Lieldienu ģenerāl­mēģinājums

Kā Indriķim kaut kas nepatīk, viņš man atgādina: “Izej tu no savas komforta zonas!” Lāgā gan to neizprotu, bet viņš man skaidroja, ka tas nozīmējot darīt kaut ko ierastu pavisam citādāk. Tas veicinot izaugsmi. Izdomāju, ka no savas komforta zonas iziešu olu krāsošanā. Pietiks  māžoties ar sīpolu mizām un putraimiem, veikalos ir tik daudz dažādu  krāsu piedāvājumu, arī internets pilns pamācībām, kā dažādās tehnikās nokrāsot olas. Pirms sava galvenā iznāciena — iziešanas no komforta zonas —  nolēmu veikt olu krāsošanas ģenerālmēģinājumu.

Veikalā nopirku kaut kādas piecas krāsainas tabletītes. Mājās viena nokrita zemē, un kaķis to apēda. Tagad baidos, ka nepaliek zils. Pārējās izšķīdināju ūdens un etiķa šķīdumā, to  vārot, olas saplīsa, un baltums tām  nokrāsojās sarkanā, zaļā un dzeltenā krāsā. Indriķis atteicās tādas ēst, nu es jau arī tādas neēdu, aiznesu vārnām. Nolēmu nopirkt olu uzlīmes. Uz vienas bija tāda uzpūtusies vista — uzlīmēju olai un to uzdāvināju Rozālijai. Viņa ar mani tagad nerunā, jo domā, ka es to vistu asociēju ar viņu. Ja atklāti — līdzīga jau ir!    
Internetā izlasīju, ka olu var aplīmēt ar telpiskiem dekoriem. Nopirku veikalā pērlītes un gribēju uztaisīt pērļu olu. Laikam līme bija par stipru, ola pielīmējās pie rokas, tik tikko dabūju nost. Nolēmu pamēģināt arī  dabiskās krāsvielas — lai iegūtu zilo krāsu, vajadzēja sīki sakapāt divas sarkano kāpostu galviņas, iebērt katlā, pievienot 500 ml ūdens, sešas ēdamkarotes galda etiķa un krāsai ļaut ievilkties visu nakti. Vairākas reizes naktī cēlos, skatoties, vai krāsa jau ievilkusies. Tāda pavāja gan izdevās. Lavandas krāsas toni ieguvu, olas diennakti turot vīnogu sulā, savukārt zaļo — vārot olas ar spinātiem. Pēc šiem maniem eksperimentiem viss dzīvoklis oda kā lopu virtuve, tāpēc nolēmu līst atpakaļ savā komforta zonā. Lieldienās olas krāsošu sīpolu mizās un putraimos. Tradicionāli, ātri, labi un skaisti!

Kultūra