Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Kvalitāte prasa lielus ieguldījumus

Gaļas liellopu ganāmpulki kļuvuši par ierastu skatu Latvijas laukos. Ar šo govju audzēšanu nodarbojas arī zemnieku saimniecības “Dižozoli” saimnieki Ausma un Gundars Zeipes pie Pļaviņām, Klintaines pagastā.

Izvēlas šķirnes lopus
Viss sākās ar ideju — pie mājas bija paprāvs zemes gabals, un vajadzēja domāt, kā to izmantot, lai nevajadzētu appļaut tikai tāpēc vien, lai apkoptu laukus. Tā radās doma par gaļas liellopiem, kuru audzēšana patiesi Latvijā vēršas plašumā. Gundars Zeipe stāsta, ka viņu mērķis uzreiz bija kvalitāte, tāpēc iegādājušies tikai šķirnes liellopus. Saimnieki izvēlējušies Šarolē tīršķirnes teles, kas pirktas dažādās saimniecībās.

— Sākām šo darbību pirms četriem gadiem, un ganāmpulks vēl tikai veidojas. Tas noteikti nav vienkārši un ātri, kā varbūt dažkārt šķiet. Ieguldījumi ir lieli, kas atmaksājas tikai ar laiku. Apzināti izvēlējāmies šķirnes lopus, lai ir kvalitāte, un tas prasa vēl lielākas rūpes. Turklāt sākām ar telēm, un tas nozīmēja, ka līdz lecināšanai bija jāgaida gads un līdz ar to arī pieaugums ir ilgāks, — stāsta Gundars.
Zināšanu un prakses šo lopu audzēšanā saimniekiem nebija. Konsultējušies un mācījušies no citiem. Daudz palīdzējis vietējais vetārsts Miks Kaidaks, un Latvijas Lauku konsultāciju centra speciāliste Valentīna Beča nodrošina labu govju pārraudzību, kas ir liels atbalsts. Ja kādam šķiet, ka šo lopu aprūpē maz jāiegulda, jo tie tikai ganās klajā laukā, ļoti maldās. Darba netrūkst, un arī govju pavairošana ir kontrolēts process. Ne jau viss izdevās, kā bija domāts, un teliņu govīm nav tik daudz, kā cerēts. Jo augstvērtīgāka šķirne, jo lopi prasīgāki.

Tomēr pamazām ganāmpulks paplašināts. Vasarās gaļas lopi pamatā pārtiek no ganību zāles, bet ziemai jāsagādā barība, ko saimnieks nopļauj  tālākajās pļavās, jo tik daudz piemājas īpašumā neizaug. Lopiem nodrošināta nojume, kur patverties sliktākos laika apstākļos. Gundars gan atzīst — lai gūtu atdevi tikai no gaļas lopu audzēšanas, jābūt ap simt govju lielam ganāmpulkam. Viņiem pagaidām šādu plānu nav, jo arī zemes platības pie mājas ir ierobežotas.

Izmanto pašu audzēto
Savām vajadzībām saimniecībā audzē arī trušus un mājputnus. Nekādas īpašās šķirnes tiem nav, bet saimniekiem ir svarīgi, lai gaļa un olas būtu pēc iespējas dabīgākas. Veikalā jau to visu var nopirkt un noteikti lētāk, bet Ausma atzīst, ka gribas būt pārliecinātiem, kādu pārtiku paši lieto, lai tā būtu pēc iespējas tīrāka. Tāpēc dzīvniekus un putnus viņi nebaro ar nopērkamo gatavo barību, kurai ir dažādi piemaisījumi, izmanto tikai pašu audzētus dārzeņus. Vienmēr jau kaut kas paliek pāri arī no pašu ēdienreizēm, ko mājputni un citi lopiņi labprāt apēd.

Arī liellopi labprāt lūkojas pēc cilvēku atnesta cienasta, piemēram, maizes, un interesanti, ka viņi ēd tikai “Liepkalnos” cepto, pārējo izbrāķē. Darba pašiem līdz ar to vairāk, bet ir garantēts rezultāts. Tomēr ne ātrs. Arī mājputni ziemā mazāk dēj olas, jo nesaņem papildbarību, bet tā jau dabā iekārtots, ka putnam jābūt miera periodam, kad atpūsties un uzkrāt spēkus. Tomēr labāk kvalitāte nekā daudzums, jo viņi šos produktus neaudzē ražošanai un pārdošanai.

Zeipju saimniecībā ir vistas, pīles, zosis, pa kādam tītaram, paipalas un pat fazāni. Kāpēc tāda izvēle? Ausma stāsta, ka fazāniem ir izcili gardas olas un arī gaļa. Olas ir nedaudz mazākas nekā vistu, bet lielākas kā paipalu. Fazānus izvēlējušies dažādībai, un tie attaisno cerības. Tie gan nav īpaši viegli izaudzējami mājputni, un šogad arī neiz­perēja nevienu cāli. Saimniekiem pašiem ir savs inkubators, tāpēc nav jāsatraucas, kā iegūt jaunputnus. Gads no gada gan atšķiras, un kādu laiku vairāk ir vieni, bet vēlāk citi. Pērn īpaši daudz izperējās pīles, un tagad to ir paliels bariņš. Putniem nodrošināta piekļuve ūdenim, kur peldēt un meklēt barību. Koku ieskautajā piemājas teritorijā visi jūtas un sadzīvo labi. ◆

Citu datumu laikraksti

  • Gadi ir tikai skaitlis

    Gadi ir tikai skaitlis

    Pozitīvisms, prieks, darbīgums un interese par dzīvi ir tas, kas raksturo Veroniku Ruļuku no Vietalvas pagasta Odzienas. Tas viss viņai palīdz...

  • Manī uzzied dzejniece

    Ilgi domāju, kā remdēt rudens depresiju, līdz kā zibens  šautra man  prātā iešāvās doma: septembris taču ir dzejas mēnesis, sarīkošu  svētkus...

  • Ha! Ha!

    Pateicoties bankai, atkal esmu uz kājām: atņēma mašīnu.

  • Dieva ausī — Dānijā 2

    Dieva ausī — Dānijā

    (1. turpinājums. Sākums laikraksta ‘‘Staburags’’ 10. septembra numurā.)*** (vēls vakars)Biju uz dievkalpojumu. Labi, ka Daina tomēr nāca līdzi —  par...

  • Sveicam!

    Otrdien, 17. septembrī,Vera, Vaira, Vairis.Trešdien, 18. septembrī,Liesma, Elita, Alita.Ceturtdien, 19. septembrī,Verners, Muntis.

  • Laika ziņas

    Laika ziņas

    Šodien, 17. septembrī,mākoņains laiks, brīžiem skaidrosies. R vējš 6—12 m/s. Gaisa temperatūra naktī no +8 līdz +9 grādiem, dienā — no +13 līdz +15...

  • Būs kabaču balle

    Nesaprotu, kā uztvert, ka mana vārdadiena šogad iegadās melnajā piektdienā. Priekšniecei prasīju brīvdienu, bet nedeva. Ja nu man kas slikts rodas...

  • Pastnieka braucamais — limuzīns?

    Redzot Trīnes rosīšanos pagalmā, Jūle, ziņkārības dzīta, devās apciemot draudzeni. “Tu veselu mūžību neiznāci no mājas. Kāpēc tagad tāda šikerēšanās?...

  • Horoskopi

    Auns. Brīvdienās paveiktie darbi gandarīs pašu un sajūsminās apkārtējos. Darbavietā ar daudz lielāku atbildību pievērsīsies pienākumiem. Kāds iesākts...