Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

AT plēnums vienbalsīgi atzinis, ka nav pamata Kalnmeiera atlaišanai

 Augstākās tiesas (AT) plēnums vienbalsīgi atzinis, ka pašlaik nav saskatāms pamats ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atlaišanai, piektdien notikušajā preses konferencē paziņoja AT priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs. 

Kā ziņots, 17.maijā tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) paziņoja, ka Tieslietu ministrija ģenerālprokurora darbībā konstatējusi pazīmes, kas liecina, ka Kalnmeiers neatbilst Prokuratūras likumā minētajam amatam izvirzītajai nevainojamas reputācijas prasībai. Sākotnēji citas koalīcijas partijas bija izvairīgas par Bordāna ierosinājumu, tomēr viņam izdevās savākt nepieciešamos parakstus, lai tiktu rosināta pārbaude par Kalnmeiera darbu.
Saņemot 39 Saeimas deputātu pieprasījumu, AT priekšsēdētājs Bičkovičs ierosināja pārbaudi ģenerālprokurora Kalnmeiera atlaišanas pamatu izvērtēšanai. Pārbaudi veikt tika pilnvarota AT tiesnese Marika Senkāne.
Pats ģenerālprokurors Kalnmeiers ir atzīmējis, ka nav pārsteigts par tieslietu ministra plānu panākt viņa atbrīvošanu no amata, jo Bordāna vadītā Jaunā konsevatīvā partija (JKP) priekšvēlēšanu laikā un arī pēc tam "saukusi personas, kuras būtu jānomaina", turklāt prokuratūras lietvedībā patlaban atrodas krimināllieta pret Bordāna partijas biedru un Saeimas deputātu Juri Jurašu (JKP).
AT senatore Senkāne pārbaudē nekonstatēja pamatu ģenerālprokurora Kalnmeiera atlaišanai. Atbilstoši likumā noteiktajai kārtībai pārbaudes materiālu izvērtēšanai un atzinuma sniegšanai tika sasaukts AT plēnums.
Tiesnese uzsvēra, ka savā izvērtējumā viņa ir koncentrējusies uz tiem trim aspektiem, kas bija norādīti Saeimas deputātu pieteikumā, uz kura pamata tika uzsākts šis process. Senkāne atgādināja, ka šajā pieteikumā bija pieļauts, ka Kalnmeiers esot rīkojies prettiesiski, kā arī pielaidis nolaidību, kas radījusi valstij zaudējumus, un arī zaudējis savu reputāciju. Attiecīgi senatore ir vērtējusi tikai šos faktus un nav ņēmusi vērā citus aspektus, piemēram, tos, kurus iesūtījusi sabiedrība.
Senatore norādīja, ka atzinumā pausta atziņa, ka ģenerālprokurora atbrīvošana no amata valstī ir uzskatāma par ārkārtas situāciju, tādēļ tā tiek strikti regulēta.
Senkāne domā, ka liela daļa no pārmetumiem, kas vērsti Kalnemeiera virzienā, ir "akmeņi, kas jāmet likumdevēju dārziņā".
Senkāne žurnālistiem stāstīja, ka nav izjutusi nekādu spiedienu, izvērtējot Kalnmeiera atlaišanas no amata pamatotību. Tiesnese norādīja, ka par tiesnesi strādā jau ilgus gadus, tostarp darbojoties arī tiesnešu ētikas komisijā, un neuzskata, ka uz viņu varētu veikt jebkāda veida spiedienu.

Latvijā un pasaulē