Viss kas (ne kaķu barība)

Lai nozāģētu vēja nolauzto lazdu, bija jāiet sētas otrā pusē. Pa grāvmalu aiziet nevarēja, jo pie ielas viss grāvis pilns ar sū, tā arī kaimiņiem teicu - atvainojos, bet pa sū brist netaisos, eju pa jūsu pagalmu. Atbildē saņēmu - kamēr nebūs kopējā kanalizācija, tikmēr tā būs. Labi dzīvojam - kaut kad nezin kad sū smakas nebūs. Pirms vairākiem gadiem, kad raku bedri (ja nu pēkšņi vajag Fidža apglabāšanai), kaimiņiene teica - te nedrīkst, mums nelālu ir aka. Nedrīkst suni glabāt savā zemē likumu pēc, bet tie sū laikam zina, ka uz akas pusi tecēt nedrīkst.
Tāda ir šodienas politika - smird, bet kaut ko visi gaida. Sagaidīs, sagaidīs tos labākos laikus, kad būs saimnieki savā zemē.Tagad tikai kalpi citiem. Pats sev kalps. pats sev kungs aizmirsies.
Pirms gadiem teicu - būtu nosista reizē ar vīru, nebūtu jāskatās uz to vājprātu, kas šodien notiek. Viņam labi, viņš neredz. Neredz to, kas notiek pasaulē, neredz kā pret mani izturas viņa bērni, kā izturas sabiedrība. Gadiem meklēju vainu sevī, ka tik daudzi no manis novērsušies. Jausen vairs nemeklēju, priecājos, ka tagad redzu, ka jau toreiz tie ir bijuši tikai manis izmantotāji, skauģi, tēlotāji... Paši vainīgi.
Vainīgo var atrast visam. Arī ar tiesu. Ja pierādīs, ka Dūklavs oligarhu sarunās izturējies oligarhiski, viņš vainīgs. Bet kas pa šiem gadiem noticis, nevienu pat netiesās. Bērna Ivana nāvē kāds policists jau esot sodīts. Lai soda kaut 100, bet bērns ir miris