Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

AM: bilde ar Rimševiču ir saistīta ar ārēju informācijas uzbrukumu pret Latviju

Ņemot vērā pēdējo dienu notikumus banku sektorā un Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizturēšanu, pastāv augsta varbūtība, ka no ārienes tiek organizēts plašs mēroga informācijas uzbrukums pret Latviju un, iespējams, ka arī notiks uzbrukuma turpinājums, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijas (AM) Preses nodaļa.

AM vērš uzmanību, ka šāda operācija pēc struktūras un izpildījuma ir identiska tām, kas tika novērotas priekšvēlēšanu laikā ASV, Francijā un Vācijā.

Aizsardzības ministrijas analīze liecina, ka operācijas avots ir aģentūras AP žurnālista Karlo Piovano ieraksts sociālajā tīklā "twitter" 19.februārī plkst.19.05 ar saiti uz vietni "AP News" un fotogrāfiju, kurā redzams Rimšēvičs kopā ar vairākām personām. Pārbaudot fotogrāfiju starptautiskās fotoaģentūras "Scanpix" datubāzē, ir secināts, ka konkrētā fotogrāfija tajā ievietota vakar, nevis jau 2010.gadā, un to ievietojusi trešā puse. AM Militāri publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins aģentūrai LETA nekomentēja, ar ko domāta "trešā puse".

AM vērš uzmanību, ka tālāk šī ziņa un fotogrāfija tikusi izplatīta interneta vietnēs, kas pirms tam par Latviju nav neko informējušas, daudzas no tām ir mazpazīstamas vai ar finanšu sektoru nesaistītas, tai skaitā "India Everyday", "Idaho Press", "The North Platte Telegraph", "Conservative Angle", "The Fresno Bee", "Last Minute Christmas" un citās. Dažās no šīm vietnēm konkrētais raksts ir vienīgā šāda veida publikācija. Šī ir metode, ar kuras palīdzību īsā laka posmā iespējams palielināt informācijas apjomu, kas uzrādās meklēšanas sistēmās.

Iepriekšminētais liecina, ka tā ir, iespējams, ļoti plaša informācijas operācija, lai nomelnotu Latvijas tēlu Rietumu valstīs un grautu sabiedrības uzticēšanos valstij. Ar diezgan augstu varbūtību var paredzēt, ka šīs nav informācijas operācijas beigas, un sekos turpinājums.

AM pieļauj, šis ir tikai sākums, lai no ārienes ietekmētu Latvijas iekšpolitiku un gaidāmās Saeimas vēlēšanas šogad oktobrī.

AM Militāri publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins aģentūrai LETA nekomentēja, kura valsts šādu informācijas operāciju, iespējams, realizējusi, taču piebilda, ka viens no AM uzdevumiem ir analizēt notikumus informācijas telpā, jo informācijas telpa ir viens no hibrīdkara mērķiem. Tāpat Galkins nekomentēja, ar ko ministrija domājusi "trešo pusi".

AM pārstāvis nekomentēja, vai izplatītā fotogrāfija ir autentiska vai oriģināla, jo svarīgāk ir pievērst sabiedrības uzmanību "šī fotogrāfijas stāsta izplatīšanas metodēm".

"Mēs nekādā veidā neapšaubām AP darbu un to, vai fotogrāfija ir autentiska. Tā nav AM atbildības joma," uzsvēra Galkins.

Tāpat Galkins nekomentēja AP rakstā minēto informāciju, ka Rimšēvičs bieži viesojies Krievijā un ticies ar Krievijas Informāciju tehnoloģijas izpētes institūta vadītāju Dmitriju Piļščikovu.

Šobrīd AM struktūras un Nacionālie bruņotie spēki darbojas ikdienas režīmā. Galkins nekomentēja, vai ministrija šajā sakarā sadarbojas ar Rīgā izvietoto NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centru un par iespējamo uzbrukumu informēta ir NATO.

AM aicina sabiedrību kritiski izvērtēt informācijas avotus un nevairot šādu informācijas operāciju panākumus.

AP šonedēļ ziņoja, ka Rimšēvičs pēdējo gadu laikā regulāri apmeklējis Krieviju, kur kopš 2010.gada viņš pabijis vismaz astoņas reizes.

Vairums no šīm vizītēm gan bijušas pirms Latvijas pievienošanās eirozonai un pirms Eiropas Savienības (ES) sankciju noteikšanas pret Maskavu, reaģējot uz iebrukumu Ukrainā. Pēc tam Rimšēvičs uz Krieviju sācis ceļot caur Baltkrieviju.

2010.gadā Rimšēvičs uz Krieviju devies, šķiet, lai piedalītos medībās, kā varot spriest pēc AP rīcībā esošajām fotogrāfijām, kurās viņš it kā redzams saviesīgā atmosfērā kopā ar Krievijas Informāciju tehnoloģijas izpētes institūta vadītāju Piļščikovu. Šis institūts ir valstij piederošs militāro tehnoloģiju uzņēmums, kas pakļauts ASV sankcijām.

Pats Rimšēvičs šodien žurnālistiem paziņoja, ka Krievijā bijis vien divas reizes, kad devies uz Kamčatku makšķerēt lašus, nevis medīt. Šie braucieni varētu būt notikuši 2010. un 2012.gadā. Latvijas Bankas prezidents arī noliedza izskanējušo informāciju, ka Krievijā ieceļojis caur Baltkrieviju.

Runājot par AP publicēto fotogrāfiju, Latvijas bankas prezidents paziņoja: "Manā arhīvā tādas bildes nav, es tiku informēts, ka šī foto ir montēta un falsificēta." Šajā sakarā tiek gatavots arī iesniegums Drošības policijai.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir sācis kriminālprocesu pret Rimšēviču par kukuļņemšanu. Viņš paziņojis, ka nolēmis neatkāpties no amata.

KNAB nedēļas nogalē aizturēja un pret 100 000 eiro drošības naudu atbrīvoja Rimšēviču. Rimšēvičs tiek turēts aizdomās KNAB izmeklētā kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta 4.daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Kukuļa apmērs šajā lietā ir vismaz 100 000 eiro. Par iespējamo nozieguma atbalstīšanu aizturēts un vēlāk atbrīvots uzņēmējs Māris Martinsons. Uzņēmējam piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.

KNAB paziņojis, ka šī krimināllieta nav saistīta ar kredītiestādēm, kas patlaban darbojas Latvijā, nedz ar ASV Finanšu ministrijas paziņojumiem par "ABLV Bank" darbību, nedz arī ar potenciālo tiesvedību starp Latvijas valsti un "Norvik" banku.

Latvijā un pasaulē