Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Sports ir tikpat ikdienišķs kā zobu tīrīšana

Man un maniem vienaudžiem Kaspars Zlidnis vienmēr asociēsies ar skatuvi un grupas “Gain Fast”  dziesmām. Kaspars joprojām muzicē, taču jau kādu laiku par viņa dzīvē galveno kļuvusi sportiska un veselīga dzīvesveida popularizēšana. Aizvadītajā nedēļā viņš viesojās Aizkrauklē, lai dalītos pieredzē un zināšanās par aktīvu dzīvesveidu.

Ikdiena, nevis ekstra
— Kas ir veselīgs dzīvesveids?
— Cilvēkam ir vairākas dimensijas — prāta, emocionālais, garīgais un fiziskais ķermenis. Tas ir intelektuālais sports, prāta asināšana. Ne velti šahu uzskata par sporta veidu. Visus šos ķermeņus attīstot, mēs varam runāt par totāli veselīgu dzīvesveidu. Modernais dzīvesveids galvenokārt iekļauj pareizu uzturu un fiziskās aktivitātes ikdienā.

— Kādēļ par veselīgu dzīvesveidu vēl nākas izglītot sabiedrību?
— Sportam jābūt tikpat ikdienišķam kā zobu tīrīšanai. Sportojot un kustoties, mēs varam veiksmīgāk un kvalitatīvāk veikt ikdienas darbus. Ne velti cilvēki, kam ir sēdošs darbs, sūkstās par lielu nogurumu. Rodas pretruna — kā sēžot var sagurt? Ja ķermenis netiek pakļauts fiziskai slodzei, tam pat sēdēšana kļūst apgrūtinoša. Ja ķermenis būtu radis stundu dienā izkustēties, pieradināts pie ekstremālākas slodzes, tad raizes nesagādātu. Lai ko mēs dzīvē darītu, lai kādu profesiju izvēlētos, mums jāsporto! Sports ir tāds viltīgs vārds. Vairumam tas asociējas ar profesionālu sportošanu, taču šajā kontekstā tas domāts kā kustība. Neuzskatu sevi par sportistu, esmu veselīga un sportiska dzīvesveida entuziasts, kurš ikdienā ir mūziķis. Piedalos dažādos projektos. Pamats manai dzīves kustībai, enerģijas apjomam rodas ikdienas treniņos. Tā ir skriešana, peldēšana un vingrošana. Sportam jābūt ikviena cilvēka ikdienai, nevis ekstrai.
— Viena no akūtākajām problēmām ir bērnu mazkustīgums. Vainojama izglītības sistēma vai ģimene?
— Vecāki! Mēs skatāmies uz apaļīgajiem bērniem un domājam: “Ak, kāda bēdīga nākotne mūs sagaida!” Nav tādas nākotnes, ir tas, kas ir tagad. Mēs varam izdarīt secinājumus, skatoties uz mūsu dzīves paradumiem šobrīd. Pirms pāris gadiem statistika liecināja, ka tikai 5% Latvijas iedzīvotāju dzīvo aktīvi. Protams, 95% ietilpst omītes, invalīdi, zīdaiņi, kas liek statistikai izklausīties dramatiskāk. Ar visu to aktīvo cilvēku skaits ir gaužām mazs. Kādu piemēru mēs varam rādīt bērniem? Ja izmaiņas netiks veicinātas, pēc desmit gadiem tie būs tikai 3%. Tieši tādēļ ir labi, ka ir tāda biedrība kā “Spartietis”, kura iniciē un finansē pasākumus, kas aicina un piesaista jauniešus un dažādu vecumu cilvēkus par to aizdomāties.
— Kas ir lielākie veselīga dzīvesveida klupšanas akmeņi?
— Tehnoloģijas. Tās sniedz pozitīvu atspaidu ikdienā, taču līdzi nes tumšo pusi. Bērnībā nesēdēju mājās, tas bija ļoti garlaicīgi. Lūdzos vecākiem, lai laiž mani ārā. Tagad bērnus ar dzīšanu nevar dabūt ārā. Vecāki arī baidās par bērnu drošību, īpaši lielajās pilsētās. Bērni nezina, ko ārā darīt. Visa pasaule iemiesojas mazajā brīnumlīdzeklī — mobilajā telefonā. Sēžot uz dīvāna, ar tehnoloģiju palīdzību var nokļūt Taizemē, Everesta virsotnē, redzēt filmas, klausīties mūziku — visu! Izejot ārā, bērni nenovērtē dabas skaistumu, viņi to neprot. Tā ir ekstra, ko saprot mana paaudze un vecāki cilvēki. Gribas jauniešiem atjaunot mīlestību pret apkārtni, atgriezt reālajā dzīvē — šeit un tagad.
Tomēr nevar novelt vainu tikai uz tehnoloģijām. Tas ir arī vecāku un skolotāju piemērs, viņu dzīvesveids. Protams, mazkustīgums, sintētika uzturā un sadzīves ķīmija mums apkārt. Saka — kādreiz cilvēki nebija tik alerģiski. Tieši otrādi. Ja mūsu vecvecāki savā bērnībā nonāktu saskarsmē ar mūsdienu ķīmiju, viņiem uzreiz pumpas uzmestos. Daudzu gadu laikā mūsu imūnsistēma ir nostiprinājusies un apradusi ar apkārt valdošo ķīmiju. Tad, kad pumpas parādās, tas liecina, ka ķermenis jau ir tik ļoti piedrazots, ka jāpārdomā dzīvesveids. Veikalu plaukti ir ķīmijas pilni. Es labāk jūtos mazajos veikalos, tur ir mazāka izvēle, kas ļauj koncentrēties pamatlietām.
