Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Brīnies nu, saimniek!

Policijas hronikā šī gadījuma nebūs, jo stāstītāja uzskata, ka tas būtu tikpat kā ķert vēju laukā.

Koknesiete Annas kundze (vārds mainīts) tikai piektdien pārbrauca no slimnīcas Jēkabpilī. Sestdien ap pulksten 11 pastniece viņai atnesa pensiju — 130 latu, gandrīz visu jaunās 20 latu banknotēs. Annas kundze naudu ielika  rokassomiņā, bet pati devās uz otru istabu skatīties televīzijas filmu. Apmēram pēc pusstundas viņa dzirdēja čaukstoņu un jautāja: “Kas tur?”. Viss bija klusu. Annas kundzei ir grūti staigāt, un viņa pārvietojas ar kruķiem.  Pēc stundas ienāca kaimiņiene, teikdama: “Tev ārdurvis vaļā!”. Dažkārt tā ir gadījies arī agrāk, ja durvis cieši nepievelk. Annas kundze lūdza kaimiņienei  atnest somiņu. Kaimiņiene pabrīnījās, ka tā vaļā, un, aiztaisījusi to, atdeva somu pensionārei. Liels bija Annas kundzes izbrīns, kad somiņā ieraudzīja tikai 20 latu.
Nu iznācis kā tajā anekdotē par čigānu — rūgti ironizē Annas kundze: “Saimnieks no rīta kūtī redz, ka  čigāns apķēris zirgu, un jautā: “Ko tu dari?”. Viņš atbild: “Vakarā aizgāju savā gultā gulēt, bet pamodos pie tava zirga! Brīnies nu, saimniek!”. Arī man tagad jābrīnās: ieliku somā 130 latu, izņēmu — 20. Tikai nav zināms, vai tie tur palikuši steigas dēļ vai zaglis bijis tik humāns, ka atstājis maizei. Taču Annas kundzei, kura ir vientuļa pensionāre, naudu vajag arī zālēm, gaidāmajai operācijai, komunālo pakalpojumu maksājumiem…

Operatīvie dienesti