Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Pati zinu!

Kalendārā rakstīts, ka maijs ir lapu mēnesis. Muļķības! Tas ir lielo jautājumu mēnesis. Kopš publiskoja deputātu kandidātu sarakstus, jūtos tā, it kā priekškars atvēries pirms kādas grandiozas izrādes. Kuru izvēlēties, par ko balsot? Galvenais, kurš no manis dabūs treknu svītru? Interesantākais, ka sarakstos atrodu daudzas tādas personas, kuras likās tālu esam no politikas. Piemēram, mans kaimiņš — tāds staigājošs divkājains kritiskais reālisms. Izrādās, viņš tagad arī kandidēs vēlēšanās. Lai iegūtu lielāku vēlētāju pulku, viņš pat mainījis valodas orientāciju — sācis sveicināties krieviski. Bet es jau uz šitādiem āķiem neuzķeršos. Es visus sarakstus izdrukāju un nēsāju līdzi rokassomiņā. Ja, piemēram, mani veikalā pēkšņi kāds uzrunā un sveicina, es tūliņ pārbaudu, vai nav kādā no sarakstiem. Es provokācijām nepadošos. Man pašai galva uz pleciem.  Balsošu par tiem, kuri nerunā par darbu, bet darbs runā par viņiem. 

Kultūra