Vārdiem un darbiem jāsakrīt
— Kā kļuvi par veselīga dzīvesveida vēstnesi?
— Es nododu tālāk stafetes kociņu, ko pārņēmu no tēva. Visa pateicība viņam. Tēvs  mani aizveda uz trenažieru zāli, kopā cēlām, spiedām, tupāmies, spēlējām badmintonu, ziemā slēpojām — darījām visu! Viņš mani “meta iekšā” visur, testēja, kas man labāk padodas. Tēvs ir mans iedvesmas avots, piemērs, kas motivē. Jāpateicas sporta skolotājiem un treneriem. No bērnības tiku stiprināts un novests līdz apziņai, ka pats eju sportot. Daudzi nesaprata, ko es daru. Agrāk nebija jēdziena “ielu vingrošana”. Bija stieņi, pievilkos, taisīju trikus, darīju to prieka pēc. Vēlāk tas kļuva par modes lietu, kas bija gan labi, gan slikti. Cilvēki aumaļām metās iekšā, pie stieņiem veidojās rindas, vecāki rak­stīja pateicības vārdus. Mode mainās, un tagad stieņi ir tukšāki. Viss, ko es varu darīt, turpināt iesākto — braukāt uz semināriem, stāstīt un rādīt. Esmu par to, lai sports no modes neizietu.
— Cik liela nozīme ir influencerim (tulkojumā no angļu val. — sabiedriskās domas ietekmētājs)?
— Pats svarīgākais ir vecāku un skolotāju piemērs. Varbūt esmu par vecu, jo mani nespēj ietekmēt populāras personības, kas ikdienā nenodarbojas ar to, ko sludina. Vārdiem un darbiem jāsakrīt. Ir labs teiciens — “practise what you preach” (no angļu val. — praktizē, ko sludini). Ja influenceris tā arī rīkojas, spēj uzrunāt jauniešus un ir viņiem saistošs, tad tas ir veiksmīgs “komplekts”. Galvenais — būt godīgam, lai vārdi, domas un darbi sakrīt. Tu nevari ierunāt reklāmu, kurā atbalsti sportošanu, bet pats tikai sēdi uz dīvāna. Influenceriem ir nozīme, tāpat arī medijiem un citiem sabiedriskās domas ietekmētājiem. Vairāk runājot par veselīgu dzīvesveidu, tas kļūs par normu. Tas kļūs tik pašsaprotams, ka nesportošana tiks pielīdzināta nedēļu ilgai zobu netīrīšanai.
— Vai savu mūziķa pazīstamību uzskati par priekšrocību?
— Tā tas bija kādreiz. Tagad jaunieši mani nezina kā mūziķi. Tie, kas mani klausījās savā jaunībā, tagad ir izauguši, ieņem svarīgus amatus un kļuvuši par ģimenes cilvēkiem. Mani joprojām aicina uz koncertiem, jubilejām un citiem pasākumiem, kur bērni vecākiem neizpratnē prasa, kas es esmu. Jauniešu vidū esmu pazīstams ar ielu vingrošanu un veselīga dzīvesveida popularizēšanu.
— Mūziķa darbs ir ballītēm un uzdzīves piesātināts. Nenonāc ar sevi pretrunās?
— Es vienmēr esmu bijis sportisks. Ar nelieliem izklupieniem principā vienmēr atteicu saviem grupas biedriem uzdzīvi pēc uzstāšanās. Pēc koncerta braucu mājās, zināju, ka nākamajā dienā man paredzēts treniņš. Es drīzāk izkritu no mūziķu aprites, bohēmai nenodevos. Mani zināja kā mūziķi, bet nepazina ballīšu aprindās, jo manis tur nebija. Tā es spēju saglabāt savu veselību. Pareizi vien darīju. Paskatoties uz vienaudžiem no mūzikas industrijas, redzama atšķirība. Cilvēks, kas nekustas, ātrāk noveco. Plus vēl alkohols, smēķēšana... Nekas labs tur nesanāk.
Uzņemts pareizais kurss
— Mērķis, ko vēlies sasniegt?
— Domāju, ka esmu izvēlējies pareizu virzienu. Man vairs nav jautājumu, kas ir mana dzīves misija vai ko man vajadzētu iesākt. Esmu īstajā vietā, ar vajadzīgo spēku runāt, man ir zināšanas, pieredze, un es ticu tam, ko sludinu. Turpināšu to darīt tik ilgi, cik iespējams. Ir uzņemts pareizais kurss, jāturpina bliezt!
 Es zinu savas stiprās puses — labi spēju nodot vēstījumu. Neko neplānoju organizēt vai sākt ko jaunu, vēlētos, lai tas notiek valstiskā līmenī. Būtu forši, ja Veselības ministrija mani uzrunātu un teiktu, ka viņiem nepieciešams mans viedoklis. “Atnāc, piedalies komisijas sēdē, vai izdomājām kādu akciju vai kampaņu.” Diemžēl viņi laikam tieši mani negrib, politikā katram ir savas intereses, gribu būt tālāk no šiem konceptiem un maukt savu sakāmo. Kā tāds mācītājs, kas apbraukā draudzes.

