Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Kaimiņa rīcības dēļ paliek bez mājas

Šodien Kokneses novada Bormaņos, mājās “Imantas”, izcēlās ugunsgrēks. Tikai pateicoties kādai garāmgājējai, neviens negāja bojā. Aizdegšanās iemeslu noskaidros policisti, taču kaimiņi uzskata, ka, visticamāk, ar uguni neuzmanīgi rīkojies 76 gadus vecs vīrietis, kurš dzīvoja mājas otrajā stāvā.


Ugunsnelaimi pirmā pamanīja Inguna Kūla, kura gāja uz tuvējo veikalu pēc produktiem.


— Gāju uz veikalu un pamanīju otrā stāva logā cilvēku, varēja redzēt arī liesmas, un pa šķirbām spraucās melni dūmi, — saka Kūlas kundze. — Ieskrēju mājā, uzkāpu pa kāpnēm. Augšstāvā valdīja liels karstums un bija daudz dūmu un liesmas. Satvēru vīrieti aiz skausta un izvilku pagalmā. Viņam jau bija apdeguši mati un seja. Viņš vēl pretojās, negribēja atstāt māju un apgalvoja, ka tikai spēlējas ar sērkociņiem. Cik zinu, pārciestais insults ir ietekmējis viņa uzvedību. Kad biju izvedusi veco vīru, pirmā stāva dzīvoklī atradu vēl vienu vīrieti. Viņš gulēja dīvānā un nemaz nenojauta, ka sācies ugunsgrēks.


Izvedu arī viņu no mājas, un izsaucām ugunsdzēsējus. Palīgā atsteidzās kaimiņi, iznesām gāzes balonus un, cik varējām, mantas no pirmā stāva. Pati esmu piedzīvojusi ugunsgrēku, tāpēc zinu, kā šādā situācijā rīkoties. Atbrauca mediķi un palīdzēja apdegušajam vīrietim.


Pēteris Drivinieks, kurš nu kaimiņa rīcības dēļ palicis bez mitekļa, stāsta, ka pirmais mājas stāvs piederējis viņam, otrais — Aināram Kļaviņam.


— Es kādu laiku varēšu palikt pie meitas, bet ko darīs kaimiņš, kad izveseļosies, nezinu, — saka Drivinieka kungs. — Viņam meita dzīvo Madonā, un sadega praktiski visa iedzīve. Arī man lielākā daļa mantu palika mājā. Tās nu pielietas ar ūdeni un piesūkušās dūmiem, tāpēc, visticamāk, būs jāizmet.


Kokneses pašvaldības pārstāvji piedāvāja palīdzību, taču Drivinieka kungs nevarēja pateikt, kas tieši būs nepieciešams.


— Kad ugunsdzēsēji atļaus ieiet mājā, zināšu, kas palicis un kas nē, — teica noskumušais vīrietis. — Māju, visticamāk, nebūs iespējams atjaunot. Mums nav tādu līdzekļu.


Pašvaldības darbinieki solīja ar viņu sazināties pirmdien. Tāpat nepieciešamo palīdzību pašvaldība sniegs arī Kļaviņa kungam.


Gan Drivinieka kungs, gan citi kaimiņi bija neizpratnē, kāpēc jau agrāk sociālais dienests nav parūpējies par veco vīrieti, kurš viens pats dzīvoja pēc tik smagas saslimšanas, kāpēc nav bijis neviena, kas viņu uzrauga un aprūpē.


Apkaimes iedzīvotāji, vērojot ugunsdzēsēju darbošanos, bija neizpratnē, kāpēc ūdeni veda no aptuveni četrus kilometrus attālā hidranta Koknesē, nevis sūknēja no blakusesošā dīķa vai Pērses upes ceļa otrā pusē. Ugunsdzēsēji, kuri strādāja notikuma vietā, stāstīja, ka dīķī zem ledus ir maz ūdens, savukārt Pērse tek dziļā gravā un augstumu starpības dēļ nav iespējams ar motorsūkņiem nodrošināt nepieciešamo ūdens spiedienu. Ūdens patēriņš dzēšot ir ļoti liels — piecu kubikmetru pietiek vien trim — četrām minūtēm. Ar vienu motorsūkni viņi tomēr uzsāka ūdens sūknēšanu no dīķa, kurā līmenis plaka acīmredzami.


Izsaukumu uz ugunsgrēku ugunsdzēsēji saņēma ap pulksten 10.30. Liesmas bija pārņēmušas visu otro stāvu 90 kvadrātmetru platībā. Stundu vēlāk liesmu izplatīšanās jau bija ierobežota. Māja ir veca un būvēta no koka, tāpēc ugunsdzēsējiem nācās izjaukt konstrukcijas, lai nodzēstu gruzdošās vietas.

VUGD