Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Brīvdienās kūla dega 270 hektāru plašā teritorijā

Aizvadītajās brīvdienās, laika posmā no šī gada 20.aprīļa plkst. 6:30 līdz 22.aprīļa plkst. 6:30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) saņēma 439 izsaukumus. Kopumā dzēsti 354 ugunsgrēki, to skaitā 277 kūlas ugunsgrēki, veikti 47 glābšanas darbi, bija arī 34 maldinoši izsaukumi. Ugunsgrēkā cietuši trīs cilvēki.

Aizvadītajās brīvdienās reģistrēts šogad rekordliels kūlas ugunsgrēku skaits, turklāt tas turpina pieaugt. Ja sestdien tika reģistrēti 102 kūlas ugunsgrēki, tad svētdien to skaits sasniedza jau līdz 175 kūlas ugunsgrēkus. Ja kūlas sezonas sākumā, degšanas platības bija nelielas, tad tagad kūlas ugunsgrēki notiek arvien lielākās platībās. Kopumā brīvdienās nodeguši apmēram 270 hektāri teritorijas.
Šajās brīvdienās dzēstie lielākie kūlas ugunsgrēki:
40 hektāri – Kuldīgas novada Ēdoles pagastā;
30 hektāri – Riebiņu novada Silajāņu pagastā;
16 hektāri – Iecavas novada Reikaļos;
11 hektāri – Viesītes novada Elkšņu pagastā (sadega arī 11 siena ruļļi);
Desmit hektāri – Tukumā Rūpniecības ielā;
Seši hektāri – Sabilē blakus Mehāniskajām darbnīcām; Ventspils novada Piltenes pagastā;
Pieci hektāri – Auces novada Lielauces pagastā; Ventspils novada Tārgales pagastā; Tukuma novada Jaunsātu pagastā; Tukumā Smārdes ielā;
Četri hektāri – Salaspilī Meža ielā;
Trīs hektāri – Ventspilī Dampeļu ielā; Daugavpilī Nometņu ielā, Dunduru ielā un Jelgavas ielā; Jelgavas novada Kalnciema pagastā; Jēkabpilī Rīgas un Asotes ielās; Ventspils novada Zlēku pagastā; Vecumnieku novada Vecumnieku pagastā; Kuldīgas novada Kurmāles pagastā;
2,5 hektāri – Durbes novada Vecpils pagastā (dega arī šķūnis 60m2 platībā);
Divi hektāri – Kuldīgas novada Īvandes pagastā;  Kuldīgas novada Turlavas pagastā; Pāvilostas novada Sakas pagastā un Pāvilostā; Alsungas novada Grāveros; Daugavpilī Smilšu ielā; Ventspils novada Piltenē; Rēzeknes novada Ozolaines pagastā; Rēzeknē Ķiršu ielā;
Pusotrs hektārs – Ventspils novadā Piltenes pagastā; Brocēnu novada Ciecēres pagastā; Daugavpils novada Lauceses pagastā; Krustpils novada Krustpils pagastā; Tukuma novada Zentenes pagastā; Kocēnu novada Kocēnu pagastā; Ķekavas novada Daugmalē; Dundagas novada Dundagas pagastā; Dobeles novada Annenieku pagastā; Jēkabpils novada Kalnu pagastā;

VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta. Tā apdraud cilvēku īpašumus, veselību un dzīvību. Kūlas dedzināšana nodara būtisku kaitējumu dabai un tās bioloģiskajai daudzveidībai, iznīcina vērtīgus augus, kukaiņus un sīkdzīvniekus, putnu ligzdas. Vislielākais ļaunums tiek nodarīts, dedzinot kūlu lielās platībās un vēlu pavasarī vai pat vasarā, kad ir pamodušies gandrīz visi dzīvnieki, izveidotas putnu ligzdas, sadētas olas. Turklāt dedzinātas tiek arī putniem nozīmīgās mitrās pļavas, ezeru un upju palienes. Kūlas dedzināšana samazina sugu daudzveidību un tā vienkāršojas. Dedzināšanas rezultātā virsroku gūst dažas bieži sastopamas graudzāles ar stipru sakņu sistēmu, kas sāk dominēt agrākās sugu daudzveidība vietā. Tās rezultātā  izzūd retās vai tikai dabiskiem zālājiem raksturīgās sugas, bet dedzināšana, sadegot organiskajām vielām, rada arī mēslošanas efektu, kas dabiskai pļavai nav vajadzīgs.
Līdzīgi kā iepriekšējos gados VUGD informēs Lauku atbalsta dienestu par kūlas degšanas vietām. Šo zemju īpašniekiem par lauku nesakopšanu un kūlas degšanu tiks samazināts Eiropas Savienības (ES) mazāk labvēlīgo apvidu maksājums.
VUGD šobrīd ievērojamus cilvēkresursus patērē kūlas ugunsgrēku dzēšanai. Īpaši problemātiska situācija veidojas plūdu skartajās teritorijās, kur paralēli glābšanas darbiem ir jāveic arī kūlas dzēšanas darbi. VUGD aicina cilvēkus aizdomāties, ka kūlas dedzināšanas rezultātā tiek apdraudēta apkārtējo cilvēku drošība, jo izceļoties nopietnam ugunsgrēkam dzīvojamajā sektorā, var rasties situācija, ka visi iespējamie resursi nodarbojas ar kūlas ugunsgrēku dzēšanu ārpus, tāpēc VUGD reaģēšanas laiks varētu būt ilgāks.

Kriminālziņas