Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Aprit desmit gadi kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā

Pirms desmit gadiem Latvija oficiāli iestājās Eiropas Savienībā (ES), tādējādi īstenojot vienu no saviem galvenajiem ārpolitikas mērķiem. 1999.gada decembrī Helsinku padomē tika nolemts sākt iestāšanās sarunas ar Latviju. Lēmuma par Latviju pamatā bija Eiropas Komisijas (EK) progresa ziņojumi, jo toreiz Latvijas atbilstība iestāšanās kritērijiem EK ziņojumā bija novērtēta atzinīgi divus gadus pēc kārtas. Tas bija apliecinājums, ka integrācijas process ES ļāvis mobilizēt Latvijas iekšējās reformas, ļaujot turpmākos divus gadus, proti, laika posmā no 2000.-2001.gadam, notikt Latvijas iestāšanās sarunām.

2003.gada 16.aprīlī toreizējā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un Ministru prezidents Einars Repše (tolaik - JL), bijusī ārlietu ministre Sandra Kalniete un sarunu vadītājs Andris Ķesteris Atēnās Latvijas vārdā parakstīja līgumu par pievienošanos ES.

2003.gada 20.septembrī notika tautas nobalsošana par Latvijas dalību Eiropas Savienībā (ES), kad par Latvijas iestāšanos ES nobalsojot 66,97% balsstiesīgo iedzīvotāju. Pret Latvijas dalību ES nobalsoja gandrīz trešdaļa jeb 32,26% iedzīvotāju.

2003.gada 30.oktobrī Saeima ratificēja Latvijas pievienošanās līgumu ES.

Savukārt 2004.gada 1.maijā Latvija oficiāli iestājās ES.

Latvijā un pasaulē