— Kādas pārmaiņas nepieciešamas valstiskā mērogā?
— Vienubrīd sporta stunda skolā gandrīz kļuva par fakultatīvu priekšmetu. Valdīja uzskats — ja nav muzikālās dzirdes, tad mūzika tev nav nepieciešama, ne visi prot zīmēt — tādēļ vizuālajai mākslai nav jābūt obligātai. Klāt piemeta arī sporta stundas, uzskatot, ka ne visi paredzēti sportam. Bez mūzikas var dzīvot, bez kustībām — nē. Sirmā vecumā, sēžot ratiņkrēslā, var čīgāt meldiņu, es labāk tā vietā pastaigātos ar mazbērniem, spēlētu futbolu. Esmu par kultūru, es to pārstāvu, bet sporta stundu nedrīkst pielīdzināt mākslas izpausmes formām. Kustība ir cilvēku dabiskā izpausme, ja mēs to nogalinām, neattīstām, mēs kļūstam nevarīgi. Es sportoju, lai ilgāk varētu dziedāt. Kustības mums ir vajadzīgas, lai funkcionētu.
Sporta stundām jābūt obligātām. Vajadzētu nedaudz pārkārtot prasības, ko vēlamies panākt no bērniem. Gribu redzēt pārliecinātu, drosmīgu, par sevi pastāvēt spējīgu, neuzbrūkošu jaunieti. Sports iemāca disciplīnu un cieņu. Tās ir vērtības, kuras sporta stundā jāiemācās, mērķim nebūtu jābūt bumbu trāpīt grozā. Mest jāmāk, lēkt jāmāk, bet tam nevajag veltīt pārāk lielu uzmanību. Svarīgi apgūt sporta filozofisko pamatu — kas ir sports, un kā tas palīdz dzīvē sasniegt citus mērķus. Cienīt savu ķermeni, citus cilvēkus. Tās ir pamatvērtības, ko skolai vajadzētu nodot audzēkņiem. Tā vietā skolā ir sausa teorija, cipari un fakti. Sports nedrīkst kļūt fakultatīvs, tam jābūt obligātam priekšmetam. Lai tas būtu produktīvāks, padziļinātāk jāizstrādā jauna programma, jauns virziens. Pietrūkst tālredzīgas stratēģijas, nav brīnums, ka kopumā valsts mērogā arī citās jomās ir problēmas. Izglītības iestādēm vajadzētu balstīties uz vīziju, kādu mēs vēlamies redzēt jaunieti pēc 20 gadiem. ◆

Citu datumu laikraksti

  • Dieva ausī — Dānijā 2

    Dieva ausī — Dānijā

    (1. turpinājums. Sākums laikraksta ‘‘Staburags’’ 10. septembra numurā.)*** (vēls vakars)Biju uz dievkalpojumu. Labi, ka Daina tomēr nāca līdzi —  par...

  • Sveicam!

    Otrdien, 17. septembrī,Vera, Vaira, Vairis.Trešdien, 18. septembrī,Liesma, Elita, Alita.Ceturtdien, 19. septembrī,Verners, Muntis.

  • Laika ziņas

    Laika ziņas

    Šodien, 17. septembrī,mākoņains laiks, brīžiem skaidrosies. R vējš 6—12 m/s. Gaisa temperatūra naktī no +8 līdz +9 grādiem, dienā — no +13 līdz +15...

  • Būs kabaču balle

    Nesaprotu, kā uztvert, ka mana vārdadiena šogad iegadās melnajā piektdienā. Priekšniecei prasīju brīvdienu, bet nedeva. Ja nu man kas slikts rodas...

  • Pastnieka braucamais — limuzīns?

    Redzot Trīnes rosīšanos pagalmā, Jūle, ziņkārības dzīta, devās apciemot draudzeni. “Tu veselu mūžību neiznāci no mājas. Kāpēc tagad tāda šikerēšanās?...

  • Horoskopi

    Auns. Brīvdienās paveiktie darbi gandarīs pašu un sajūsminās apkārtējos. Darbavietā ar daudz lielāku atbildību pievērsīsies pienākumiem. Kāds iesākts...