie deputāti grasās startēt, lai atkal kļūtu par deputātiem. Algotam darbam veci cilvēki nav derīgi, bet no Saeimas var iznest ar kājām pa priekšu. Vecu marasmātiķu lemtais ietekmē visu (visu) ikdienu. Un vai tiem nosacīti gados jaunajiem nebūtu jāapmeklē kaut psihologs, vai viņiem arī jau nav vecuma marasms? Ja pasaka - pats vainīgs, ka pie mums tā, seko labākajā gadījumā sadusmošanās vai - es tur neko nevaru darīt. Ha. Ievēlēt gan var. Un kāds ir pateicis, kā notiek vēlēšanu rezultātu aprēķināšana - no vēlētāju kopskaita vai tā skaita, kas aizgāja balsot. Par tukšu gaisu var balsot, aizejot uz vēlēšanām un sēžot mājās. Baltijas ceļš bija skaists, varens. Bet ceļi tak pie mums bedraini, pat sabrukuši.