Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Pārsūdzēts tiesas spriedums par morālā kaitējuma atlīdzību Jaunjelgavas vidusskolā piekautajam zēnam

Aizkraukles rajona tiesā ir pārsūdzēts spriedums, kas paredzēja piedzīt par labu pērn Jaunjelgavas vidusskolā piekautajam bērnam un viņa mātei morālā kaitējuma atlīdzību kopumā 2000 eiro apmērā no diviem skolēniem un viņu vecākiem.

Aizkraukles rajona tiesas kancelejas vadītāja Ruta Čipāne aģentūru LETA informēja, ka šajā lietā spriedumu pārsūdzēja gan viena prasītāja pārstāve, gan arī abas atbildētāja puses. Vienā no atbildētāju apelācijas sūdzībām līdz 15.aprīlim ir jānovērš trūkumi tās saturā, pēc kā lieta tiks nosūtīta apelācijas instancei.

Kā ziņots, pēc zvērinātu advokātu biroja "Borenius" mārketinga speciālista Krista Bērziņa iepriekš paustā aģentūrai LETA, tiesa spriedumā atzina, ka prasītāji lietā ir pilnībā pierādījuši, ka viņiem atbildētāju prettiesiskās rīcības rezultātā ir radies morālais kaitējums. Tādējādi tiesas ieskatā cietušajiem ir dodama kompensācija, ņemot vērā kaitīgās sekas, kas konkrēto darbību rezultātā radušās bērnam un viņa mātei.

Tomēr tiesa cietušo prasību apmierinājusi tikai daļēji, nolemjot no atbildētājiem kopā piedzīt 2000 eiro, tas ir,1000 eiro no katras atbildētāju ģimenes.

"Prasītāji ir gandarīti par šādu tiesas spriedumu, tomēr uzskata, ka piespriestās kompensācijas apmērs nav samērīgs ar ciešanām, kas tiem radās atbildētāju rīcības rezultātā, un apsver iespēju pārsūdzēt spriedumu," norādīja Bērziņš. Pilns spriedums lietā bija pieejams 2.martā, un to ir iespējams pārsūdzēt 20 dienu laikā.

No katra vainotā zēna ģimenes bija paredzēts solidāri piedzīt pa 10 000 eiro, kopumā - 20 000 eiro.

Bērziņš iepriekš skaidroja, ka cietusī puse sākotnēji bija iesniegusi arī pieteikumu par morālā kaitējuma atlīdzību Jaunjelgavas pašvaldībai, kam sākotnēji tika lūgts atlīdzināt 7000 eiro, bet lūgums par atlīdzības piešķiršanu no pašvaldības ir atsaukts, panākot vienošanos ar Jaunjelgavas domi. "Borenius" nekomentē vienošanās nosacījumus.

2013.gadā Jaunjelgavas vidusskolā piekautā bērna lietā vainotā Vecumnieku novada zēna māte Evija aģentūrai LETA pastāstīja, ka viņa pieļauj, ka konsultēsies ar savu advokātu un, visticamāk, pārsūdzēs spriedumu.

Jaunjelgavas novada pašvaldības izpilddirektors Uldis Albiņš aģentūrai LETA stāstīja, ka vēstuli, kurā minēta 7000 eiro atlīdzība, pašvaldība bija saņēmusi pērn, taču, tā kā pašvaldība pēc savas iniciatīvas cietušā bērna mātei bija sniegusi palīdzību, viņa pēcāk rakstveidā atsaukusi savas pretenzijas.

Iepriekš piekaušanā vainotā zēna māte aģentūrai LETA pauda, ka, viņasprāt, pedagogi un skolas vadība bija ļoti pavirši informēti par notikušo un pauda apgalvojumus uz aptuvenu pieņēmumu pamata, bet skandāla turpmākajā gaitā darīts viss, lai pamatotu apsūdzošos pieņēmumus, nevis lai noskaidrotu patiesību. Viņa bija iesniegusi sūdzību Valsts policijas (VP) Zemgales reģiona pārvaldei par Aizkraukles iecirkņa policistu veikto darbu, taču pārvalde tā izvērtēšanu uzticējusi tam pašam Aizkraukles iecirknim, kas, pēc sievietes domām, esot absurdi, un iecirkņa atbilde, ka viss izmeklēts pienācīgi, viņai jau šķitusi loģiska, taču ne pamatota.

Jau ziņots, ka 2013.gada aprīlī Jaunjelgavas vidusskolā notika incidents, kurā piekauts pirmās klases skolēns.

Valsts policijā tika veikta pārbaude, tostarp saņemts tiesu medicīnas eksperta atzinums, kurā norādīts, ka cietušajam nodarīti maznozīmīgi miesas bojājumi, kas nav radījuši nopietnus fiziskās veselības traucējumus.

Izvērtējot pārbaudes rezultātus un tiesu medicīnas eksperta atzinumu, konstatēts, ka divi nepilngadīgie izdarījuši administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā - maznozīmīgu miesas bojājumu tīša nodarīšana. Līdz ar to atbildīgajām Vecumnieku un Jaunjelgavas pašvaldību institūcijām tika nosūtīta administratīvā pārkāpuma lieta, lai lemtu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu abiem nepilngadīgajiem.

Valsts policija bija ierosinājusi piemērot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus diviem nepilngadīgajiem, kuri Jaunjelgavas vidusskolā nodarīja miesas bojājumus 1.klases skolēnam.

Gan Vecumnieku novada domes Administratīvā komisija, gan Jaunjelgavas novada domes Administratīvā komisija no policijas saņemtajā lietā konstatēja noilgumu attiecībā uz zēnu pārkāpumiem, tāpēc sestās klases zēniem sodu nepiemēroja, bet viņu mātēm piemēroja naudas sodus. Administratīvā pārkāpuma protokols abu nepilngadīgo mātēm noformēts par bērna aprūpes pienākumu nepildīšanu, kas paredz brīdinājuma izteikšanu vai naudas sodu līdz 100 latiem. Vecumnieku novada Administratīvā komisija viena zēna mātei piemēroja sodu arī par zēna uzvedību skolā.

Tiesas